Monobobs olimpiskajās spēlēs: Prūsis meklē "īsto" meiteni

Jā, Melbārdis pirms Jāņa Miņina aiziešanas no izlases 2011. gada janvārī kamanās jau bija braucis kā stūmējs, bet Daumantam Dreiškenam bija jau divu olimpisko spēļu pieredze. Taču Jānis Strenga līdz tam bija startējis tikai Eiropas kausā un pasaules junioru čempionātā, bet Arvim Vilkastem pirmās starptautiskās sacensības bija tieši 2011. gada janvārī. Bobsleja terminoloģijā runājot, izejas ātrums nebija diez ko labs, bet finišā mūsējo laiks bija "uz zaļā". Tikmēr sieviešu monobobā vajag tikai vienu spēcīgu meiču, kurai pašai kamanas jāiestumj un jānosturē līdz trases lejai. Nu labi, prātīgāk tomēr būtu divas, lai ir vismaz kaut kāda iekšējā konkurence un plāns B nebaltai dienai. Nu ko? Sitam saujā un aiziet, aiziet, aiziet!

Taču Latvijas izlases treneris Sandis Prūsis norauj pa bremzēm, mehānisma metāla zobiem nikni iecērtoties ledū. "Es aptuveni zinu situāciju Latvijas sportā. Un tā cilvēku resursa mums nav. Ja gadīsies labs materiāls, tad ir vērts strādāt, bet, kur gan to ņemt? Septiņcīņa? Bet, cik septiņcīņnieces jūs zināt? Laura [Ikauniece-Admidiņa]. Vēl bija Tīna Graudiņa, kura tagad ir pludmales volejbolā. Es būtu gatavs vadīt, bet tam jau būtu nepieciešama jauna struktūra, vajadzētu piesaistīt papildus treneri. Ja būs perspektīva komanda, tad to var darīt. Būs jāvadās pēc reālās situācijas."

Prūsis piebilst, ka uzstādījums nav par katru cenu aizvest uz 2022. gada olimpiskajām spēlēm sieviešu bobslejisti. "Apnicis jau klausīties, ka pirms mačiem tiek runāts par vietām trijniekā, bet, kad mājās jāatgriežas ar nokārtām galvām, tad tiek stāstīts par to, ka nav naudas un iespēju. Mēs šādu iespēju varam dot. Vismaz pagaidām, jo skaidrs, ka kādā brīdī arī bobslejā nodrošinājums vairs var nebūt tik labs."

Fiziskās sagatavotības treneris Jānis Ozols stāsta, ka jau līdz šim atsevišķas kandidātes ir redzētas arī klātienē. Viņš secina, ka meiteņu gadījumā pāreja no vieglatlētikas uz bobsleju nav pats piemērotākais scenārijs. "Vieglatlētiem tomēr pietrūkst spēka treniņu, bet gludā skriešana mums īsti neder. Labākais variants būtu kāda no dabas stipra meitene, līdzīgi kā mums bijis ar puišiem. Meitenei jābūt vispārēji fiziski attīstītai. Nevar izcelt tikai kādu konkrētu rādītāju - skriešanu vai lēkšanu."

Ozols neslēpj, ka sieviešu monoboba iekļaušana olimpisko spēļu programmā mudinājusi sasparoties arī treneru kolektīvu, taču viņš atgādina, ka resursi Latvijā nav lieli. Ja jau pat čaļus atrast ir grūti, tad... Labi vismaz, ka meitenes vajag tikai vienu vai labākajā gadījumā divas. Dāmu gadījumā gan esot vēl kāda piebilde. "Amerikānietes un kanādietes tik daudz nedomā par savu izskatu. Viņām galvenais ir būt pirmajām. Latvijā meitenēm ir citādi uzskati. Man pašam vīzija par treniņiem ir, taču skaidrs, ka pieeja būtu vajadzīga atšķirīga nekā, strādājot ar večiem. Saglabāju optimismu un ceru, ka kādu spēcīgu meiteni atradīsim. Ja tas neizdosies 8. septembrī, domu par sieviešu bobsleju neatmetīsim. Bet ir skaidrs, ka meitenēm tā ir reāla iespēja izsisties un tikt uz olimpiskajām spēlēm. Galvenais - nevajag kautrēties. Tā ir kā loterija - ja nenopirksi biļeti, tad noteikti neuzvarēsi," piebilst Ozols.

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis uzskata, ka meitene ar pietiekami lielu ieskrējiena jaudu un braukšanas ķērienu trasē, jau 2022. gadā Pekinā var cīnīties par sešinieku. Turklāt sieviešu monobobs solās būt krietni sportiskāks par vīriešu bobsleja sacensībām. "Kamanas un slidas visām dalībniecēm būs vienādas. Tās piedāvās Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija (IBSF), bet sportistes šīs kamanas izlozēs. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks katros mačos vai uz pusi sezonas, taču tas jebkurā gadījumā būs daudz sportiskāks princips. Šāda sistēma bijusi arī Jaunatnes olimpiādēs. Tādēļ mēs esam ar abām rokām par."

Monobobi ierasti tiek izmantoti jauno pilotu apmācībā, kā arī paraolimpiskajās sacensībās. Ekmanis atzīst, ka arī pašam ir gadījies izbraukt ar monobobu, un viņš secina, ka kamanas bijušas pārsteidzoši viegli vadāmas. "Saprotams, ka sākotnēji visu valstu sportistes kopīgi mācīsies. Tad būs Eiropas kausa mači, bet, kad būs uzkrāta nepieciešamā pieredze, varēs domāt par Pasaules kausa posmiem. Bet skaidrs nolikums, kāda būs kvalificēšanās kārtība olimpiskajām spēlēm, vēl nav izziņots. Lai nu kā, meitenēm tā ir iespēja četru gadu laikā nokļūt olimpiskajās spēlēs. Tas ir reāli."