Tiesa noraida visas prasības: Tretjakovs, Šipuļins, Ans un citi Phjončhanā nestartēs
Foto: AFP/Scanpix
Dienā, kad tiks atklātas Phjončhanas olimpiskās spēles, Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa pieņēmusi lēmumu noraidīt visu 47 Krievijas sportistu un amatpersonu iesniegtās apelācijas par viņu nepielaišanu sacensībām.
Prasības iesniedzēji tiesā vērsās sakarā ar Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumu viņus neuzaicināt uz 2018. gada olimpiskajām spēlēm un pieprasīja, lai pieņemtais lēmums tiktu mainīts un viņiem būtu tiesības doties uz startu. Viena no Krievijas biatlona cerībām Antons Šipuļins iepriekš medijos izteicās, ka turpina trenēties un cer, ka viņam tiks dota iespēja. Tomēr viņa un vēl 46 Krievijas pārstāvju prasības tika noraidītas.
Arbitrāžas tiesas komisija, kuru veidoja Kerola Robertsa (Kanāda), Bernhards Veltens (Šveice) un Zali Stegala (Austrālija) lēmumā pavēstīja, ka SOK izveidotais saraksts Krievijas sportistu uzaicināšanai nav uzskatāms par soda mēru. Neskatoties uz Krievijas diskvalificēšanu no olimpiskajām spēlēm, daudziem sportistiem tāpat tika dota iespēja doties uz olimpiskajām spēlēm, ievērojot līdzsvaru starp cīņu pret dopingu un Krievijas sportistu interesēm.
Noklausīšanās procesā lietas iesniedzēji atzina, ka SOK bijušas tiesības ieviest šādu procesu. Tāpat nebija pierādījumu, ka lēmums pieņemts diskriminējošā, patvaļīgā vai negodīgā veidā. Tāpat tika lemts, ka nav nekādu pierādījumu, lai varētu teikt, ka komisija, kas tika izveidota Krievijas sportistu uzaicināšanai uz olimpiskajām spēlēm, būtu nepareizi īstenojusi sev doto uzdevumu.
32 Krievijas sportisti arbitrāžas tiesā vērsās 6. februārī, bet vēl 15 sportisti to paveica dienu vēlāk. Starp atteikumu saņēmušajiem ir vairākas Krievijas cerības – Šipuļins, šorttrekists Viktors Ans, skeletonists Aleksandrs Tretjakovs, slēpotājs Sergejs Ustjugovs. Olimpiskajās spēlēs piedalīsies 169 sportisti no Krievijas, startējot ar nosaukumu Olimpiskie atlēti no Krievijas.
Prasību iesniedza 6. februārī
Viktors Ans, Vladimirs Grigorjevs, Antons Šipuļins, Jevgeņijs Graņičevs, Ruslans Murašovs, Jekaterina Šihova, Sergejs Ustjugovs, Ksenija Stolbova, Jekaterina Jurlova, Maksims Cvetkovs, Irina Uslugina, Jūlija Šokšujeva, Darja Virolainena, Dmitrijs Popovs, Romāns Košeļevs, Mihails Naumenkovs, Aleksejs Bereglazovs, Valērijs Ņičuškins, Antons Belovs, Sergejs Plotņikovs, Jevgeņija Zaharova, Ruslans Zaharovs, Anna Jurakova, Aleksejs Jesiņs, Jūlija Skokova, Jeļizaveta Kazeļina, Sergejs Grjazcovs, Ivans Bukins, Deniss Arapetjans, Artjoms Kozlovs, Gļebs Retivihs un Aleksejs Volkovs.
Prasību iesniedza 7. februārī
Aleksandrs Ļegkovs, Maksims Vilegžaņins, Jevgeņijs Belovs, Aleksandrs Bessmertņihs, Jevgeņija Šapovalova, Natālija Matvejeva, Aleksandrs Tretjakovs, Jeļena Ņikitina, Marija Orlova, Olga Fatkuļina, Aleksandrs Rumjancevs, Artjoms Kuzņecovs, Tatjana Ivanova, Alberts Demčenko un Sergejs Čudinovs.
Izmantotie resursi:
tas-cas.org
Tu hokeju vēl skaties?
Tagad cenšos viņu uz VVV - Venlo aizfīrēt. Futbola ziņā nekādas bezcerības,puika pilns apņēmības.
Skauti ir m.ukas kas tik māk liet medu.No tādiem jāturas tālāk.
Šai konkrētajā gadījumā vara izmanto sportistus kā lielgabala gaļu par visiem 100%.
Šai kontekstā viens labs rakstiņš, kas gan īsti nav par sportu, bet labi sasaucas ar šo visu:
https://blog.newsru.com/article/08f...
Sīkais kļuva par čempionu.Visās sezonas spēlēs uzvaras,viena zaude un neizšķirts.Tagad iet līmeni augstāk,redzēs kā būs ar tiem pretiniekiem.
Varēja SOK izvēlēties citu variantu-nepielaist vispār Krieviju, krievu sportistus OS. Var diskutēt cik tas būtu godīgi pret jaunajiem krievu sportistiem,kuri ir pilnīgi tīri. Tie būtu bez vainas vainīgie, ka dzimuši Krievijā.
Ja vēl par godīgumu , tad vai Martinam tomēr nevajadzētu saņemt olimpisko zeltu. Pirmā vietā jābūt godīgumam nevis emocijām patīk /nepatīk līmenī, bet tā kā mūsdienās ļoti daudz ko nosaka nauda, sakari, pazīšanās, tad 100% godīgums nav un nebūs.
Kaut kāds visiem saprotošs lēmums būtu jāpieņem SOK.
Var jau tajā visā nemeklēt zemūdens akmeņus, un vienkārši pasmieties par atainotiem tā laika notikumiem. Tomēr tas ir labs pamats aizdomāties kāpēc RU šo filmu aizliedza. Un tam nav nekāda pamata ar vēsturisku notikumu zaimošanu, bet gan ar RU varas virsotnes parādīšanu ne tai labākā gaismā.
Es esmu vairāk kā pārliecināts, ka RU varas virsotnē nekas diži no PSRS laikiem nav mainījies, jo šo valsti lielā mērā turpina stūrēt tie paši PSRS laku KGBešņiki un komuņagas. Suņi maina apmatojumu, bet ne tikumus.
Rodčenko bija tikai zemenīte uz tortes, kuru priekš RU cepa WADA. Nenoliedzami, ka Rodčenko iedeva ļoti vērtīgu informāciju, bet viņš nebija visa sākums.
Viss sākās vel krietni pirms Rodčenko aizmuka uz štatiem. Viņš aizmuka tad, kad krievi sāka vākt nost RUSADA darbiniekus, kuri varēja liecināt pret RU, jo WADA jau bija daudz ko atklājusi saistībā ar Londonas OS un Kazaņā notikušās universiādes RU sportistu dopingošanu.
Un sodam jābūt striktam un vienreizējam nevis jāvelkas neziņā gadiem.
Tagad rodas sajūta,ka viņi to brēku sacēluši tādā līmenī,ka vairs nezina ko ar to visu darīt un kā.
Tomēr zināma cerība ir, jo pietiekoši daudz krievu jaunatnes izglītību iegūst labākajās rietumu augstskolās, un tas agrāk vai vēlāk dos savu labumu pašai RU.
Tas tā, neliela remarka taisnības labad. Bet tā, protams, gribētos lai somi uzvelk urālus.
Šis bija diezgan unikāls gadījums, jo CAS RU sportistus attaisnoja, bet neatzina par nevainīgiem.
Tāpēc jau SOK cēla trauksmi, ka tā nevar būt.