"Alberts" (Zakreševskis): "Latvijā futbola sistēma nav pareiza"
Sportacentrs.com ir sazinājies ar visiem 16 šīs sezonas komanda.lv 1.līgas klubiem, piedāvājot izteikt savas domas par aizvadīto sezonu. Šoreiz savas pārdomas atklājis "Alberts" - šai komandai turnīra noslēgumā 9.vieta.
Ko izdevās sasniegt un ko neizdevās (prieki un vilšanās)?
Guvām apziņu, ka pēc meistarības līmeņa varam spēlēt līdzvērtīgi ar līgas līderiem, izņemot vienīgi čempionus, kuri bija manāmi labāki. Jaunie puiši guva pieredzi spēlēs ar rūdītiem vīriem, kuri masas ziņā viņus manāmi apsteidz, līdz ar to nācās saprast, ka futbolā ar vienu tehniku nepietiek. Vajag gan spēku, gan ātrumu, gan veiklību, un, jo īpaši, domāšanas ātrumu.
Man personīgi nostiprinājās pārliecība, ka futbols Latvijā lielā vairumā tiek mācīts un piekopts primitīvs - aizsargi, kuri pārsvarā ir masīvi, spēlē pēc iespējas vienkāršāk - raidot bumbu pa gaisu tālāk no saviem vārtiem, aizsardzības līniju turot pēc iespējas dziļāk, bet uzbrukumā ātrs uzbrucējs ar salīdzinoši labu individuālo tehniku, taču ar sliktu sadarbību ar partneri(-iem). 1.līgā atspoguļojas Latvijas futbola vidējā ešelona futbola filozofija - te var redzēt kā pēdējos divdesmit gados ir mācīts spēlēt futbolu Rēzeknē, Tukumā, Valmierā, Jēkabpilī, Smiltenē, Ogrē, Preiļos, Brocēnos, Staicelē.
Negribas aizskart nevienu mazpilsētas treneri, jo zinu, ka viņi pa lielam savu darbu dara pēc labākās sirdsapziņas, un talanti, kas izsitas (Rakels, Gauračs un citi), ir. Tomēr ceļš, pa kuru ejam (un tas attiecas arī uz lielajiem centriem - Rīgu, Liepāju, Daugavpili, un pārejām Virslīgas pilsētām Ventspili, Jelgavu un Jūrmalu) manā skatījumā nav īsti pareizs, jo jau no mazotnes tiek prasīts rezultāts tabulā, pēc kā tad tiek vērtēts trenera darbs.
Mēs klubā centāmies strādāt uz spēlētāju attīstību, bet tad pēc LFF vērtējuma, kas tiek ņemts vērā, piešķirot klubiem finansiālo palīdzību bērnu un jauniešu futbolam, bijām spiesti mainīt uzsvaru. Protams, esam pateicīgi, ka LFF vispār ir sākusi kopš pagājušā gada palīdzēt jaunatnes klubiem un arī atsevišķiem treneriem finansiāli, bet sistēma, vēlreiz atkārtošos, ka manā skatījumā, nav pareiza.
Kā vērtējat turnīru kopumā (organizācija, tiesāšana, līmenis)? Vai attaisnojas spēlēšana bez Virslīgas dublieru klātbūtnes?
Organizācija kopumā laba, izņemot laicīgu informācijas ievietošanu LFF mājaslapā par izmaiņām spēles norises vietās. Atsevišķos gadījumos trūka savlaicīgas un precīzas ziņas par spēles rezultātu.
Tiesāšana atbilstoši līgai, nevarētu sūdzēties, ka kādam tika atklāti pietiesāts. Bija daži nesaprotami lēmumi, bet tas gadās jebkurā līmenī. Vienīgi ne visai patīkami redzēt, ka kāds(i) tiesnesis sevi uzskata bez maz vai par Dievu uz laukuma, bet spēlētājus par otrās šķiras cilvēkiem. Tas nekas, ka viņi (tiesneši) ir pārliecinoši visapmaksātākie cilvēki uz futbola laukuma 1. līgas čempionātā. Nepatīk tas, ka nepārtraukti tiesneši pieļauj rupju lamāšanos uz laukuma (ja nav skatītāju, tad ir bumbu pārdevēji - jaunie futbolisti, kuri mācās). Tiesneši sadzird lamas tikai tad, kad rupjība tiek adresēta viņa virzienā! Vēl neizprotu, kā LFF sacensībās par inspektoriem var strādāt cilvēki, kuri ne tikai nerunā valsts valodā, bet arī īsti to nesaprot!
