Bez aizvainojuma. Bet ar latvieša spītu
Skeletons nav nomests malā un pēc atgriešanās no Korejas aliņus nedzeram, saka Dainis Dukurs. Patiesībā ir gluži otrādi – Martins un Tomass jau desmit dienas Siguldas trasē Latvijai tik neierastajos ziemas sala apstākļos testē kamanas un slieces. Vieglāk būtu pielaikot aizvainojuma masku un klusām paiet maliņā, taču iekšā sēž latvieša spīts, kas, bruņojies ar mazu duncīti, baksta un atgādina, ka darbs vēl nav padarīts līdz galam. Ja ne pašu nākotnes, tad vismaz Latvijas skeletona nākotnes vārdā.
Tik ilgstošs ziemas sals Latvijā nav ierasta parādība. Tieši to šobrīd cenšas izmantot arī skeletonisti, jo uz šāda ledus ir vieglāk analizēt tehniku. Četrus braucienus var iebraukt pat vienā desmitdaļā, kas ļauj novērtēt pat visniecīgākās nianses īpatsvaru. Kā izrādās, pat vīriem ar divu desmitgažu pieredzi tas spēj iedot jaunu informāciju, izlobīt iepriekš neatrastus secinājumus. Kas nav mazsvarīgi, šobrīd visiem olimpiskās spēles ir izdevies atstāt pagātnei un paraudzīties uz notikušo ar svaigu domāšanu, tīru prātu.
"Neteiktu, ka olimpiādē kādam bija brīnumslidas. Vienkārši ir situācijas, kad visi apstākļi sakrīt," norāda Dainis Dukurs. Jau pirms sacensībām Phjončhanā bijis skaidrs – būs vajadzīgi četru stabili braucieni. Tas neizdevās. Svarīgi bija pēc iespējas labāk aizvadīt pirmo braucienu. Neizdevās izpildīt arī šo nosacījumu. Par spīti tam Martins tik un tā pretendēja uz medaļu, taču pēdējā braucienā pieļautā kļūda viņu nogrūda no pjedestāla. Šādi secinājumi mudina nevis padoties, bet gan strādāt tālāk. Ja Martins un Tomass nākamajās olimpiskajās spēlēs vairs nebūs sportistu statusā, tad šobrīd apstrādātā informācija būs laba zināšanu bāze nākamajai paaudzei.
"Ceturtā un piektā vieta liek mobilizēties. Esam meklējuši un atraduši savas vājās vietas. Paši sev esam atklājuši interesantas lietas, guvuši jaunas atziņas. Dažas no tām ir ļoti būtiskas," saka treneris. Viņi ir sapratuši, ka Phjončhanas laika apstākļiem nebija izdevies atrast labākās kamanas. Arī ne labākās slidas. Taču neviens nebija liedzis tās atrast jau pirms spēlēm. Tādēļ nav iemesla uz kādu apvainoties. Bijām gājuši vienā virzienā, bet vajadzēja spert platākus soļus gan pa labi, gan pa kreisi, atzīst Dukurs.
Viens gan šobrīd ir skaidrs – vasarā treniņu filozofija noteikti mainīsies. Ar svariem tik daudz strādāts vairs netiks, dodot atslodzi ceļgaliem un mugurai. Bet rudens estakādē parādīs, vai šādi būs izdevies saglabāt konkurētspēju. Ja ne, tad tiks pavērts ceļš jaunajiem. Šobrīd gan iespējami visdažādākie scenāriji, ieskaitot tādu, kurā karjeru beidz jaunākais no brāļiem, bet vecākais turpina startēt. Ir izteikti arī piedāvājumi trenera darbam. Pagaidām gan tie ir tikai mutiski. Kad uz galda tiks nolikts papīrs un konkrēti nosacījumi, būs vieglāk pieņemt lēmumu.
+1 [+] [-]
Par Netlaua un Šteinberga starta ieskrējienu (rudenī estakādē), salīdzinoši ar brāļiem, grūti spriest. Šteinbergam šosezon bija vāji starti, jo laikam bija trauma. Netlaus, mēģinot salīdzinot neklātienē, varēja būt dažas simtdaļas lēnāks par Tomasu. Jebkurā gadījumā nākamās skeletona sezonas mums būs interesantas.
+8 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+8 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tomasam vēlme aiziet skaisti - ar kādu medaļu kaklā varētu būt lielāka un tāpēc viņam es ieteiktu turpināt. Protams, ideāli būtu ja arī Martins vēl "iekostos" kādā medaļā.
+2 [+] [-]
27.v., 13.v., 18.v., 31.v., 27.v., 26.v., 15.v.
[+] [-]
[+] [-]
Martin, zinu, ka visiem esi ko teicis, bet visi būs tikai priecīgi, ja tomēr saņemsies uz vēl vienu ciklu. Zinu, tas ir smagi, bet velti šo 4gadi savējiem (ģimenei un tuvajiem), radīsies pavisam cita motivācija un arī viņi to sapratīs un atbalstīs.
Visi cer uz Tevi un Tomasu!!!!!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]