Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:14, Did:0, useCase: 3

Negaidītas izmaiņas azartspēļu likumā rada bažas arī Latvijas sporta nozarē

Rolands Eliņš

Negaidītas izmaiņas azartspēļu likumā rada bažas arī Latvijas sporta nozarē
Foto: OHL

Sākotnēji valdība bija lēmusi, ka azartspēļu nodokļa likme tiks paaugstināta no 2027. gada sākuma, taču pirms dažām nedēļām tika veiktas izmaiņas un jaunā nodokļa likme būs spēkā jau no 2026. gada sākuma. Kā portālam Sportacentrs.com norādīja Latvijas Licencēto azartspēļu biedrība (LLAB), šīs nozarē neplānotās izmaiņas var ietekmēt arī sponsorlīgumus un atbalstu Latvijas sportam. Kā nekā, totalizatoru brendi sadarbojas ar vairākām Latvijas vadošajām komandu sporta spēļu līgam un klubiem.

Valsts budžeta jautājums ir īpaši sāpīga tēma valdībā un Saeimā jau vairākus mēnešus, un 30. septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts likumprojekts, kas paredz valsts budžeta ienākumus 2026. gadā palielināt par 9.2 miljoniem eiro. Kontekstam - šāda summa ir gandrīz 20% no visa valsts budžeta programmas "Sports" 2026. gadā.

Apstiprinātais likumprojekts ir salīdzinoši vienkārši konspektējams - jau 2024. gadā bija nolemts par azartspēļu nodokļa likmes pacelšanu no 15% līdz 18% totalizatoriem un derībām un no 12% līdz 15% interaktīvajām azartspēlēm, kas stātos spēkā 2027. gada sākumā. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, arī jaunās nodokļu likmes nav nekas iespaidīgs, un totalizatori Latvijā to vairāk vai mazāk akceptēja. Taču tagad nolemts, ka izmaiņas stāsies spēkā jau gadu agrāk - no 2026. gada 1. janvāra.

"Izvērtējot likumprojektā ietverto normu, kas paredz paaugstināt azartspēļu nodokli, sākot no 2026. gada 1. janvāra, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam, secināms, ka likumprojekta normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, jo tas ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu. Likumprojektā ietvertās normas ir vērstas uz papildu ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā, ko budžeta sagatavošanas procesā izmantos valdības izvirzīto prioritāšu finansēšanai," vēstīts pieņemtajā likumprojektā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, šīs izmaiņas valsts budžetā ienestu papildus 9.2 miljonus eiro. Taču azartspēļu nozares pārstāvji ir, pirmkārt, skeptiski par šiem aprēķiniem, otrkārt, neapmierināti, ka valdība šo lēmumu pieņēma bez diskusijas ar nozari.

Kāda tam visam saistība ar Latvijas sportu? Visnotaļ cieša - nav nekāds noslēpums, ka tieši azartspēļu brendi jau vairākus gadus ir aktīvi Latvijas sporta līgu un komandu atbalstītāji. Visu trīs lielo komandu sporta veidu (hokeja, basketbola un futbola) vīriešu līgu nosaukumos ir totalizatoru brends, tāpat sadarbību ar azartspēļu brendiem izvērš vairākas Latvijas sporta komandas. Ja azartspēļu nozare nākamajā gadā nodokļos samaksās par deviņiem miljoniem vairāk, var rasties jautājums, vai proporcionāli nepaliks krietni mazāk līdzekļu, ko novirzīt Latvijas sporta sponsorlīgumiem?

"Optibet" jau vairākus gadus ir Latvijas hokeja līgas ģenerālsponsors, kā arī Latvijas vīriešu hokeja izlases atbalstītājs, tāpat arī Apvienotās Latvijas-Igaunijas basketbola līgas ģenerālsponsors. "Optibet" ieņem lielāko lomu Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu tirgū, kas attiecīgi nozīmē, ka likuma grozījumi to iespaidos visvairāk, un dzirdamas runas, ka tas varētu ietekmēt to, cik lielus mārketinga darījumus varēs piedāvāt Latvijas sporta nozarei.

