Sporta budžeta projekts - 52.3 miljoni. Kvalitātes rādītājs - OS medaļa

Valsts sporta budžets šogad bija 56.4 miljoni eiro, un krietnu daļu (4.9 miljonus eiro) no tā veidoja valsts līdzfinansējums "EuroBasket 2025" finālturnīra rīkošanai. Sporta nozarē pastāvēja cerības, ka šī summa varētu tikt saglabāta arī nākamo gadu budžetu pamatbāzē un tikt izlietota citiem mērķiem, taču IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis portālam Sportacentrs.com skaidroja, ka Finanšu ministrija šajā ziņā bijusi strikta - tas esot bijis vienreizējs pasākums.

Neskaitot šo "EuroBasket 2025" līdzfinansējumu, valsts sporta budžeta projektā ir neliels pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu. Skaidrojums gan te ir pavisam vienkāršs - nākamgad paredzēta pedagogu darba samaksas palielināšana par 2.6%, un tas attiecas arī uz sporta skolu treneriem.

Tas palielinās šī budžeta iedaļas summu no 29.6 līdz 30.5 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka jau gandrīz 60% no valsts sporta budžeta tiks izmantoti sporta skolu pedagogu samaksai. Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka sagaidāms sporta skolu audzēkņu pieaugums - no 44.5 tūkstošiem audzēkņu šogad līdz 49.6 tūkstošiem nākamgad.

Pie pavisam neliela līdzekļu pieplūduma plānots tikt Murjāņu sporta ģimnāzijai, kurai paredzēti apmēram 6% no valsts sporta budžeta (2.93 miljoni, par 23 tūkstošiem vairāk nekā iepriekš).

Finansējums pieaugs "Latvijas Nacionālajam sporta centram", kuram nākamgad būs jau sešas sporta bāzes ar valsts dotāciju. LNSC tiks par 400 tūkstošiem eiro, kas pārdalīti no Sporta federāciju atbalsta programmas. Šeit jāatgādina, ka LNSC pārvaldībā šogad nonāca sporta bāze "Kleisti", kuras finansējums un pārvaldība iepriekš bija Latvijas Jātnieku federācijai.

Sporta federāciju budžeta iedaļa līdz ar to cietusi vislielākos mīnusus, bet, neskaitot "EuroBasket 2025" finansējumu un minētos 400 tūkstošus eiro, vismaz nav citu samazinājumu budžetā. Toties ar esošo budžetu, pieaugot cenām, samazinās iespējas, ko ar to var paveikt - 2026. gada budžeta projektā paredzēts gan samazinājums LOV vienības sportistu skaita ziņā, gan medicīnisko pārbaužu skaita ziņā, gan valsts finansiāli atbalstīto sporta federāciju skaita ziņā (no 90 uz 85), gan finansiāli atbalstīto komandu sporta spēļu dalības starptautiskajās sacensībās (no 13 uz 11).

Programmas "Sports" plānotais budžets 2026. gadam

IZM iesniegtajā paskaidrojumā par plānoto budžeta izlietojumu minēti arī IZM uzdevumi un mērķi sporta jomā. IZM oficiāli nospraustie pasākumi 2026. gadā sporta jomā ir šādi:

"Pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu."

Protams, interesanti arī šogad turpināt lasīt kā jauna Sporta likuma izstrāde jau atkal ir uzdevums nākamajam gadam. Savukārt kā galvenais sporta politikas mērķis joprojām ir šis: "Palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm." IZM datos norādīts, ka 2024. gadā tie bija 39% iedzīvotāju, bet līdz 2027. gadam plānots sasniegt 40% robežu.

Par valsts budžeta programmas "Sports" kvalitātes rādītājiem IZM atzīmējusi šos - sportistu un izlašu skaits, kas izcīnījuši izcilus sasniegumus sportā un sniegumu ziemas olimpiskajās spēlēs 2026. gadā. Jau ilgu laiku sporta sabiedrībā tiek runāts, ka OS medaļu izmantošana kā kritērijs valsts sporta līmenim ir, maigi sakot, neatbilstoša un var sniegt maldīgu iespaidu. Taču jau ilgāku laiku oficiālajos valdības dokumentos saglabājies tieši šāds kritērijs, un arī aktuālajā versijā norādīts, ka "Latvijas zemākā pieļaujamā vieta medaļu kopvērtējumā ziemas OS" ir 30. vieta.

2022. gada olimpiskajās spēlēs Latvija medaļu kopvērtējumā bija 27. vietā, pateicoties kamaniņu izlases bronzai stafetē. Pekinā vismaz vienu medaļu ieguva 29 valstis, un var secināt, ka, lai izpildītu IZM kritēriju, arī Milānā un Kortīnā d`Ampeco Latvijas izlasei būs nepieciešama vismaz viena medaļa. Tiesa, nosakot kritēriju "par zemāko pieļaujamo vietu", nav gan konkrēti paskaidrots, kādas tad būtu sekas, ja tomēr notiks nepieļaujamais.

Jāuzsver, ka budžeta projekts Saeimā ir tikai iesniegts, nevis apstiprināts. Tā izskatīšana pirmajā lasījumā paredzēta 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā - 3. decembrī.

Tāpat jānorāda, ka piektdien, 17. oktobrī, Latvijas Olimpiskā komiteja sasaukusi Izpildkomitejas ārkārtas sēdi, uz kuru uzaicinājusi arī IZM pārstāvjus, lai apspriestu valsts sporta budžetā paredzētā finansējuma sadalījumu. Par valsts sporta budžeta veidošanos plašāka diskusija un iztirzājums pieejams oktobra "(Bez)maksas sports" raidījumā.

(Bez)maksas sports raidījuma ieraksts: kā dzimst Latvijas sporta budžets?

Izmantotie resursi:
https://titania.saeima.lv/LIVS14/sa...