Hokejs un basketbols pagaidīs, bērni jāved uz treniņiem kamaniņu sportā
Ministru kabinets šodien apstiprināja projektu, kas paredz 294 tūkstošu eiro izmaksāšanu Latvijas sportistiem balvās "par izciliem sasniegumiem sportā". Kamēr čaklākie momentā paguva sakalkulēt, ka 43% no brangās naudas summas tiks kamaniņu braucējiem, tikmēr mans kaimiņš, merkantīlu mērķu vadīts, savus bērnus jau gatavojas sūtīt trenēties tieši šajā sporta veidā.
Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” nosaukums pēdējās dienās tiek locīts ļoti daudz. Pirmie starptautiskie mači tajā šoziem jau aiz muguras, bet te Dainis Dukurs nolemj iznākt no skapja un pavēstīt, kas ir kas. Kā vēlāk izrādās, viņam ir sekotāji. Pēcāk plašāka sabiedrība uzzin, ka tuvāko septiņu gadu laikā 1986. gadā celtajā trasē tiek plānots ieguldīt 30 miljonus eiro no valsts budžeta naudas. No tiem gan tikai daļa pašā trasē, pārējais tās pieguļošajās teritorijās. Siguldai esot jākļūst par Eiropas renes šļūkšanas galvaspilsētu.
Vēl pāris dienas vēlāk Ministru kabinets pavēsta, ka no valsts par paveikto 2020. gadā visbrangāko prēmiju saņems Martins Dukurs, bet 43% no kopējā pīrāga nonāks kamaniņu braucējiem, ieskaitot jauniešu un viņu trenerus. Simpātiska izmēra prēmiju var saņemt jaunietis, kurš sasniedz labāko trijnieku Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Apdalīti nepaliek arī pasaules junioru čempionāta medaļnieki un viņu treneri. Cik šāds panākums atbilst "izciliem panākumiem sportā" un cik plaši tas saistīja Latvijas sporta līdzjutēju uzmanību, tie jau ir citi jautājumi, par kuriem var padomāt brīvā laikā.
Viss kārtībā un visu cieņu kamaniņu sporta laureātiem, bet kur tad šajā prēmiju sarakstā ir, piemēram, Baiba Bendika, kura aizvadītajā ziemā sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus pasaules līmeņa biatlona trasēs? Ne Bendika, ne kāds no citiem Trīs zvaigžņu gada sportista un gada sportistes nominantiem starp valsts prēmiju saņēmājiem nav atrodams. Kā tad tas nākas – labākie, bet bez prēmijām?
Manam kaimiņam kā nopietnam cilvēkam, kura divi puikas jau kādu laiku dzenā hokeja ripu, uzreiz šķiet interesanti, kur tad trenēties jāsūta atvases, lai arī viņi reiz varētu skaitīt valsts naudu? Par hokeja treniņiem viņš maksā brangu naudu, bet kamaniņu sports, bobslejs un skeletons taču ir vienīgie sporta veidi valstī, kuru infrastruktūru simtprocentīgi uztur valsts. Pēc septiņiem gadiem Sigulda būs renes sporta veidu galvaspilsēta ar modernu trīs manis minēto sporta veidu sacensību un treniņu bāzi, bet kaimiņš sapņo par puikām Nacionālajā hokeja līgā… Kaut kas te nav riktīgi. Kāpēc viņam ar saviem ikmēneša maksājumiem par puiku hokeja treniņiem jāuztur privātas ledus halles, Rīgā joprojām nav mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas un jauna stadiona futbola izlasei, bet citi šļūc par brīvu un vēlāk vēl par paveikto saņem prēmijas no valsts? Konkurence kamanās un hokejā taču arī nesalīdzināma. Tie laiki, kad Vilis Krištopāns mūs sauca par reņģēdājiem ir garām, kaimiņš jau sen vairs nav muļķis. “Puikas, atdodiet hokeja slidas un nūjas, marš uz kamaniņu sporta treniņiem, arī es gribu būt slavens un bagāts,” blakus mājā kliedz mans kaimiņš.
Jā, vēl šis un tas par labākajiem, balvām un naudu. “Trīs Zvaigžņu balvai” nominācijā “Gada notikums sportā” ir nominēta Maira Brieža Pasaules Boksa Supersērijas (WBSS) cīņa finālā, kas, starp citu, notika Vācijā (sākotnēji bija plānots Rīgā), bet fināla uzvarētājs Briedis līdzīgi kā Bendika “par izciliem sasniegumiem sportā” nesaņem ne centa. Nu mums kritēriji… Valsts prēmiju noteikumi apstiprināti 2012. gadā, pēdējās izmaiņas redakcijā veiktas 2016. gadā, tad nu sanāk, ka četrus gadus šis likums stāv perfekts. “Izcils sasniegums sportā” pēc likuma neskaitās ne uzvara Čempionu līgā futbolā, ne Eirolīgā basketbolā. Par, teiksim, futbola Premjerlīgas, NBA un NHL čempiona tituliem nemaz nerunājot, arī, piemēram, Porziņģa iegūts NBA sezonas MVP tituls pēc Latvijas likuma “spička” vien būtu. Es neaicinu tagad prēmēt mūsu miljonārus, kuriem no šādām prēmijām gan jau ne silts, ne auksts, nauda patiešām vajadzīga citiem, bet aicinu iet līdzi laikam – patīk vai nē, bet tas periods, kurā visspīdīgākā lieta sportā bija vienalga kāda olimpiskā vai PČ medaļa, tomēr ir aizgājis.