"Konkrēti mani nav sasniegušas tiešas pazīmes, ka sadarbības nosacījumi varētu mainīties," portālam Sportacentrs.com sacīja LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs. "Taču likuma izmaiņas savu nospiedumu šajā ziņā, visticamāk, atstās. Esam runājuši ar azartspēļu nozares pārstāvjiem, mēs jau sadarbojamies cita likumprojekta izskatīšanā, lai tiktu noregulēts reklāmas tirgus."

"Situācija sporta budžetā kopumā ir diezgan kritiska," turpināja Pļāvējs. "Valsts finansējums federācijām nav palielinājies jau desmit gadus, tagad pat samazināsies, kamēr sporta izdevumi tikai aug. Latvijas čempionāts hokejā tiek finansēts tikai no mūsu un mūsu privāto atbalstītāju līdzekļiem. Bez ģenerālsponsora sarīkot Latvijas čempionātu - tas varētu kļūt grūti realizējams. Un tas jau neattiecas tikai uz mums, bet vairākām līgām un izlasēm."

"Nepatīkami arī tas, ka jau pirms gada kopā uzsākām iniciatīvu, lai likumdošanā tika noregulēta reklāmas nozare, kur totalizatoriem šobrīd ir aizliegums, bet tā vietā, lai izdarītu to, vispirms pieņemts lēmums par vienkārši nodokļu pacelšanu. Tas samazina viņiem iespējas atbalstīt sportu un vienlaicīgi sniedz lielākas iespējas nelicencētajiem uzņēmumiem," sacīja Pļāvējs. "Tāpēc nākotnē skatāmies ar nelielām bažām."

Par valdības 30. septembra lēmumu nepatīkami pārsteigta bija arī Latvijā Licencēto azartspēļu biedrība (LLAB). Biedrības izpilddirektore Līga Līce portālam Sportacentrs.com norādīja, ka "jaunais nodokļu likmju palielinājums ar 2026. gada janvāri tiek īstenots bez jebkādām konsultācijām ar nozari un nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem".

"Turklāt tiek izteiktas maldinošas prognozes par nodokļu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, jo tās ir veiktas, nerēķinoties ar tirgus noteikumiem un tendencēm: klātienes segmenta apgrozījuma samazinājums un spēļu zāļu skaita ievērojams kritums. Šajā sakarā esam vērsušies Finanšu ministrijā un norādījuši un nekonsekvencēm nozares nodokļu politikā un lēmumu pieņemšanā no valsts puses. Esam arī iepazīstinājuši ar kļūdām FM aprēķinos par prognozētajiem potenciālajiem papildu ieņēmumiem," savu nostāju izteica LLAB.

LLAB skaidroja, ka, pieaugot nodokļu likmēm spēļu zālēm un automātiem, sagaidāms tieši pretējs efekts valsts budžetā: "Līdz ar nodokļu likmju pieaugumu, 2026. gadā varētu tikt slēgtas vēl vairāk nekā 20 spēļu zāles un 10 kāršu vai ruletes galdi. Tas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumi šajā segmentā saruks par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs, kā to prognozē Finanšu ministrija. Šogad no azartspēļu automātu nodokļa valsts budžetā bija plānoti 25 miljonu eiro ieņēmumi, paaugstinot nodokļu likmi, šie ieņēmumi saruks līdz 22,5 miljoniem eiro."

LLAB nenoliedza, ka likuma grozījumi varētu ietekmēt finansiālo situāciju Latvijas sportā: "Negaidīts nodokļu paaugstinājums attieksies arī uz tiešsaistes azartspēlēm un var ietekmēt uzņēmēju plānus attiecībā uz atbalstu sporta nozarei. Patlaban grūti prognozēt, vai atbalsts tiks saglabāts iepriekšējā apmērā. Šos lēmumus var ietekmēt arī citas izmaiņas nozari regulējošajos normatīvos, tostarp attiecībā uz atbalstu sportam."

