Sporta budžets toreiz un tagad – vai mūsdienās trūkst izpratnes?

Saruna ar pašreizējo Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidentu tapa kā daļa no raidījuma ″(Bez)maksas sports″ jaunākās sērijas, kuras temats ir ″Kā dzimst Latvijas sporta budžets?″ Uz šo jautājumu pie sarunu galda kopā ar Sportacentrs.com žurnālistiem Jāni Celmiņu un Rolandu Eliņu atbildes meklēja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Šajā rakstā piedāvājam Latvijas pieredzes bagātākā sporta funkcionāra Einara Fogeļa pārdomas par sporta finansējumu ″toreiz un tagad″.

Citas metodes un sporta federāciju (ne)godprātība

Fogelis IZM Sporta pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus pildīja no 1994. līdz pat 2004. gadam, paralēli ieņemot vietu LOK izpildkomitejā. Savukārt no 2013. līdz 2025. gadam viņš vadīja LSFP.

Laikā, kad pašreizējais FIL stūrmanis darbojās valsts pārvaldē, sporta budžets esot bijis aptuveni divi miljoni latu. Pat ja tiek ņemta vērā inflācija un valūtas konversija, mūsdienu sporta budžets, kas sastāv no 52 miljoniem eiro, ir ievērojami lielāks. Fogelis gan teic, ka savulaik sporta nozarei bijuši citi finansējuma piesaistes mehānismi.

″Bija dažādi projekti. Tika atrasti finansējuma avoti ārpus klasiskās valsts budžeta ″mājiņas″. Azartspēļu izlozes un dažādi nodokļu atvieglojumi, kas uzņēmējiem radīja interesi ziedot ne tikai sportam, bet arī labdarībai un kultūras pasākumiem. Mūsdienās figurē mecenātisms un atsevišķos gadījumos tiek izmantotas atlaižu iespējas, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, lai gan arī tās ir radikāli atšķirīgas. Lielākais akcents tiek likts uz valsts budžeta ″lodziņu″, kas ir relatīvi mazs,″ sacīja Fogelis.

Viņš norādīja, ka pieminētie finansējuma projekti gadu gaitā izplēnējuši, gan politisko uzstādījumu, gan arī sporta federāciju dēļ. Iepriekš publiskajā telpā sporta federāciju un sporta klubu virzienā veltīta kritika par saņemto ziedojumu (ne)godprātīgu izlietošanu. Fogelis uzskata, ka šis bijis viens no iemesliem, kāpēc sporta finansējuma sistēma aizgājusi virzienā, kur lielākais akcents tiek likts uz valsts budžetu.

″Veidojās pārrāvums starp sporta organizācijām un politisko eliti, kuras uzstādījumi arī ne vienmēr bija pamatoti, jo brīžiem tie bija bāzēti emocijās. Tā laika gaitā nonācām līdz pašreizējai situācijai,″ skaidroja Fogelis.

″Trīs lietas, par kurām diskutēt gatavi bija visi...″

Fogelis, atgādināja, ka laikā, kad darbojās valsts pārvaldē, sports bijis viens no aktuālākajiem tematiem sabiedrībā. Līdz ar temata aktualitāti sabiedrībā veidojušās produktīvākas diskusijas par sporta nozares vajadzībām.

″Tolaika bija trīs lietas, par kurām diskutēt vēlējās visi – sports, satiksmes jautājumi un brīvā laika hobiji. Teju katrā ģimenē bija savi priekšstati par sportu. Līdz ar to netrūka dzirdīgu ausu. Tiesa, tolaik galvenais vienojošais faktors bija ļoti spēcīga sporta nozares pārstāvniecība. Bija spēcīgs sarunu galds, pie kura sēdās visi – sākot no sporta organizāciju vadītājiem līdz pat Ministru kabineta pārstāvjiem un pašvaldību vadītājiem. Veidojās vide, kurā prioritārā secībā tika sarindotas sporta nozares vajadzības, tika izstrādāts konkrēts rīcības plāns,″ atminējās Fogelis.

