Kur pazuda cerība par EČ 2025 miljonu palikšanu valsts sporta budžetā arī nākamgad?
Valsts sporta budžets 2026. gadā būs apmēram 51.5 miljoni eiro, portālam Sportacentrs.com apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Tas būs par pieciem miljoniem mazāk nekā 2025. gadā, kad sporta budžetā bija iekļauts arī “EuroBasket 2025” finansējums. Sporta sabiedrībā gan iepriekš bija runas un cerības, ka šie basketbolam tikušies miljoni nākamajos gados paliks sporta budžeta bāzē, proti, tos varēs izlietot citiem mērķiem. Raidījumā “(Bez)maksas sports” skaidrojām, kādēļ tad tā nenotika.
“Darbs pie sporta budžeta patiešām ir gandrīz jau noslēdzies. Aiznākamnedēļ to paredzēts virzīt izskatīšanai Saeimā,” sacīja Dāvis Mārtiņš Daugavietis. “Lai saprastu, kādā apjomā sporta budžets vispār būs, sarunas visas vasaras garumā bija diezgan spraigas. Sākumā iezīmējās situācija, ka sporta budžetā varētu būt samazinājums. Pret to diezgan asi iestājāmies un pārliecinājām kolēģus Finanšu ministrijā, lai sporta budžeta bāze paliktu vismaz tajā pašā līmenī, neskaitot “EuroBasket 2025” līdzfinansējumu, kas bija šogad.”
Latvijas sporta budžets 2025. gadā bija 56.4 miljoni eiro, kurā bija iekļauts arī valsts atbalsts EČ basketbolā rīkošanai – pieci miljoni eiro. Nākamā gada budžetā “EuroBasket 2025” līdzekļu, protams, vairs nebūs, un sporta budžets plānojas 51.4 miljonu apmērā.
Pastāvēja gan runas un cerības, ka “EuroBasket 2025” līdzfinansējums sporta budžetā paliks kā bāzes vērtība, ko attiecīgi nākamajos gados varēs novirzīt jau citiem mērķiem. .
“Kad es vadīju Sporta apakškomisiju Saeimā un bija sarunas par šo tēmu, šāda veida teksti patiešām bija,” skaidroja Daugavietis. “Bet Finanšu ministrija mums diezgan skaidri norādīja, ka tas ir bijis vienreizējs pasākums un ka īsti pat nav pamata runām, ka šī summa nākamajos gados varētu pārvirzīties uz citām iedaļām sporta budžetā. Centāmies uz to uzstāt, bet Finanšu ministrija bija nelokāma.”
LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs runas, ka “EuroBasket 2025” finansējums nākamajos gados varētu tikt iekļauts sporta budžeta bāzē, nosauca par “vēlamā uzdošanu par esošo”: “Jau iepriekš, kad par to tika runāts, pārskatīju valdības dokumentus un tajos pilnīgi nekas neliecināja, ka pastāvētu šāds plāns vai apņemšanās. Nākamo gadu budžetu prognozes jau bija sastādītas bez šiem pieciem miljoniem. Es, protams, vēlētos un piekristu, ka šī summa tiek ikgadēji novirzīta sportam, bet realitātē nebija nekā, kas šādu nolūku apliecinātu.”
'@LSFP_LV prezidents @Steinbergs_1986 ir neizpratnē, kāpēc bijusi pārliecība, ka 2025. gadā "Eurobasket" turnīram paredzētā nauda (5 milj. eiro) sportam tiks atvēlēta arī 2026. gada budžetā.
— Sportacentrs.com (@Sportacentrs) October 3, 2025
Vairāk raidījumā "(Bez)maksas sports" 7. oktobrī @Sportacentrs un TV4. #SIF_MAF2025 pic.twitter.com/pssEh06t8t
Budžeta saglabāšana iepriekšējā līmenī gan nenozīmē tā identisku atkārtošanos. Daugavietis norādīja, ka ir nonākts pie secinājumiem par līdzekļu pārdali, taču intervijā to vēl nekonkretizēja, sakot, ka par to sabiedrība vēl tiks informēta: “Jo skaidrs, ka šādas izmaiņas praktiski nekad nav populāras. Vienkārša matemātika – lai kāda pozīcijai pieliktu klāt, no kādas citas ir jāatņem. Protams, IZM valda uzskats, ka sporta budžetam būtu jābūt lielākam, taču reizē arī apzināmies ģeopolitisko situāciju, proti, ka mums kaimiņos ir agresorvalsts un ka prioritātei jābūt valsts aizsardzības stiprināšanai. Tāpēc arī strādājam ar to budžetu, kas mums ir pieejams.”
Valsts sporta budžets pārskatāms plašās datu tabulās un skaitļu virtenēs, bet kā patiesībā notiek darbs pie tā – vai tas ir tīri matemātisks grāmatvedības process vai arī politisks darbs, ko var iespaidot arī sporta organizāciju lobiji? Daugavietis paskaidroja, ka šo procesu tomēr nevar skatīt tikai caur matemātikas prizmu.
“Aiz katras budžeta skaitļu rindiņas tomēr stāv dzīvi cilvēki un reālas lietas,” sacīja IZM parlamentārais sekretārs. “Par katru ailīti ir jābūt sapratnei, kas ar to notiks, ja tajā tiks pielikti līdzekļi klāt vai arī noņemti nost. Tas ir jāizsver, veidojot budžetu. Skaidrs, ka dažādiem politiķiem ir dažādas idejas par to, kā būvēt Latvijas sportu. Ir kolēģi, kas uzskata, ka galvenajam jābūt augstu sasniegumu sportam. Tas noteikti ir būtisks, bet neuzskatu, ka tam jābūt galvenajai valsts prioritātei. Ministrijā par prioritāti uzskatām bērnu un jauniešu sportu, kā arī tautas sportu.”
Savukārt par lielo sporta organizāciju lobiju Daugavietis atzīmēja, ka šobrīd vadošajās sporta organizācijās ir novērojams pieredzes trūkums šajā procesā, kas sporta nozari padara atšķirīgu no citām nozarēm: “Lai netiktu pārprasts, paskaidrošu – skaidrs, ka lielajās sporta organizācijās, kas apvieno vairākas federācijas, ir sena pieredze par šāda veida pārrunām, tās tajās piedalās jau kopš 90. gadiem. Bet tajās nesen nomainījusies vadība. Jāatzīst, ka budžeta veidošanas procesā mums bijušas tādas nesaprašanās komunikācijā – starp mums un nozari. Bet esam to risinājuši un tikušies nesen gan ar LOK, gan ar LSFP, kuras ir iesniegušas skaidrus piedāvājumus un aicinājumus par budžetu, bet skaidrs, ka nevarēsim apstiprināt visu, ko LOK un LSFP ir lūgušas.”
'@lhf_lv prezidents un bijušais premjers Aigars Kalvītis: "Sporta pārvaldība šobrīd ir ļoti novājināta"
— Sportacentrs.com (@Sportacentrs) October 3, 2025
Vairāk par sporta politiku Latvijā un valsts 2026. gada budžeta veidošanu raidījumā "(Bez)maksas sports" jau 7. oktobra vakarā https://t.co/xWSYP1OpbP un TV4. #SIF_MAF2025 pic.twitter.com/D9JElL29y2
Par to, ka šobrīd sporta organizāciju lobijs ir krietni vājāks nekā iepriekš, piekrita arī Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais premjers. Viņš uzsvēra, ka iepriekš tas bijis nesalīdzināmi spēcīgāks un ka šeit nozīmīgs faktors ir bijis interešu konflikta likums, kas liedzis vairākiem uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem ieņemt nozīmīgus amatus sporta federācijās.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš, kurš pirms 20 gadiem valdībā strādāja kā tieši premjera Kalvīša padomnieks, gan nepiekrita Daugavieša raksturojumam par sadarbību ar sporta organizācijām: “Man ir diezgan liels izbrīns, ka budžeta veidošanas procesā daudzās jomās, ieskaitot sportu, budžeta aprises netika pat apspriestas. Tas ir stāsts, kas nākamajos gados ir jāmaina. Galu galā, 51 miljons sporta budžetā bija jau pirms vairākiem gadiem. Paskatāmies tagad, par cik šo gadu laikā ir pieaugušas cenas, piemēram, aviobiļetēm, elektrībai utt., paskatāmies, kā ir pieaugusi inflācija! Mēs šobrīd stāvam šauras kraujas malā, kur bez diskusijām un pārrunām mums kāds pasaka, ka budžetā būs šādi un šitā.”
Valsts budžeta veidošanas procesā pusēm ir jāsarunājas, uzskata @Olimpiade_lv prezidents Raimonds Lazdiņš. "Daudzās no jomām budžeta aprises netika pat apspriestas," teic LOK vadītājs.
— Sportacentrs.com (@Sportacentrs) October 2, 2025
Vairāk raidījumā "(Bez)maksas sports" jau 7. oktobra vakarā @Sportacentrs un TV4. #SIF_MAF2025 pic.twitter.com/UdrShza3lu
Vairāk par finansēm sporta nozarei un valsts budžetu 2026. gadam tiks runāts raidījumā "(Bez)maksas sports" 7. oktobra vakarā - kanālā TV4 un portālā Sportacentrs.com. Klausies arī visās populārākajās audio straumēšanas platformās, kā arī skaties TV4 Youtube kanālā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2025 #BezMaksasSports