Līgas līmenis kā jau amatieriem pienākas. Skaidrs, ka izcēlās Caramba/Dinamo, kas loģiski arī uzvarēja. Un vispār pirmā trijnieka komandas arī ārpus laukuma, es domāju, ka bija pirmās finanšu ziņā, bet kā zināms, kur nauda, tur vieglāk sasniegt rezultātu, un izvirzīt prasības spēlētājiem.
Tā kā paši bijām dublieri iepriekšējā sezonā, tad grūti salīdzināt 1.līgu ar un bez dublieriem, bet domāju, ka labāk ir bez, jo tad viņi neietekmē sportisko pusi (pret vieniem var spēlēt ar spēcīgu sastāvu un motivāciju, pret citiem gluži pretēji).
Vai jau šobrīd ir skaidrība par nākamo gadu (budžets, sastāvs, treneris utt.)?
Nākamajā sezonā plānojam turpināt balstīties uz saviem audzēkņiem, pieslēdzot arī jaunākus, un, varbūt arī kādu pieredzējušo līdzīgi kā šogad, kad palīdzēju gan es, gan Edijs Daņilovs (pirmajā riņķī), gan Jānis Mangulis (sezonas beigās).
Trenera maiņa pagaidām netiek plānota. Sezonas uzdevumi - vieta desmitniekā 1.līgā un dalība finālturnīrā U18 jauniešu grupā, tika izpildīti. Budžets, jācer, ka būs lielāks - tiek meklētas iespējas piesaistīt finansējumu, jo atklāti sakot, man šķiet, ka tas mums bija vismazākais no visām 1. līgas komandām. Ja ir kāds, kurš ir gatavs palīdzēt vienai no jaunākajām 1.līgas komandām, kuras kodolu veido 1997. un 1998. gadā dzimušie vispārizglītojošo skolu skolēni, tad būsim ļoti priecīgi.
Papildus jautājums "Albertam": ar ko skaidrojamas tik dažādas pussezonas? Vai Arturs Zakreševskis vēl plāno spēlēt?
Pirmajā daļā bijām labi motivēti - debitējām ar savu komandu 1.līgā, visi audzēkņi burtiski rāvās spēlēt, bijām labi aizvadījuši pirmssezonas sagatavošanās posmu! Pirmajās 12 spēlēs zaudējām tikai trīs spēles, no tām divas pret, kā vēlāk izrādījās, spēcīgākajām līgas komandām (Valmieru un Caramba/Dinamo), pie tam abās dabūjām agrus (30.min. un 46.min.) noraidījumus un 11metru soda sitienus uz saviem vārtiem.
Taču tad savu varu nolēma demonstrēt LFF DK. Viņiem šķita, ka pēc 13.kārtas spēles mums ar divām sarkanajām kartiņām un sešu spēļu diskvalifikāciju ir par maz, tiesnesis uz laukuma arī neko neredz un nesaprot - vajag vēl diskvalificēt Zakreševski, jo DK vadītāja vārdiem runājot "agresīvi tika nospēlēts ar korpusu, par ko jāpiešķir vienas spēles diskvalifikācija", neskatoties uz to, ka tiesnesis visu redzēja, pārkāpumu fiksēja un sodu piešķīra. Kaut personīgi nepiekrītu pat tiesneša lēmumam, jo kājas man epizodē atradās nekustīgi uz zemes, un tagad citēju LFF izdoto FUTBOLS. SPĒLES NOTEIKUMI UN TIESĀŠANA grāmatu, pēc kuras tiek apmācīti futbola tiesneši: Noteikums 12 Pārkāpumi un nekorekta uzvedība (114.lpp.)
Pretinieka kustības kavēšana
"Pretinieka kustības kavēšana nozīmē pārvietošanos pa pretinieka kustības trajektoriju, lai kavētu, bloķētu, palēninātu vai piespiestu pretinieku mainīt virzienu situācijā, kad bumba nav spēles attālumā (1-2 m) no jebkura spēlētāja."
"Spēles laukumā katram spēlētājam ir tiesības uz savu pozīciju. Atrasties pretinieka ceļā vai pārvietoties pa viņa kustības trajektoriju ir divas atšķirīgas lietas."
Par to varēja pasmieties lielākā daļa futbola sabiedrības, LFF vadība atzīt, ka lēmums nav pareizs, bet nav viņu kompetencē to atcelt. Un tad vēl kronis visam, ka apelāciju DK atļaujas izskatīt tikai pēc diskvalifikācijas izciešanas!!! Tāda nu ir kārtība Latvijas futbolā.
Humoram - DK man atsūtīja atbildi uz 25.jūnija vēstuli, kurā tiek apstrīdēta diskvalifikācija uz 27.jūnija spēli, izskatītu un parakstītu 1.jūlijā :-) !!!