LLAB savā atbildē portālam Sportacentrs.com uzsvēra, ka no valdības sagaida pavisam citus soļus - pirmkārt, cīņu ar ēnu ekonomikas īpatsvaru azartspēļu nozarē, ko ietekmē arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums, ko LLAB sauc par netaisnīgu. Proti, ar nodokli tiek aplikta visa spēlētājam izmaksātā summa, neņemot vērā, cik liela bijusi totalizatorā ieskaitītā naudas summa, un LLAB uzskata, ka tas noved pie situācijas, ka spēlētāji gluži vienkārši dod priekšroku izmantot Latvijā nelicencēto azartspēļu kompāniju pakalpojumus un izvairīties no nodokļu nomaksas pilnībā.

Tāpat LLAB aicina valdību sakārtot reklāmas nozares regulējumu: "azartspēļu reklāmas pārmērīgai ierobežošanai var būt arī būtiskas negatīvas sekas, kas jau ilgstoši ir novērojamas Latvijā. Proti, Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā joprojām ir noteikts pilnīgs azartspēļu reklāmas aizliegums. Šāda vispārīga aizlieguma rezultātā Latvijā licencētajiem azartspēļu operatoriem nav iespējams efektīvi konkurēt ar nelicencētajiem azartspēļu operatoriem, kuri, neskatoties uz reklāmas aizliegumu, turpina reklamēt savus pakalpojumus Latvijā, panākot to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju tiek novirzīti nelegālajā un neuzraudzītajā interaktīvo azartspēļu tirgū. Minēto apliecina tas, ka Latvijā ilgstoši saglabājas augsta nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa, kas veido vairāk nekā 20 % no kopējā interaktīvo azartspēļu tirgus Latvijā."

LLAB biedru aprēķini norāda, ka gadījumā, ja Latvijā tiktu atļauta tikai, piemēram, sporta likmju organizētāju reģistrētas preču zīmes izvietošana, piemēram, sporta norises vietās, sporta pasākumos, kā arī uz sporta formām un sporta atribūtikas, sporta nozare gadā finansiāla atbalsta veidā varētu iegūt aptuveni 3-5 milj. eiro. Turklāt liels finansiāls ieguvums būtu arī medijiem, kas varētu iegūt nozīmīgus līdzekļus no preču zīmes reklāmas, informēja LLAB.

Nepārprotami, ka Latvijā licencētie azartspēļu organizatori ir tieši ieinteresēti šajos procesos un ar mērķi gūt finansiālu peļņu. Taču tāpat novērojama sava veida pretruna valdības rīcībā - jau ilgstoši sporta nozare no valdības saņem signālus, ka nevajag paļauties uz valsts atbalstu, bet gan pašiem piesaistīt līdzekļus no privātajiem atbalstītājiem. Taču tagad spārni tiek savā veidā apcirpti tieši nozarei, kurā Latvijas sports atradis vairākus atbalstītājus.

Izmantotie resursi:
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_...

  +1 [+] [-]

, 15:39, pirms 2 stundām
Līgai Līcei laiks mainīt nodarbošanos, absolūta nespēja lobēt savu pārstāvēto (nožēlojamo) industriju.

     [+] [-]

, 15:58, pirms 2 stundām
Oi, oi -laikam kāds iespēris pa šo iršu pūzni . Nodokli cels. Neviens gan nespēs atdot tos, kuru mūsu vidū vairs nav, jo bija sačakarējuši savu dzīvi līdz kliņķim, pateicoties šīem toķikiem, utt. Nekādas naudas nespēj atsvērt sabojātās dzīves-par to demagogi negrib runāt, jo uz viņiem tas neattiecas,kamēr būs govis slaucamas, tikmēr pašiem nauda plūdīs kā pa reni. Veee!