Dreiškens: "Soču medaļu jautājums ilgstoši tika viļāts kā negaršīgs kartupelis"

Marta beigās Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) beidzot pārdalīja olimpiskās medaļas, kas nozīmē, ka Oskara Melbārža, Daumanta Dreiškena, Arvja Vilkastes un Jāņa Strengas četrinieks iegūs zelta medaļas, bet divniekos Melbārdis ar Dreiškenu tiks paaugstināts uz bronzas pozīciju.

"Galvenā sajūta ir tāda, ka beidzot tas būs beidzies, jo tika viļāts kā negaršīgs kartupelis pa muti - ik pēc pusgada parādījās kādas ziņas, kāds sāka zvanīt, apsveikt, bet izrādās, ka īsti tomēr nē. Neticējās, bet tagad izskatās, ka process beidzot būs noslēdzies," savas emocijas raksturoja Dreiškens.

Atceroties notikumus pirms vairāk nekā pieciem gadiem, Dreiškens saka, ka toreiz četriniekos jau sudraba medaļas bija milzīgs panākums. Savukārt divniekos ar sākotnēji iegūto piekto vietu tika atkārtots sezonas augstākais rezultāts.

"Toreiz nebijām favorīti un otrā vieta jau bija zelta vērtē, emocijas bija tikpat spilgtas, kā būtu par zeltu. Jutāmies nevis, ka esam palikuši otrajā vietā, bet negaidīti to izcīnījām. Bijām ļoti priecīgi, līdz ar to toreiz otro vietu izbaudījām. Protams, ja tas būtu zelts, būtu kādas tālejošas sekas, būtu atvēries vairāk durvju, bet ir kā ir," stāsta karjeru noslēgušais bobslejists. "Divniekos toreiz sezona mums negāja, augstākā vieta bija tieši piektā. Kamana īsti neslīdēja, tāpēc nebija pamata cerēt, ka olimpiskajās spēlēs pēkšņi būs labi. Sočos atkārtojām sezonas labāko rezultātu. Nākamajā gadā nomainījām kamanas uz BTC, kas uzreiz sevi ļoti labi parādīja - sezona pēc Sočiem jau bija ļoti laba. Varam tikai domāt, kā būtu, ja mums tas bobs būtu jau uz Sočiem, bet toreiz izspiedām visu - starts bija labs, braukšana bija laba, vienkārši tehnika neslīdēja."

"Pašlaik [pēc SOK lēmuma] ir tikai oficiāla vēsture e-pastā, kā arī mums jāizlemj, kur notiks apbalvošana. Vēl ir nedēļa laika. Kaut kādi varianti ir, uz karstām pēdām četratā nedaudz izcilājām dažus variantus, bet līdz galam vēl neizlēmām. Pašlaik sliecamies uz apbalvošanas notikšanu Latvijā, savu līdzjutēju priekšā, bet, lai Latvijas vārds plašāk izskanētu, nav izslēgts arī, ka dosimies uz ārzemēm," stāsta Dreiškens, atgādinot, ka ir iespējams medaļas saņemt arī nākamajās olimpiskajās spēlēs, tomēr viņš nav drošs vai tas var notikt jau Tokijā, vai arī jāgaida nākamās ziemas spēles.

Arī pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Dreiškens bija Melbārža divnieka stūmējs, tomēr pavisam neilgi pirms sacensībām viņu kamanās aizstāja Strenga, kurš kopā ar pilotu izcīnīja bronzu. Tagad Dreiškens raksturo, ka šis trenera lēmums viņam nebija negaidīts, bet sāpīgs gan. "Viss ir pārdzīvots, kaut atmiņas ir svaigākas nekā par Sočiem. Tomēr tādas maiņas bija veiktas jau pirms tam, vienīgi olimpiskajās spēlēs tas bija publiskāk. Citiem tas bija lielāks pārsteigums nekā mums pašiem."

"Pēc Phjončhanas vairs netika apsvērta doma turpināt karjeru. Nedaudz, nedaudz gribētos, tomēr domāju ne tikai par to, ko skatītāji redz televizorā, bet arī visu grūto vasaras darbu. Tam iet cauri vairs negribētu," saka Dreiškens, kurš gan šosezon tāpat palika bobslejā, esot treneris gan monobobslejā, gan Eiropas kausa komandā. "Šosezon pilnvērtīgi biju bobslejā. Vasara atšķīrās un trenējos ar divreiz mazāku slodzi, bet ziema bija ļoti līdzīga visām iepriekšējām sezonām - braucu uz ārzemēm, palīdzēju gan meitenēm, gan Eiropas komandai, gan beigās arī jauniešiem. Darbs bija līdz martam. Man braukšanas pieredzes nav, bet par trasi tāpat varu pastāstīt, jo sporta veidā pavadīti 15 gadi. Citreiz arī mēs, stūmēji, Osim pateicām, kur nebija labi, kas jāpiedomā. Neesmu praktiķis, bet teoriju par katru trasi varu izstāstīt."

"Nākotne atrisināsies līdz vasaras sākumam. Es gribētu palikt bobslejā, bet jāsakrīt daudziem faktoriem, lai tas notiktu. Vēl esmu zem bobsleja karoga un citu darbu neesmu meklējis," stāsta Dreiškens izsakot cerību, ka nākamajā sezonā, kad pilnvērtīgā apritē atgriezīsies arī Melbārdis, abas vadošās Latvijas ekipāžas brauks sešiniekā. "Ceru, ka Frīdrihs cīnīsies par trijnieku uzreiz aiz diviem latviešiem. Būs interesanta sezona. Ceru, ka lielais Osis spēs pilnvērtīgi atgriezties, jo viņš jau arī vairs negrib braukt par desmitnieku, bet gan cīnīties par vismaz sešinieku. Ceru, ka latvieši būs regulāri sešiniekā."