Dukurs: "Zubkovs federācijas vadībā ir kā pedofils bērnunama direktora amatā"
Latvijas skeletona izlases galvenais treneris un vadošo skeletonistu Martina un Tomasa Dukura tēvs Dainis Dukurs sniedza interviju krievu izdevumam Sovetskiy Sport, komentējot dopinga skandālu un gaidāmo Starptautiskās Bobsleja un skeletona (IBSF) kongresu.
- Pēc mūsu informācijas Krievijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidentu Aleksandru Zubkovu nevēlas redzēt IBSF jūnija kongresā.
- Patiešām es un daudzi citi uzskata, ka būs nepareizi, ja kongresā ar balsstiesībām piedalīsies Zubkovs, kurš ir diskvalificēts par dopinga noteikumu pārkāpšanu. Turklāt viņš turpina vadīt federāciju. Tas taču ir tas pats kā pedofilu nozīmēt par bērnunama direktoru.
- Neesat pārāk kategorisks?
- Dopinga lietošana ir ļoti nopietns grēks. Siguldas trases menedžments tagad domās, vai krievu sportistus aicināt uz maksas treniņiem pirms Pasaules kausa posma. Latvijā ir nesamierināma attieksme pret dopingu. Mums nekā nav pret jūsu sportistiem, bet tas nav normāli, ja federāciju vada tāds cilvēks.
- Bet pagaidām nav stingru pierādījumu pret Zubkovu dopinga lietošanā.
- Rūpīgi izlasīju Maklārena ziņojumu. Ja cilvēks neatzīst savus pārkāpumus, tās ir viņa problēmas. Domāju, tāds stāvoklis var negatīvi atsaukties uz starptautisko federāciju. Tās vadītāji visu velk, nekādi nevar izšķirties ieņemt stingru pozīciju un paziņot, ka atbalsta tīru sportu. Paskatieties, kas notiek biatlonā. Arī Besebergs [tās prezidents] vilcinājās pieņemt mērus un sagaidīja, kad policija ieradās viņa birojā. Liela varbūtība, ka IBSF pēc kongresa Romā vadīs cits cilvēks. Tad federācijā notiks nopietnas tīrīšanas un var uzpeldēt dažādi dokumenti.
- Kādas ir jūsu personiskās attiecības ar Zubkovu?
- Līdz Maklārena ziņojumam mūsu attiecības bija normālas. Viņš bieži ieradās trenēties Siguldā. Bet, kad izlasīju, kas darījās krievu sportā, man kļuva skumji un pārstāju kontaktēties ar Zubkovu. Gribu uzsvērt, ka man nav nekādu aizspriedumu pret krievu sportistiem un speciālistiem. Mūsu puiši no Siguldas brauca uz Sočiem, palīdzēja vietējiem speciālistiem gatavot trasi pirmajam Pasaules kausa posmam. Viņi sadraudzējās un joprojām lieliski komunicē.
- Bet Zubkovam, kā federācijas galvai, ir visas tiesības piedalīties kongresā un balsot.
- To pacentīsimies nepieļaut. Jau iepriekš sagatavosim dokumentu un nosūtīsim to IBSF vadībai. Tajā būs teikts, ka esam pret Zubkova dalību kongresā.
- Kas ir tie "mēs"?
- Vadošo federāciju pārstāvji – kanādieši, amerikāņi, vācieši, angļi. Esmu pārliecināts, ka daudzi mūs atbalstīs.
- Teicāt, ka varat krievu sportistiem atteikt maksas treniņus. Esat gatavs zaudēt naudu?
- Nauda mani neinteresē. Ir WADA kodekss, un tas ir jāciena. Bet, kamēr tāds cilvēks vada federāciju, mūsu attieksme būs tieši tāda. Mainīsies vadītājs, ar lielāko prieku ar viņu strādāsim.
- Kāds teiks, ka Latvijas federācijai ir personīga ieinteresētība. Jo Zubkova zelta atņemšanas gadījumā par Soču čempionu kļūs Oskars Melbārdis.
- Melbārdis teica, ka nebūs lielā sajūsmā, ja pēc četriem gadiem viņam medaļu atsūtīs pa pastu. Viss jau sen ir pārdzīvots, emocijas aizgājušas. To pašu varu teikt arī par Martinu un Tomasu. Pieņēmām rezultātu Sočus, mums bija otrā un ceturtā vieta. Uzvarēja spēcīgākais. Bet pēc tam noskaidrojās, ka viņš uzvarēja ne gluži godīgi.
- Domājat Aleksandru Tretjakovu, bet CAS viņu attaisnoja, savukārt starptautiskā federācija pielaida pie Pasaules kausa sacensībām.
- Tad man ir jautājums: kādēļ viņa nebija olimpiskajās spēlēs Phjončhanā?
- Neuzaicināja SOK.
- Tātad tomēr ir kaut kas, ko mēs pagaidām vēl nezinām.
- Šis stāsts ietekmē jūsu komunikāciju ar Tretjakovu?
- Ja tiks pierādīts, ka Tretjakovam veltītā daļa Maklārena ziņojumā neatbilst patiesībai, tad neredzu iemeslu, lai ar viņu nekomunicētu. Ja Saša ieradīsies Siguldā uz Pasaules kausa posmu, arī tajā neredzu nekādas problēmas. Mums nav negatīvisma pret sportistiem. Slikti, ka darbojās tāda sistēma.
