Viena problēma paver durvis otrai – Bergmanis par aizsardzības un veselības saistību

Novembrī raidījuma ″(Bez)maksas sports″ temats ir ″Sabiedrības veselība - vai vidējais latvietis ir resns?″. Šo jautājumu studijā Sportacentrs.com žurnālisti Rolands Eliņš un Jānis Celmiņš apspriedīs kopā ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu, hokeja treneri Oļegu Sorokinu un skriešanas sacensību ″Stirnu Buks″ izveidotāju Rimantu Liepiņu.

Raidījuma jaunākā sērija TV4 tiešraidē tiks publicēta 25. novembra vakarā. Pēcāk šī sērija video formātā būs pieejama TV4 ″YouTube″ kontā un platformā Sportacentrs.com, bet audio formātā – visās populārākajās audio straumēšanas vietnēs.

Šajā materiālā piedāvājam Raimonda Bergmaņa redzējumu par sabiedrības fiziskās formas saistību ar militāro nozari.

Slikta fiziskā sagatavotība arī brīvprātīgajiem

Kopš 2024. gada janvāra Latvijā darbojas obligātais militārais dienests, kas nozīmē jauno kursantu iesaukšanu pēc nejaušības principa. Tajā pašā laikā pieteikšanās dienestam joprojām lielā mērā ir brīvprātīga un obligāti iesaukto personu skaits nav liels. Piemēram, jūlijā pēc nejaušības principa tika atlasīti 800 jauniesaukto.

Bergmanis, kurš šobrīd Latvijas Saeimā pilda Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja pienākumus, sacīja, ka no militārā sektora izskanējušas bažas arī par brīvprātīgi dienējošo personu fizisko sagatavotību.

″Veselība un fiziskā sagatavotība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Kopā ar Saeimas sporta apakškomisiju viesojāmies Ādažu bāzē, kur tikām iepazīstināti ar statistiku. Tur parādījās lieta, kas man ir grūti izprotama. Šobrīd joprojām lielākā daļa personu, kas darbojas valsts aizsardzības dienestā, ir brīvprātīgie. Tas nozīmē, ka viņi ir motivēti to darīt.

Šie cilvēki ir izgājuši cauri pietiekoši lielam ″sietam″, kas ir veselības un fiziskās pārbaudes. Neskatoties uz to, ka viņi ir motivēti un izgājuši dažādas pārbaudes, fiziskās sagatavotības līmenis iestāšanās brīdī ir salīdzinoši zems,″ sacīja Bergmanis.

Šī problēma noved pie nākamās – sarežģījumiem pamata apmācības procesā, jo arī tur kursantam tiek uzlikta ievērojama slodze.

″Tas bruņotajiem spēkiem ir liels izaicinājums. Visticamāk, arī Valsts policijai, glābšanas dienestiem un robežsardzei,″ piebilda bijušais aizsardzības ministrs.

Viņš, atsaucoties uz augstāk minēto statistiku, arī norādīja, ka atšķirība fiziskajā sagatavotībā starp jauniesaukto un personu, kas pabeidz dienestu, esot ļoti liela.

Tāpat Bergamanis arī padalījās ar militārā sektora novērojumiem par personu izvēlēm pēc dienesta noslēgšanas.

″Ļoti liela daļa no personām, kas noslēdz dienestu, uzsāk ceļu studijās. Man prieks, ka daudzas augstākās izglītības iestādes šobrīd domā par sporta infrastruktūras uzlabošanu.″

Militārajam sektoram trūkst infrastruktūras

Raimonds Bergmanis no 2015. līdz 2019. gadam pildīja Latvijas valsts aizsardzības ministra pienākumus. Jau tobrīd militārais sektors saskāries ne tikai ar problēmām fiziskās sagatavotības jautājumā, bet arī kadetu zināšanu līmenī.

″Bija jārisina diezgan lieli izaicinājumi saistīti ar kadetiem, kas nāca mācīties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – gan fiziskās sagatavotības, zināšanu jautājumā. Mums nācās ņemt privātskolotājus, lai šiem kadetiem palīdzētu sasniegt vajadzīgo līmeni. Diemžēl mums nav tādu resursu kā lielvalstīm ar milzīgu skaitu iedzīvotāju. Tāpēc mums jārūpējas [par esošajiem cilvēkiem]. Viens no galvenajiem aspektiem ir motivācija un vēlme darīt, jo ar to ir iespējams piemācīties un sasniegt vajadzīgo fizisko formu,″ uzskata Bergmanis.

Šobrīd, kā jau minēts, obligāti iesaukto personu skaits vēl ir salīdzinoši mazs, bet 2028. gadā tas jau sasniegšot 4000. Līdz ar to militārajā dienestā var nonākt jauniesauktie, kuru fiziskā sagatavotība ir ļoti tālu no optimālās. Tas noved pie nākamā problēmjautājuma.

″Šobrīd par to maz aizdomājas, bet nav nepieciešamās infrastruktūras, kur uzlabot šos fiziskos rādītājus. Aizsardzības ministrija Saeimā nesen pavēstīja, ka tuvākajos gados paredzēta tikai viena sporta infrastruktūras objekta būve. Tas nav labi, jo karavīru pienākumu pildīšanai pilnā ekipējumā ir nepieciešama ļoti laba fiziskā sagatavotība. No paša sportiskās pieredzes varu teikt – viena nepareiza kustība var radīt problēmas veselībai. Tāpēc ir vajadzīga sporta infrastruktūra.

Priecājamies, ka to izdevās uzbūvēt Ādažos, kur ir iespējams trenēties modernos apstākļos. Tas palīdz arī ar emocionālo aspektu,″ sacīja Bergmanis.

Militārais sektors un jaunatnes sports

Viens no veselas sabiedrības stūrakmeņiem ir arī bērnu iesaiste sportā. Līdz ar to, domājot nākotnes perspektīvā, jaunatnes pievēršana sportam interesētu arī militārajam sektoram. Bergmanis uzskata, ka allaž var vairāk, bet arī šobrīd no militārais sektors darot pietiekami, lai bērnus un jauniešus pievērstu fiziskām aktivitātēm.

″Ir jaunsardze un arī valsts aizsardzības mācība ieviesta kā obligāts priekšmets visās skolās un profesionāli izglītojošās iestādēs. Arī tur likts liels uzsvars uz fizisko sagatavotību,″ norādīja Bergmanis.

Viņaprāt, bērnu fizisko sagatavotību varētu uzlabot ne tikai ar militārā sektora iesaisti, bet arī mācību gada pārstrukturēšanu.

″Man patīk pieskarties tematam par mācību gada ilgumu. Lielākajā daļā pasaules valstu šis periods starp mācību gadiem ir īsāks. Tādā gadījumā mēs varētu atrast vairāk laika gan sporta nodarbībām, gan aizsardzības mācībai. Tas ir jautājums, ko varētu labāk sakārtot, bet skaidrs, ka tā nav viegla saruna. Es to redzu kā neizmantotu iespēju,″ norādīja Saeimas deputāts, sakot, ka aizsardzības mācību pilnvērtīgāk integrēt mācību kalendārā liedza ierobežotais mācību stundu skaits.

Sarunas nobeigumā Bergmanis arī piebilda, ka šobrīd, neskatoties uz ģeopolitisko situāciju mums apkārt, valstij ir jāspēj paturēt prātā ilgtermiņa domāšanu, jo citu pieeju mēs nevaram atļauties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.