Sensejs Ārents: "Kārtslēkšana ataino, cik daudz gadus tajā esi ieguldījis"
Aizvadītajā nedēļas nogalē Valmierā norisinājās Valsts Prezidenta balva vieglatlētikā. Ieskatoties sacensību vēsturē, Mareka Ārenta seši atnestie punkti Latvijas komandai bijusi pašsaprotama lieta ļoti ilgus gadus. Taču šoreiz Ārenta uzvara disciplīnā nāca ar mielēm par audzēkņa Valtera Kreiša paklupšanu pie sākuma augstuma. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com Ārents uzsvēra, ka Baltijā kārtslēkšanai ir cerīga nākotne.
37 gadu vecumā Mareks Ārents savu personīgo rekordu 5,70 metri ir atstājis pagātnē un gatavo jaunās paaudzes kārtslēcējus jaunu virsotņu sasniegšanai. Prezidenta balvā Ārents piedalījās, lai palīdzētu krāt punktus Latvijas komandai Baltijas mačsacīkstes ieskaitē un turpat sektorā varētu padalīties ar padomiem saviem audzēkņiem - gan Latvijas, gan abu kaimiņvalstu kreklos.
Šoreiz Valmierā Ārentam sanāca negaidīti uzvarēt. Sākuma augstums 4,95 Baltijas kārtslēkšanas sensejam padevās ar trešo mēģinājumu. Pēc neveiksmīga lēciena 5,05 augstumā Ārents pārcēla savus atlikušos piegājienus uz 5,15, ko ar izšķirošo lēcienu arī pārvarēja. Tas nodrošināja Ārentam igauņu un lietuviešu atstāšanu aiz muguras. Cerības, ka sektorā būs vērojams viena cilvēka šovs Valtera Kreiša izpildījumā gan nepiepildījās, jo ar trīs piegājieniem lēcienu pāri 5,25 Kreišam izpildīt nesanāca, paliekot bez ieskaites.
Šī laikam nebija tā reize, kad biji plānojis un gribējis tikt pie savas 12. uzvaras Prezidenta balvā kārtslēkšanas disciplīnā. Kas tur sektorā notika?
Šoreiz par pirmo vietu esmu vairāk bēdīgs nekā priecīgs. [smejas] Plāns bija tāds, ka Valters vinnē un es cīnos par otro vietu. Kaut kas neizdevās viņam. Nojuka ieskrējiens, un tāpēc arī nesanāca.
Cik daudz pašam ikdienā sanāk uzlēkt? Vai vienkārši atnāci uz vecajām jūtām un uzlēci?
Kā nu kad sanāk. Tagad man bija maza trauma kopš iepriekšējām sacensībām, kas bija pusotru mēnesi atpakaļ. Neko tā daudz nelecu. Tīri savam priekam. Vienreiz divās nedēļās palēkāju.
Par Valteru... Sākuma augstums 5,25. Tāds, kuru bez īpašām problēmām būtu jālec. Kārts bija ne tāda? Ar nepareizo kāju no gultas sanāca izkāpt?
Ļoti stiprs vējš bija. Arī visiem citiem kārtslēcējiem tas baigi traucēja. Tā kā tur no visiem Valteram ir visgarākais ieskrējiens, tad amplitūda, kur tas var iztraucēt, ir vislielākā. Es neattaisnošos viņa vietā. 5,25 ir augstums, kuru vajadzēja pārlēkt.
Kādreiz ir vērtīgi šādi dabūt pa pakaļu, lai no tā mācītos?
Jā, protams! Ir vērtīgi arī šādos laikapstākļos lēkt. Ar katru nākamo reizi sapratīsi, kādas kļūdas te izdarīji. Nākamajā startā būs vieglāk tikt ar vējiem, lai kādi viņi būtu, galā. Jebkurš starts, pat slikts starts, ir noderīgs.