[+] [-]
[+] [-]
Tas vai Latvijā katrs jaunietis var būt renes sportu pārstāvis... ļoti šaubīgs apgalvojums. Bobslejs, kur nemaz jaunos neņem, jā, protams, bet viss pārējais - nu, tā.
Nez vai tie jaunieši, kuri dzīvo no Siguldas tālākajos reģionos, ja mēs uz situāciju skatāmies reāli, ne hipotētiski (un bez mēģinājumiem zīmēt episkus stāstus par jauniešiem, kas nedēļu, basām kājām gāja līdz trasei, lai piepildītu savu sapni ), pat pie lielas gribēšanas var nodarboties ar kamaniņām vai skeletonu.
Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, taču nevaru nosaukt nevienu kamaniņu braucēju, kurš būtu no Liepājas, Ventspils, Jelgavas Daugavpils vai Rēzeknes.
Paskatījos esošo kamanu izlašu sastāvus - no tiem, kuriem bija norādītas dzīves/dzimšanas vietas, visi kā viens ap Siguldu (+/- kādi 50-60 km).
Par skeletonistiem nemeklēju, bet cik ir nācies dzirdēt, tur situācija ir ļoti līdzīga.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kādus rodeļus izmēģināt nav ledus trase!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet visu jau nosaka skatītāji.. Uz PK posmiem Siguldā, kas pēdējos 2 gadus notiek Latvijā, ir vairāk skatītāju, nekā tam pašam OHL pa visu sezonu pa visām komandām kopā Tiesa, pēdējā laikā jau uz OHL ar pa kādiem 100 ļautiņiem atnāk. Salīdzinot ar 5 gadiem atpakaļ, kad bija 20 vecāki un daži nejauši garāmgājēji, ir diezgan labs pieaugums
[+] [-]
Latvijai trase, sportisti, treneri, utt! Tā arī jārēķina!
+1 [+] [-]
Tā kā renes sportu nākotne ir diezgan šaubīga, jo kamaniņās un skeletonā panākumus pēdējos gados nodrošina divi brāļu dueti (kam tuvākās OS, visdrīzāk, būs pēdējās), par kādiem īpašiem jaunajiem talantiem nedzird, bet bobslejistiem tāpat Siguldas trasē pilnvērtīgi trenēties pagaidām nav iespējams, tad arī ir stāsts par to vai šis 30 miljonu ieguldījums ir pareiza investīcija.
Trase tāpat visu laiku tiek finansēta no valsts, nākotnes perspektīvs - tik miglainas, ka šos miljonus ar tādu pašu optimismu varētu dot jebkuram citam sportam, ar cerību, ka, nu, gan jau parādīsies kāds spīdeklis un būs medaļas.
Un nav jau tā, ka nebūtu kam dot, vai ka visi sporti ir vienādās situācijās, visiem ir labi un kāds jau, aiz pārāk lielās nekaunības prasītu sev.
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tie paši briti pierāda, ka pat bez savas trases var vākt medaļas. Un nav jau tā, ka esošie sportisti sēdētu tikai Siguldā un citās trasēs netrenētos.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Cita lieta, ka renes sporta veidi nav tirgus kā tāds!
Zviedri, somi, dāņi tad būtu izmantojuši(viņi ir labākie tirgus un priekšrocību speciālisti pasaulē)
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Kā var nesaprast, ka Siguldas trase nav tikai trase, bet tas ir vesela, ja tā var teikt, biznesa impērija Siguldas apmēros. Tā ir viesnīcu un ēdināšanas sistēma, un tās ir ārzemju komandu vairāku nedēļu garas treniņnometnes arī vasarā.
Pat ja kādā no Siguldas trasē piekoptiem sporta veidiem būs arī kādu laiku sportisko sasniegumu kritums, trase vienalga funkcionēs. Un nebūšu izbrīnīts, ka zviedri kopā ar Siguldu vēlreiz mēģinās kandidēt uz OS rīkošanu.
[+] [-]
Dāņi izmanto priekšrocības
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Turklāt, ja mēs par to daudzus gadus kladzināto priekšrocību, varbūt, ir jāapskatās tas sausais atlikums. Cik daudz ir OS medaļu?
Kamaniņās: 0+1+3 (9. vieta)
Skeletonā: 0+2+0 (7. vieta)
Bobslejā: 1+0+2 (10. vieta)
Zelts+Sudrab+Bronza
Iekavās - vieta all time konkurencē
Vai tā izskatās konkurētspējīgā priekšrocība?
Manuprāt, tā drīzāk ir neizbēgamība - ja ir trase, ja ar šo sportu nodarbojas, tad, nu, kaut kad tās medaļas arī atnāk.
Siguldas trase kā īsta konkurētspējīgā priekšrocība ir tikai starp citiem Latvijas ziemas sportiem.
+3 [+] [-]
[+] [-]
OS gan ir mājinieku sports un OS nebūtu ņemams vērā, ja skatās uz trasēm!
Tīri jāskatās uz pč medaļām!
[+] [-]
Priekšrocības tikai mājiniekiem un tiem kam ir nākošās OS sarakstā!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es uzskatu,ka tas ir brīnums ,ka mums ir izcīnītas tik daudz medaļas,pat neskatoties uz to,ka mums ir tā trase