- Jaunajā Pasaules kausa sezonā Soči nav iekļauti kalendārā. Jums tas nešķiet dīvaini, jo apstākļi tur ir ideāli?
- Visi ir lasījuši Maklārena ziņojumu. Starptautiskā sabiedrība uz to ir reaģējusi. Nav vēlēšanās turp braukt. Ja kāda proves var attīrīt, bet citām kaut ko piemaisīt, tad pēc tam visu dzīvi no tā neatmazgāsies.
- Krievijā tagad, starp citu, ir skandāls kamaniņu sportā. Semjons Pavļičenko izvirzīja nopietnas pretenzijas Krievijas izlases galvenajam trenerim Albertam Demčenko [kurš tie apvainots sportistu pazemošanā, citu izlases treneru sišanā, izlases tehnikas personīgā izmantošanā un trases kvalitātes ietekmēšanā, sabotējot Pavļičenko braucienus – A.S.]. Esat par to dzirdējuši?
- Redzēju kadrus, kad cilvēks ber trasē pulverīti. Rakstīja, ka tas esot Demčenko radinieks [brālis]. Daudzus gadus zinu Albertu, cienu viņu kā izcilu sportistu, bet, ja tā ir taisnība, tad tas nedara viņam godu.
- Kad SOK atņēma zelta medaļu Tretjakovam, jūsu jaunākais dēls Martins teica, ka devies gulēt, bet pamodies jau kā olimpiskais čempions. Bet ko padomājāt jūs?
- To teica nevis Martins, bet gan Tomass. Tobrīd bijām Vankūverā, brokastojām, kāds piezvanīja Tomasam un pavēstīja jaunumus. Un viņš teica: "Kamēr gulēju, man te nokrita olimpiskā bronza." Kas attiecas uz Martina reakciju, nekādu svinību nebija. Visas emocijas jau sen ir pazudušas.
- Phjončhanas olimpiskajās spēlēs galvenie favorīti palika bez medaļām. Kas notika?
- Nebijām gatavi tādam ledum trasē, nesagatavojām tam nepieciešamo inventāru. Uzvarai vajadzēja visus četrus braucienus veikt bez kļūdām. Medaļnieki, ieskaitot Ņikitu Tregubovu, nobrauca ļoti labi, bet Martins pieļāva divas kļūdas pēdējā braucienā un ieņēma vietu, kuru bija pelnījis,- ceturto. Uzvarēja spēcīgākais, viss ir taisnīgi.
- Uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm parādījās informācija, ka Martins beidz karjeru, bet pēc tam, ka tomēr nebeidz. Kā ir īstenībā?
- Nezinu, no kurienes parādījās tāda informācija. Acīmredzot kāds pasteidzās priekšā ratiem. Martins neko tādu neteica. Pēc Phjončhanas spēlēm mājās atgriezāmies ļoti nikni uz sevi. Martins un Tomass veica vairāk nekā simts braucienu, tikām galā ar savām kļūdām. Jaunajā sezonā esam noskaņoti visiem konkurentiem sarūpēt kārtīgu cīņu. Pagaidām neesmu gatavs sacīt, vai aizbrauksim līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Tas būs atkarīgs no puišu pašsajūtas.
- Vai Martina popularitāte Latvijā ir salīdzināma ar Helmuta Baldera popularitāti padomju gados?
- Hokejs Latvijā vienmēr bijis populārs. Bet arī Martins un Tomass kaut ko Latvijas labā ir paveikuši. Dēli ir populāri, Rīgas ielās viņus pazīst – nāk klāt un pateicas. Bet mani pārsteidz kas cits: Phjončhanā aizgājām uz hokeju, un puišus pazina korejiešu līdzjutēji. Aplenca, lūdza nofotografēties kopā.
- Pieņemsim, ka Martins ierodas vakariņot Rīgas restorānā. Viņam var pateikt, ka vakariņas ir uz iestādes rēķina?
- Par restorānu nezinu, bet, kad puiši sāka celt māju, vairāki uzņēmumi, kuri ar to nodarbojās, uzzināja, kam ir šī māja, un iedeva labas atlaides. Pat pārāk labas.
- Kā dzimtene pateicas saviem varoņiem? Par olimpisko sudrabu dzīvoklis Rīgā vai mašīna nepienācās?
- Pie mums tā nenotiek. Ir prēmijas, kuras noteiktas jau sen un kuru lielums nemainās ilgus gadus. Bet tagad nevaru nosaukt precīzus skaitļus, vienkārši neatceros. Tiesa, arī nodokļi no šīm prēmijām jāmaksā lieli – līdz 25%.
Izmantotie resursi:
https://www.sovsport.ru/others/skel...
+13 [+] [-]
+15 [+] [-]
-2 [+] [-]
+26 [+] [-]
Riebjas šie troļļu komentāri - labāk būtu ko lietderīgu izdarījuši.
+16 [+] [-]
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
Brīnos, kā krievi vispār atļāvās sev tik pazemojošu interviju nopublicēt, droši vien redaktors tagad jau spaidu darbos sibīrījā
+11 [+] [-]
+14 [+] [-]
Patiesībā ļoti korekta intervija, ja salīdzina ar to ko vispār var pateikt par Parašas izdarībām. Pat pārāk korekta.
-1 [+] [-]
+12 [+] [-]
+4 [+] [-]
ar max kvotām vienmēr braukuši pa Amerikas, Eiropas kausiem,startējuši PČ,OS,kvalificējušies PK sezonam arī pirms tam
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]