Man kā tekstu rakstītājam pie rindām par Valteru ir sanācis uzrakstīt "uzlēcošā zvaigzne". Tad komentāros strīdas - ir vai nav. Tu kā disciplīnas lietpratējs vari pateikt, vai tas, ko Valters dara, ir kaut kas īpašs priekš Latvijas vieglatlētikas?
Jā! Viennozīmīgi. Pašlaik, jā! Laiks rādīs. Ir ļoti, ļoti cerīgi. Vienmēr laiks parādīs.
Kuri ir tie elementi, kas viņam jāsaliek kopā, lai īstenotu savu potenciālu?
Vienkārši vairāk laika jāpavada kārtslēkšanā pie treniņiem. Tas arī viss. Kārtslēkšana ir disciplīna, kas ataino to, cik daudz gadus tajā esi vētījis.
Eiropas čempionātā cits tavs audzēknis uzlēca savus labākos rezultātus. Desmitcīņnieks Johanness Erms kļuva par Eiropas čempionu. Man interesē tā treniņu metodika, kāda jums izveidojusies. Vai viņš atbrauc pie tevis uz mini nometnēm? Vai viņš sūta video? Kāda ir darbošanās ar kārti, jo viņam ir vēl deviņas citas lietas, kas paralēli ir jānoslīpē?
Viņš brauc divas trīs reizes mēnesī pie manis uz diviem atsevišķiem kārtslēkšanas treniņiem pēc kārtas. Tā visu laiku piebrauc. Paralēli viņš dara pārējos veidus. Izlec kārti un tad iet izskriet barjeras vai uzgrūst lodi. Diezgan bieži brauc. Kaut gan kopš Eiropas čempja ir bijis tikai vienreiz, jo ir tagad savas lietas.
Cik daudz darbā ar tevi viņam izdevās pielikt pie sava rezultāta un vispārīgi sagatavotībā tieši priekš šīs disciplīnas?
Mazliet neiet pēc mana plāna. Biju domājis, ka viņš Eiropas čempionātā uzlēks mazliet augstāk. Bija plānots, ka viņš pārlēks 5,30, ko viņš diezgan viegli varēja. Pats kaut ko nojauca tieši ieskrējiena daļā. Pielicis viņš ir ļoti, ļoti, ļoti. To pašu arī igauņi redz, ka kārtslēkšanā ir labi pielicis. Ceru, ka, ja ne šogad, tad nākošgad viņš jau lēks virs 5,50, būdams daudzcīņnieks. Tas būs jau ļoti labs rezultāts.
Skatos, ka sektorā arī leišiem dod padomus. Tad mēs varam tevi saukt par Baltijas kārtslēkšanas senseju, kuram visi prasa padomus?
Jā, var. [smejas]
Foto: Guntis Bērziņš
Kāda šobrīd ir situācija ar kārtslēkšanu Baltijā? Līkne ir augšupejoša vai stagnē salīdzinoši ar taviem laikiem?
Baltijā? Augšupejoša! Kārtslēkšana iet uz augšu, un es ceru, ka tā tas arī turpināsies. Ja daudzās attīstītajās valstīs viņa iet uz leju, tad pie mums tā ir augšupejā.
Vai kārtslēkšanu šobrīd lielajos mačos ir interesanti skatīties?
Protams! Es, protams, esmu kārtslēcējs, bet man tas liekas pats interesantākais veids, ko skatīties.
Ar visu to, ka ir viens, kurš lec par galvas tiesu virs visiem pārējiem...
Duplantiss tur ir ārpus konkursa. Viņš viens pats ar sevi lēkā.
Lasi vēl...
# Blaževiča: "Nevaru nesmaidīt, kad startēju kopā ar Latvijas meitenēm"
# Grava: "Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam"
# Dzenītis: "Latvijas čempiontituls ranga punktu dēļ ir ļoti svarīgs"
-3 [+] [-]
.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]