″Tolaik viena no svarīgākajām problēmām bija sporta infrastruktūras trūkums. Tika radīts projekts, kā veidot olimpiskos centrus. Nopietns un pamatots projekts, kurā iesaistījās pašvaldību vadītāji, sporta organizāciju un valdības pārstāvji. Šim projektam bija kolektīvs finansējums, kam talkā nāca gan pašvaldības un valsts, gan privātie uzņēmēji. Tā arī izveidojās tas, ko mēs jau 30 gadus pieņemam kā pašsaprotamu lietu. Jaunā paaudze nemaz nevar iedomāties, kā, piemēram, Valmiera var būt bez olimpiskā centra,″ turpināja Fogelis.

Skaidri definētas problēmas un risinājumi

Jebkura rezultāta sasniegšanai vispirms nepieciešams mērķis. Šī dzīves patiesība pierādās jebkurā nozarē un sports nav izņēmums. Fogelis uzskata, ka šobrīd sporta organizāciju vadības līmenī šis elements ″klibo″, jo pietrūkst skaidri definētu mērķu, kuru realizēšanai tad būtu nepieciešams konkrēts finansējuma apjoms.

″Arguments ″mums vajag vairāk naudas″ īsti nestrādā. Tā tas bijis vienmēr. Arī pirms 20 gadiem neatminos federāciju, kura apgalvotu, ka tai pietiek naudas,″ sacīja bijušais valsts sporta pārvaldes priekšsēdētājs.

Tolaik finansējums izvirzīto mērķu sasniegšanai tika ″salasīts″ no dažādiem avotiem – pašvaldības, militārais sektors, Labklājības un arī Veselības ministriju budžeti.

″Tā šī bilde ″salīmējās″ kopā. Tā laika sportu pāraugošās Izglītības ministrijas budžeta starta kapitāls, nebija liels, ja salīdzinām ar citām nozarēm.″

Vairāksolīšana par olimpiešu prēmijām

Fogelis jau izcēla sarunu galdu, pie kura sēdās sporta nozares vadošie personāži. Tur tad arī notikusi lielākā lobēšana. Aicināts padalīties ar kādu spilgtāku stāstu no sporta pārvaldes gaiteņiem, Fogelis atminējās reizi, kad tika lemts par olimpisko medaļnieku prēmiju apjomu.

Šis jautājums bija īpaši svarīgs, jo laikā, kad Latvija pēc neatkarības atgūšanas vēl tikai veidojās, mūsu izcilākie sportisti saņēma piedāvājumus arī no citām valstīm. Līdz ar to pirms 1996. gada Atlantas olimpiskajām spēlēm bija nepieciešams nākt klajā ar apbalvojumu sistēmu, kas būtu gana motivējoša Latvijas sporta izcilniekiem. Ņemot vērā, ka tolaik precedenta nebija, sporta pārvaldes acis pavērās ziemeļu virzienā.

″Es toreiz vadīju sporta pārvaldi un LOK prezidents bija Vilnis Baltiņš. Devāmies uz Ministru kabineta sēdi. Ja nemaldos, tā bija Andra Šķēles valdība, kurā šis projekts bija jāaizstāv. Mēs sagatavojām savu piedāvājumu, kas beigās nebija pat tuvu gala rezultātam. Tad sākās vairāksolīšana.

Kā parasti, salīdzinājāmies ar tuvākajiem kaimiņiem. Igauņiem Ērika Salumē (riteņbraukšana) izcīnīja olimpisko zeltu. Līdz ar to sekoja jautājums par igauņu rīcību. Igaunija Salumē piešķīra māju. Cik maksā māja? Nonācām līdz 100 000 latu. Ar to arī sākās projekts par izciliem sasniegumiem sportā,″ atminējās Fogelis, piebilstot, ka viņa un Vilņa Baltiņa pirmais ″solis″ šajā vairāksolišanas procesā bijis aptuveni trešā daļa no gala rezultāta.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē Kristers Serģis un Artis Rasmanis sāka uzrādīt augstākās raudzes rezultātus motokrosa blakusvāģu pasaules čempionātos. Tas bijis katalizators augstāk minētā projekta paplašināšanai ārpus olimpiskā sporta robežām.