Zaudējot nākamajā kārtā, spēlējot bez trim pamatsastāva aizsargiem, zaudējām faktiski arī cerības uz godalgoto vietu un ticību, ka atsevišķas LFF institūcijas spēlē pēc godīgas spēles principiem.
Pēc tam pārslēdzāmies un uzsvaru sākām likt uz U18 komandu, kurai vajadzēja uzrādīt rezultātu (tur mēs pirmās divas pavasara spēles zaudējām, ļaujot spēļu praksi iegūt spēlētājiem, kas netika pie pietiekama spēles laika 1.līgā), lai klubs varētu arī nākamajā gadā cerēt uz palīdzību no LFF puses bērnu un jauniešu futbola attīstībā. Visa augstāk minētā ietekmē sezonas otrajā pusē vispār nespēlēja Edijs Daņilovs, mazāk spēlēju arī es, un daļa vecāko (četri 1995.gadā un viens 1994.gadā dzimušie) puišu, bet viņus aizstāja 1998. un 1999.gadā dzimušie, mazāk pieredzējušie mūsu skolas audzēkņi.
Pats, ja veselība atļaus, un redzēšu, ka varu palīdzēt komandai, vēl uzspēlēšu (šosezon debitēju pret Rēzekni, izcīnot 7 uzvaras pēc kārtas līdz zaudējumam no RFS, un tālāk jau viens otrs neļāva uzspēlēt :-) )
"Alberta" treneris Arturs Zakreševskis.
Par apmācības nepareizo sistēmu gribētos piekrist pilnībā,jo rezultātus redzam jau junioru vecumā ,kur vairs neesam konkurētspējīgi pret futbola valstīm.Agrāk atrunājamies ar to ,ka nav labu futbola laukumu,kur bērniem attīstīt tehniku.Tagad visos svarīgākajos futbola centros ir gan mākslīgie laukumi uz kuriem jau ir izaugusi viena futbola paaudze,Rīgā slēgtās manēžas.Spēlētāji var trenēties cauru gadu,ko arī dara.Tikai rezultāti īpaši neuzlabojās.Vai tā vaina ir nepareizā metodikā,vai rezultātu prasīšana no jau jaunākajām bērnu grupiņām vai vēl daudz no kā?Nezinu,bet domāju,ka viens no galvenajiem iemesliem ir tas,ka ar vienu treniņa grupu parasti strādā viens treneris un pat pie labākās gribas produktīvi apmācīt spēlētājus nav iespējams.Manuprāt ,lai būtu vērā ņemams rezultāts,visiem ´ķēdes"posmiem jābūt stipriem,bet lai tā būtu ,viens no galvenajiem argumentiem ir finanses un tāpēc tālāk varam neturpināt...
.Agrāk atrunājamies ar to ,ka nav labu futbola laukumu,kur bērniem attīstīt tehniku.Tagad visos svarīgākajos futbola centros ir gan mākslīgie laukumi uz kuriem jau ir izaugusi viena futbola paaudze,Rīgā slēgtās manēžas.Spēlētāji var trenēties cauru gadu,ko arī dara.Tikai rezultāti īpaši neuzlabojās.
Tik skaisti nemaz nav. Rīgā ir pamatīga problēma ar laukumiem. Ziemā vairumam bērnu un jauniešu ir pieejams tikai OSC laukums, kurš ir pilnībā aizpildīts. Rezultāts: jaunieši trennējas ( imitē trennēšaos) uz 1/4 laukuma, jo puse laikuma, nerunājot par visu laukumu ir klubiem nepaceļami dārga. Ko 12-17 gadīgi puiši var iemācīties uz 1/4 laukuma? īsās piespēlītes varbūt.
Tieši tā ,šī ir vēl viena problēma.Pie tam treneri ,ar it kā mazperspektīvajiem ,nav ieinteresēti strādāt.Šāda situācija ir man zināmajā klubā,jo redziet 15 gadu vecumā uz internātu atbrauks perpektīvie Latvijas futbolisti no dažādiem novadiem,bet galvenais ,no Latgales puses.Un viss notiekās.Konkurence protams laba lieta,tikai šī sistēma izlaiž trenerus,jo viņi zina,ka saņems vietā jau labi sagatavotus kadrus.Pēc tam lielīsies,ka izcīnītas medaļas jau U18 un U-19 vecuma grupās.Tajā laikā lielākā daļa vietējo jau sen būs beiguši spēlēt,jo viņiem savulaik neuzticējās.Skarbi,bet īstenība.