Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2964, Did:0, useCase: 0

Sporta špikeris: ko varam sagaidīt no Tokijas spēļu atklāšanas ceremonijas?

Reinis Grundspeņķis
Reinis Grundspeņķis

Sporta špikeris: ko varam sagaidīt no Tokijas spēļu atklāšanas ceremonijas?
Japānas nacionālais stadions naksnīgajā Tokijā. Foto: AFP/Scanpix

Jau rīt pulksten 14:00 pēc Latvijas laika sāksies ilgi gaidītā Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Protams, katrās olimpiskajās spēlēs tā ir atšķirīga, stāstot par savas valsts vēsturi un kultūru, tomēr daži elementi tajā paliek nemainīgi. Ko sagaidīt no šīs ceremonijas un kādi ir daži jaunievedumi, kas iepriekšējās reizēs nav piedzīvoti? Par to šajā rakstā.

Vispirms jāsaka, ka pirms atklāšanas ceremonijas publiski ir zināmas tikai tās oficiālās daļas jeb protokola elementi, bet to, kas ir ieplānots neoficiālajā daļā, proti, mākslinieciskajā programmā, uzzina tikai ceremonijas laikā. Šī informācija tiek turēta noslēpumā, un ceremonijā iesaistītajiem cilvēkiem ir aizliegts to pāragri izpaust (kaut arī mūsdienu digitālajā laikmetā šo informāciju pilnīgi paturēt noslēpumā līdz ceremonijas sākumam ne vienmēr izdodas).

Parasti atklāšanas ceremonija iesākas ar laika atskaiti, kurai seko īss ievada video. Kā pirmais oficiālās daļas elements ir galvenās valsts amatpersonas, šajā gadījumā Japānas imperatora Naruhito, kā arī Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Tomasa Baha stādīšana priekšā publikai, kam seko rīkotājvalsts karoga pacelšana mastā un himnas atskaņošana.

Pēc tam ilgi vairs nav jāgaida arī visu dalībvalstu parāde, proti, svinīgā delegāciju iesoļošana stadionā. Tradicionāli parādes sākumā dosies antīko olimpisko spēļu dzimtene Grieķija, bet pēc tās sekos bēgļu olimpiskā komanda, kas šajā gadā sastāv no 29 sportistiem (pirms pieciem gadiem Riodežaneiro bija desmit), kā arī Krievijas Olimpiskās komitejas komanda. Tālāk sekos visas pārējās dalībvalstis pēc japāņu rakstības katakanas alfabēta (tā būs pirmā reize, kad valstu delegācijas soļos pēc katakanas alfabēta, jo visās trijās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Japānā tika izmantots angļu alfabēts). Līdz Latvijas iesoļošanai stadionā šoreiz nāksies gaidīt diezgan ilgi, jo pēc katakanas alfabēta esam kā 194. valsts no kopumā 206 delegācijām (ラトビア jeb pēc latīņu alfabēta “Ratobia”).

Tradicionāli olimpisko spēļu rīkotājvalsts iet pašās parādes beigās, taču šogad ieviests vēl nebijis jaunums - tieši pirms Japānas iesoļos arī abu nākamo vasaras olimpisko spēļu rīkotājvalstis ASV un Francija. Tāpat jaunievedums šajā atklāšanas ceremonijas daļā ir divu karognesēju ieviešana. Katra valsts var pieteikt divus karognesējus, vienu vīrieti un vienu sievieti, simbolizējot dzimumu līdztiesību. Sarkanbaltsarkano karogu šajā vēsturiskajā ceremonijā nesīs 3x3 basketbolists Agnis Čavars un tenisiste Aļona Ostapenko.

Nākamais punkts protokola elementos ir oficiālās uzrunas. Vispirms vārds tiek dots spēļu orgkomitejas vadītājai, šoreiz Seiko Hašimoto, bet pēc tam runās arī SOK prezidents Tomass Bahs. Kopš 2016. gada olimpiskajām spēlēm par jaunu tradīciju kļuva arī olimpiskā Lauru vainaga balvas pasniegšana, kas godina tos, kuri "caur sportu ir guvuši ievērojamus sasniegumus izglītībā, kultūrā un cilvēces attīstībā". Riodežaneiro “Maracana” stadionā to pasniedza leģendārajam kenijiešu skrējējam Kipčogem Keino, savukārt jau šobrīd ir zināms, ka Tokijas olimpiskajā stadionā tiks godināts Bangladešas uzņēmējs, Nobela miera prēmijas laureāts Muhammads Junuss.