″Šobrīd jau esam nonākuši līdz sarunām par to, kas tad ir izcili sasniegumi sportā,″ piebilda Fogelis.

Sporta varonis ir nepieciešams

Mūsdienās arvien biežāk izskan viedoklis, ka izcilo sasniegumu sportam nevajadzētu būt valsts finansētam. Prioritātes nosaka sporta veidu masveidība un tajos iesaistīto jauniešu skaits. Fogelis uzskata, ka laikā, kad viņš darbojās valsts pārvaldē, politiķiem bijusi lielāka izpratne par tā saucamo kopējo bildi.

″Bija lielāka izpratne par augstu sasniegumu un jaunatnes sportu. Par to, ka šie lauki viens bez otra nestrādā. Sporta varonis mums ir vajadzīgs. Ja Latvijas karogs mastā ir augstāk par pārējiem, tad šie varoņi ir ļoti liels piemērs jauniešiem. Atliek mūsu sportistam izcīnīt godalgu olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā, kad seko pieplūdums konkrētajā sporta veidā,″ uzskata Fogelis.

Komunikācija ir svarīgākā

Fogelis no 2004. līdz pat 2012. gadam bija LOK ģenerālsekretārs. Atskatoties uz pieredzi šajā amatā, viņš vēlreiz atgādināja par prasmīgas komunikācijas nozīmi.

″Bija gadījumi, kad atnāk jauns ministrs un saka: ″Tu pārstāvi tos iepriekšējos, tāpēc tagad būs sarežģīti.″ Pēc mēneša vai diviem nonācām jau daudz konstruktīvākā gaisotnē, bet pirmais uzstādījums bija politisku apsvērumu vadīts. Kāpēc? Nezinu, varbūt jaunais cilvēks nāk un grib kaut ko pierādīt,″ par pieredzi otrā ″sētas″ pusē izteicās bijušais LOK ģenerālsekretārs.

″Protams, bija gadījumi, kad vienojamies par kopsaucēju, bet nekas tik un tā nenotika,″ piebilda FIL stūrmanis.

Runājot par atšķirībām starp mūsdienām un pagātni, Fogelis izcēla komunikācijas un iepriekš apspriestā sarunu galda trūkumu: ″Šobrīd, cik saprotu, konsultācijas ar sporta ″jumta″ organizācijām ir minimizējušās. Faktiski līdz nulles līmenim. Trūkst analīzes. Mums ir 52 miljoni. Kas notiek ar augsto sasniegumu un jaunatnes sportu? Kā ar sporta bāzēm? Kāds ir cilvēkresurss? Manuprāt, mums nav šīs kopējās bildes.″

Kā potenciālo iemeslu sporta nozares dialoga iešanai mazumā Fogelis min paaudžu maiņu.

″Mainās pieeja problēmu risināšanai. Kaut kādā mērā ar paaudžu maiņu pazudusi spēja sarunāties. Ļoti bieži ikdienā lietojam vienkāršus un īsus sarakstes paņēmienus, kā rezultātā ļoti daudz lietu pazūd kontekstā. Tā ir savstarpējā komunikācija, kas pietrūkst. Es gan negribu vilkt paralēles ar pagātni, jo katrai paaudzei ir sava pieeja, bet skaidrs, ka komunikācija ir nepieciešama,″ sarunas nobeigumā sacīja Fogelis.

Raidījuma ″(Bez)maksas sports″ jaunāko epizodi video formātā portālā Sportacentrs.com iespējams vērot šeit, kā arī TV4 ″YouTube″ kanālā. Savukārt audio versija pieejama populārākajās audio straumēšanas platformās.