Gailums: "Pasaules elpa ir jūtama, Eiropa šķēpmešanā ir tikai viens no kontinentiem"

Nedēļu iepriekš Valmierā 26 gadus vecais Patriks Gailums pirmo reizi ieguva Latvijas čempiona titulu šķēpmešanā. Viņa mestais šķēps iedūrās pie 79,39 metru atzīmes, savu labāko mēģinājumu izpildot piektajā metienā. Savukārt aizvadītajā nedēļas nogalē Prezidenta balvā līdz pēdējai metienu sērijai Gailumam šķēps bija lidojis pāri vien 76 metriem. Ar pēdējo piegājienu sportistam izdevās uzlabot savu rezultātu līdz 79,45 metriem. Kādēļ labāk šķēps lido sacensību beigās, vieglatlēts atrada atbildi ar zināmu humora devu.

Varbūt tev vajag dot tikai vienu metienu un teikt, ka šis ir pēdējais? Gan Eiropas čempionātā, gan tagad, Prezidenta balvā, ar pēdējo iespēju izdevās uzstādīt pieklājīgu rezultāti.
Jānovelk bikses! [smejas] Gan Eiropas čempionātā uz pēdējo metienu, gan tagad novilku nost garās bikses. Ja pirmie metieni ir bezgala bēdīgi, tad pēdējā kaut kas ir jādara lietas labā. Ir forši, ka sanāca saņemties, bet tā lieta ir jādara pirmajos metienos.

Netrūka sektorā nopietnākas konkurences? Bez Gata tur sektorā neviens arī īpaši tuvu nemeta.
Vienmēr jau ir sacīkste pašam ar sevi. Pārējie konkurenti var tevi ietekmēt ļoti dažādi. Tā vienmēr ir sacīkste ar sevi, un neviens tev nepalīdzēs mest tālāk. Neviens cits tevi arī nevilks zemē. Tā ir vieglatlētika - individuālais sportaveids. Katrs ir par sevi. Šodien, jā - esam arī par Latvijas komandu. Galvenais ir nopelnītie punkti, un esam veseli arī pēc sacensībām. Viss būs kārtībā.

Tāda interesanta nianse Prezidenta balvā - vienlaicīgi esat sektorā kopā ar meitenēm. Tas kaut kā ietekmē noskaņojumu sektorā? Varbūt kāds jociņš ko veču kompānijā teiktu, bet šeit nē? Vai esat absolūti fokusēti tikai uz sevi?
Te viss ir tikai uz sevi. Tikai redzi, ka sektorā ir vēl citi šķēpi nevis astoņsimtnieki. Nav lielas atšķirības. Vienkārši ir 12 cilvēki sektorā. Neviens baigi lielās čalās ar pārējiem neiesaistās. Nav tā, ka cilvēki ir atnākuši atpūsties. Jākoncentrējas uz sevi un jāmēģina rezultāts uzlabot.

Foto: Guntis Bērziņš

Nesen kā parādījās tas "Road to Paris" rangs. Cik tuvu tas ir gala produktam, ko redzēsim olimpiādē? Vai tur vēl kas var mainīties? [saruna notika sestdien pirms LOK izziņoja oficiālo izlases sastāvu Parīzes spēlēm]
Es ceru, ka nekas vairs nemainīsies. Sliktāk, laikam, vairs nevar būt. Tas nozīmē, ka mēs ar Gati zemāk tur vairs nevaram nokrist. Cik zinu līdz vakardienai federācijām bija jāizziņo, kuri brauc un kuri nebrauc. Tur idejiski var notikt tikai kāpšana uz augšu. Cik zinu, šķēpā neviens no džekiem nekrīt ārā. Visi ir veseli un brauks cīnīties un plosīties par vietām. Katrs savas pozīcijas mēģinās turēt arī olimpiādē. Tur viss notiek lielos apgriezienos. Manās cerībās un domās esmu pieņēmis, ka tas saraksts ir galējais arī priekš manis. Formu jau esmu saņēmis, bet biļetes vēl nē. Kamēr biļetes nav rokā, tikmēr viss kaut kas var mainīties.

Tu dodies uz piecu apļu riņķu sacensībām. Ko tas tev kā sportistam nozīmē? Redzam, ka allaž kāds uztetovē sev tos piecus riņķus virsū. Cik liels notikums tas ir tev?
Tas ir katra sportista sapnis, manuprāt. Jebkuram olimpiskajam sporta veidam, tāpēc viņus nodala olimpiskie un neolimpiskie, tā ir gala pietura - gala punkts. Jautājums, cik tur labi spēsi nostartēt - tas ir nākamais. Tikt un kvalificēties tur bija šīs sezonas galvenais mērķis kopā ar Eiropas čempionātu. Vienu dienu papriecājamies, ka esam tikuši, bet tagad no laimes apstāties un beigt strādāt - tā gluži neies krastā. Visīstākais darbs tagad sākas. Tas arī parādīs, kurš tur ir gatavs braukt un kurš nav.

Atceros, ka agrāk Eiropas čempionāts principā bija vienādības zīme ar pasaules čempionātu. Reti kurš ārpus Eiropas kontinenta spēja iemest pasaules čempionāta labāko astotniekā. Cik ļoti pasaulē šķēpmešana ir augusi? Cik ļoti to jūti?
Konkurence augusi ir nenormāli. Tagad Eiropa ir tikai viens no kontinentiem. Ja godīgi, neesmu lietpratējs, bet šķiet, ka pēdējos čempionātos un olimpiādēs Eiropa ir uz viena vai maksimums diviem pakāpieniem. Pasaules elpa ir jūtama pilnā apmērā. Visas valstis kapā un cīnās. Šķēpmešana vairs nav nekāds ekskluzīvs Eiropas sporta veids jau pēdējos desmit gadus.

Foto: Guntis Bērziņš

Citās disciplīnās tā ģeogrāfija ir vairāk saglabājusies, kas bija spēcīgi, tie arī ir. Vai šķēpa pieejamība ir tas, kas ļāvis šo straujo attīstību? Pietiek ar šķēpu un met, kur gribi, kaut vai mežmalā.
Par pieejamību grūti komentēt... [aizdomājas] Jā, labs jautājums īstenībā. Treneri ceļo apkārt un dažādas valstis savas olimpiskās programmas arī attīsta dažādi. Visi tie materiāli ir pieejami. Kādā valstī cilvēki ar citām fiziskajām īpašībām var izdomāt, ka, jā, varu mest šķēpu nevis skriet pa apli, kam varbūt esmu par muskuļotu. Arī no citiem sportaveidiem nokāpj - no handbola, no kriketa. Krikets Āzijā ir ļoti populārs. Varētu būt, ka šī eksplozija saistāma ar labajiem piemēriem. Tas pat kenijietis [Juliuss] Jego iemācījās no Youtube mest. Ir pakistānis [Aršads Nadīms], kurš ir no kriketa nācis. Ir indietis [Nēradžs Čopra], kas vienkārši ir ļoti, ļoti talantīgs un prasmīgs šķēpmetējs. Viņš ir pavilcis milzu nāciju līdzi vieglatlētikai. Šie ir lielie piemēri, kuri parāda, ka var. Un tas ir labi. Par progresu sūdzēties ir stulbi un nevietā.

Eiropas čempionātā, kad visi TV ekrānos redzēja, ka Kitija ar savu atbalstu palīdz uzmest to vajadzīgo metienu, lai iekļūtu finālā. Kā ir sacensībās, kur reizē startējas, vai ar vienu aci sanāk viņas lēcienus apskatīties vai esi tikai savā šķēpā?
Ja sektors ir redzams, tad ir iespēja tam pievērst uzmanību. Protams, katrs esam savās sacensībās. Fokusējamies uz sevi. Es nācu iekšā un sildījos. Viņa tikmēr saleca. Fantastiski! Ļoti priecājos par viņu. Es esmu profesionālis. Man ir jāizslēdz šādas idejas. Galu galā mēs šodien redzējām - es te nekādus baigos brīnumus nerādīju. Ar pēdējo metienu kaut ko bišķiņ savācos, bet ar 79 metriem olimpiādē nekādā finālā tikt cerību nav. Rezultāts ir jāmet pirmajos metienos. Ja nebūs pirmo triju, tad nebūs arī nākamo triju. Viss ir vienkārši - fokuss uz sevi. Priecājamies par savējiem tad, kad mēs to varam darīt.

Parīzes olimpiskajās spēlēs vīru šķēpmešanas sacensību kvalifikācija norisināsies 6. augustā, bet finālsacensības divas dienas vēlāk.

Lasi vēl...

# Melnbārde: "Uzprasīju skatītāju atbalstu - izdevās perfekts atspēriens no dēļa"
# Ārents: "Kārtslēkšana ataino, cik daudz gadus tajā esi ieguldījis"
# Blaževiča: "Nevaru nesmaidīt, kad startēju kopā ar Latvijas meitenēm"
# Grava: "Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam"
# Dzenītis: "Latvijas čempiontituls ranga punktu dēļ ir ļoti svarīgs"