No 1936. līdz 1988. gadam olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijās neatņemama sastāvdaļa bija baložu palaišana debesīs, simbolizējot mieru pasaulē. Taču incidents 1988. gada Seulas olimpiskajās spēlēs, kad vairāki baloži bija uzlidojuši uz lielās olimpiskās lāpas tieši pirms tās iedegšanas, nākamo spēļu ceremonijās ir raisījis pamatotas pārdomas par dzīvu baložu izmantošanu ceremoniju laikā. Kopš tās reizes baloži tiek aizstāti ar citiem radošiem elementiem - 2012. gadā Londonā tie bija ar velosipēdiem braucoši cilvēki ar baložu spārniem uz muguras, bet 2016. gadā Riodežaneiro bērni turēja rokās baltus lidojošos pūķus, kuri attēloja baložus. Kā šis simbols tiks parādīts Tokijā? Tas jau paliek pie noslēpumainās mākslinieciskās programmas.

Turpinājumā oficiāli olimpiskās spēles par atklātām paziņos Japānas imperators Naruhito. Interesanti, ka 1964. gadā Tokijā un 1972. gadā Saporo šo uzdevumu paveica viņa vectēvs Hirohito, bet 1998. gadā Nagano arī viņa tēvs Akihito. Tagad kārta trešajā paaudzē pienākusi arī viņam pašam. Pēc oficiālā paziņojuma olimpiskās himnas pavadījumā stadionā tiks ienests olimpiskais karogs (parasti to dara slaveni rīkotājvalsts sportisti un bijušie olimpiskie medaļnieki) un pacelts mastā blakus Japānas karogam.

Pēdējais oficiālais elements pirms visgaidītākā ceremonijas notikuma ir svinīgais sportistu, tiesnešu un treneru zvērests. Iepriekš šos zvērestus teica atsevišķi, taču kopš 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm visi trīs zvēresti ir apvienoti vienā kopējā, lai ietaupītu laiku. Un tad seko gaidītākais brīdis - stadionā tiks ienesta olimpiskā uguns, kas vairāk nekā pirms gada tika aizdegta bijušās Senās Grieķijas pilsētā Olimpijā blakus Hēras tempļa drupām un ceļā līdz stadionam mēroja aptuveni 20 000 km garu nodošanas stafeti. Stafetes pēdējā posma pārstāvji veiks vienu apli apkārt stadionam un nodos to tālāk izredzētajam pārstāvim, kurš attiecīgi iedegs lielo stadiona lāpu. Kurš būs šis izredzētais cilvēks, visi uzzinās tikai pašas ceremonijas laikā (kā jau pirms katrām spēlēm, arī šoreiz cilvēki izsaka vairākas prognozes - golferis Hideki Macujama, kurš šogad kļuva par pirmo “major” turnīra uzvarētāju no Japānas, kā arī MLB leģenda beisbolā Ičiro Suzuki ir starp galvenajiem minējumiem). Jāpiemin, ka 1964. gada Tokijas spēlēs tas bija 19 gadus vecs skrējējs Jošinori Sakai, kurš bija dzimis Hirošimā, turklāt tieši tajā dienā, kad 1945. gadā notika pilsētas bombardēšana. Uguns degs visu olimpisko spēļu garumā līdz pat noslēguma ceremonijai (jāatzīmē, ka ugunsdrošības dēļ šajā reizē, tāpat kā pirms pieciem gadiem Riodežaneiro, uguns pēc ceremonijas tiks pārvietota ārpus stadiona).

Tokijas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas direktors kopš šī gada marta ir Takajuki Hioki, tiesa gan, iepriekš šajā amatā bija arī divi citi cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ nācās amatu atstāt. Domājot par ceremonijas radošo daļu, jāpatur prātā tās galvenais sauklis, kas sasaucas arī ar “Tokija 2020” moto, - kustēties uz priekšu: būt vienotiem emocijās (Moving Forward: United by Emotion). Joprojām esošās pandēmijas dēļ liela daļa šīs ceremonijas priekšnesumu būs uzfilmēta jau iepriekš, bet klātienē tribīnēs notikumus varēs piedzīvot tikai neliels cilvēku skaits.

Noderīgas saites:

Tokijas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums