Kalvītis: ″Vadīt sportu nav valsts funkcija″

Saruna ar pašreizējo Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidentu tapa kā daļa no raidījuma ″(Bez)maksas sports″ jaunākās sērijas, kuras temats ir ″Kā dzimst Latvijas sporta budžets?″ Uz šo jautājumu pie sarunu galda kopā ar Sportacentrs.com žurnālistiem Jāni Celmiņu un Rolandu Eliņu atbildes meklēja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs.

Šajā materiālā piedāvājam Aigara Kalvīša viedokli par problēmu cēloņiem šā brīža sporta finansējuma un pārvaldes sistēmā.

Trūkst uzticības sporta federācijām

Kalvītis bijis abās ″monētas pusēs″. No 2004. līdz 2007. gadam viņš ieņēma Ministru prezidenta krēslu, pirms un pēc šī perioda aktīvi darbojoties politikā. Savukārt kopš 2016. gada viņš vada Latvijas Hokeja federāciju.

Runājot par atšķirībām starp sporta finansējumu viņa valdības laikā un pašreizējo situāciju, Kalvītis, pirmkārt, izceļ atbalsta trūkumu augstu sasniegumu sportam.

″Bērnu un tautas sportu motivē panākumi lielajā sportā. Līdz ko mēs uzvaram svarīgā hokeja spēlē vai izcīnām godalgu, piemēram, vieglatlētikas disciplīnā, uzreiz seko bērnu pieplūdums un interese nodarboties ar sportu. Mūsdienās ir daudz ″kairinājumu″, kas jaunatni attur no sporta. Šobrīd nav atbalsta augstu sasniegumu sportam. Uzskatu, ka augstu sasniegumu sports ir svarīga budžeta daļa, jo tas veicina valsts atpazīstamību. Šobrīd situācija ir tāda, ka augstu sasniegumu sportistiem jācīnās par izdzīvošanu, jo viņiem nav tādu budžeta programmu kā kādreiz,″ sacīja Kalvītis.

Bijušais premjerministrs atgādināja, ka viņa valdības laikā akcents tika likts uz sadarbību ar sporta federācijām. Mūsdienās, viņaprāt, šī uzticēšanās sporta organizācijām ievērojami gājusi mazumā.

″Vadīt sportu nav valsts funkcija. Šīs funkcijas tika deleģētas nevalstiskajam sektoram. Šobrīd jūtu, ka valda ļoti liela neuzticēšanās nevalstiskajam sektoram. Izskan apvainojumi par naudas izšķērdēšanu un nelietderīgiem pirkumiem. Ja nav uzticības starp valsti un nevalstisko sektoru, tad nevar sekot labs rezultāts,″ sacīja LHF stūrmanis.

Viņš atgādināja arī par ziedojumu sistēmas izmaiņām gadu gaitā, tomēr arī šeit jāatgriežas pie jautājumu par uzticēšanos sporta organizācijām.

″Šobrīd ziedo tikai tie uzņēmumi, kas ļoti daudz pelna. Ziedojumu līdzmaksājums ir neadekvāti augsts. ″Latvijas Gāze″ vēsturiski bijis viens no lielākajiem sporta finansētājiem. Šobrīd līdzmaksājums sastāda 30-35% un tad akcionāriem jāpieņem izvēle par šādas naudas atdošanu sabiedriskai vajadzībai. [..] Mūsdienās ir šī neuzticēšanās. Ja nav uzticības saviem partneriem nevalstiskajā sektorā, kā arī tiek izteikti apvainojumi par naudas izšķērdēšanu vai pat zagšanu, tad sinerģija neveidojas. Ja nosaucu jūs par krāpnieku, kāpēc man jūs atbalstīt?

Zem šī lozunga esošajos budžeta apstākļos viegli pateikt, ka konkrētajai organizācijai naudu nepiešķirsim, jo viņi to izsaimniekos,″ pārliecināts ir Kalvītis.

Politiķiem labāk jāizmanto sporta nozares piedāvātā platforma

LHF prezidents arī uzskata, ka mūsdienās politiķiem ir pārāk izteikta vēlme sīki pārvaldīt finanšu līdzekļus.

″Ierēdnis nevar pārvaldīt sportu. Nozares pārstāvji paši labāk zina, kā pārvaldīt naudu un kur to pareizāk ieguldīt,″ uzskata Kalvītis.

Viņš arī norādīja, ka sports ir lieliska platforma, ko politiķiem izmantot savas popularitātes audzēšanai.

″Politiķiem jāmēģina darīt darbs, kas sabiedrībai nes rezultātus. Sports politiķiem ļauj gozēties panākumu saulītē. Un tas nav sarežģīti. Izglītības un zinātnes ministrijā ir tūkstošiem problēmu, ko risināt. Un šīs problēmas ir neatrisināmas. Sports varbūt ir vienīgā nozare, kas politiskajai varai dod kaut kādu gandarījumu.

Kad tiek izcīnītas medaļas kādā pasaules čempionātā, var teikt, ka mēs pareizi ieguldījām naudu. Politiķiem vajadzētu tam pievērsties. Nedrīkst pateikt, ka sportistiem galā jātiek pašiem. Pēdējos gados IZM dzirdēju teicienu: ″Noliksim sportu uz ledus, lai tas atdziest!″ Kad cīnījāmies par sporta naudu, IZM esmu dzirdējis arī argumentu, ka sportisti nav mūsu vēlētāji. Tas ir pilnīgi aplami,″ sacīja Kalvītis.

Viens no iemesliem, kāpēc šādi saukļi figurē diskusijās varētu būt politiķu neieinteresētība sportā. Kalvītis gan tā neuzskata, kā piemēru minot neseno Eiropas čempionātu basketbolā.

″Tā varbūt pat vairāk ir vēlme demonstrēt pārākumu. Nesen bija basketbola spēles.. Tur taču visa politiķu plejāde sēdēja pirmajās rindās. Tātad viņiem interesē sevi šajā nozarē parādīt. Es teiktu, ka tur drīzāk ir vēlme parādīt pārākumu – kā mēs liksim tā jūs darīsiet. Klaja neuzticēšanās NVO,″ skaidroja bijušais politiķis.

Novājināta sporta pārvalde

Bijušais Ministru prezidents uzskata, ka mūsdienās sporta pārvalde ir krietni novājinātāka. Kā iemeslu tam viņš izceļ interešu konflikta likums.

″Tajā laikā interešu konflikta likums nebija novests līdz tādam absurdam, ka cilvēki vairs nedrīkst neko citu darīt. Mūsdienās visur tiek zīmēti interešu konflikti. Tolaik LOK Ģenerālajā asamblejā bija visu lielo pašvaldību vadītāji. Pašvaldības ir būtiska sporta finansējuma sastāvdaļa. Ja šajās pašvaldībās ir arī savi olimpiskie centri, tad sports ir to vadītāju būtiska dzīves sastāvdaļa.

Šobrīd pašvaldību vadītāji ir izslēgti. Arī es pats aizgāju no LOK izpildkomitejas, jo tika pieņemti tādi interešu konflikta likuma skaidrojumi, kas man kā uzņēmējam aizliedza tur atrasties. Kurš var vēl labāk lemt par sporta attīstību, ja necilvēki, kuri to finansē un tajā dzīvo. Šobrīd esam nonākuši pie ļoti novājinātas sporta pārvaldības. Tā ne tuvu nav tik spēcīga kā 10-15 gadus senā pagātnē,″ izmaiņas likumdošanā kritizēja Kalvītis.

Prioritārie sporta veidi

Viens no aktuālākajiem diskusijas tematiem sporta sabiedrībā katru gadu ir prioritāro sporta veidu sistēma, kas sarežģītā situācijā nostādījusi vairākus augstu sasniegumu sporta veidus, kas pagātnē Latvijai sarūpēja godalgas starptautiskās sacensībās.

″Piemēram, hokejs pasaules čempionāta laikā pārsniedz Dziesmu svētku auditoriju, bet to nespēlē 25 tūkstoši bērnu. Skaidrs, ka mēs nevaram sacensties, ar, piemēram, futbolu, ko var spēlēt vasarā un reģistrēt sporta skolas katrā mazā ciematā. Tas, protams, hokeju neiznīcina, bet mēs redzam, kas valstī ir prioritātes,″ sacīja LHF vadītājs.

Kā piemēru Kalvītis izcēla bobsleju, kas šobrīd nonācis savā, iespējams, visu laiku zemākajā punktā, bet pagātnē bija viens no retajiem sporta veidiem, kurā Latvija olimpiskajās spēlēs cīnījās par godalgām. Viņš piekrīt, ka bobslejā nav iespējama masveidība, bet tādā gadījumā politiķiem arī atklāti vajadzētu atzīt, ka šis sporta veids valstij neinteresē: ″Atstāt augstu sasniegumu sporta veidu bez finansējuma, manuprāt, ir bezatbildīgi.″

Sporta notikumu finansējums no budžeta programmas ″līdzekļi neparedzētiem gadījumiem″

Bieži dzirdams, ka valsts finansējums Latvijā organizētām starptautiskām sacensībām tiek piešķirts no augstāk minētās programmas. Tajā pašā laikā par konkrētā notikuma norise Latvijā tika apstiprināta pirms gada vai pat ilgāka laika perioda. Šādā situācijā rodas jautājums – kā konkrētais sporta pasākums atbilst terminam ″neparedzēts gadījums″? Kalvītis norādīja, ka atbilde ir pavisam vienkārša.

″Valstī nepietiek naudas. Nākas atteikties no daudz sāpīgākām lietām. Griez kurā pirkstā gribi, visi sāp. Kad nauda tiek ieplānota sportam, kas nav izdzīvošanas jautājums, politiķi nonāk grūtas izvēles priekšā. Protams, tas ir dīvaini, ja tu zini, ka to naudu esi apsolījis un parakstījis līgumu. Tas ir jocīgi, bet, atrodoties arī otrā pusē, es zinu, ka tas nav viegls temats.

Piemēram, skolotājiem algās nevar pielikt tik daudz, cik viņi vēlas, jo pasākumiem, kas skolotājus, iespējams, neinteresē, parādās izmaksas vairākos simtos tūkstošu. Jautājumu par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, visticamāk, tā arī nevarēs novērst.″

Raidījuma ″(Bez)maksas sports″ jaunāko epizodi video formātā portālā Sportacentrs.com iespējams vērot arī TV4 ″YouTube″ kanālā. Savukārt audio versija pieejama populārākajās audio straumēšanas platformās.