Grava: "Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk Latvijas rekordam"

Sestdien 22 gadus vecajam Oskaram Gravam sakrita visi apstākļi, lai aizvadītu savu līdzšinējās karjeras ātrāko skrējienu 100 metru sprintā. Latvijas čempionāta zelta medaļu Grava ieguva ar rezultātu 10,25 sekundes. Latvijas vēsturē ātrākais sprinta skrējiens ar 10,18 sekundēm pieder Ronaldam Arājam. Svētdien pusapļa skrējienā Grava pārliecinoši triumfēja ar rezultātu 20,82 sekundes. Pirms divām nedēļām notikušajā Eiropas čempionātā sprinteris skrēja par četrām simtdaļām ātrāk. Latvijas rekords pusapļa skrējienā ar 20,41 sekundēm teju trīs desmitgades pieder Sergejam Inšakovam.

Divas sacensību dienas. It kā īsākās sacensību disciplīnas vieglatlētikā, bet spēka patēriņš tomēr ir bijis visai liels. Kā fiziski jūties pēc šādiem mačiem?
Jāsaka godīgi, ka bišķiņ sagurums ir sakrājies. Īpaši tādēļ, ka starp priekšskrējieniem un fināliem ir ļoti mazas pauzes. Atjaunošanās nesanāk tik pilnvērtīga kā gribētos. Tikai stunda ir starpā. Īpaši pēc 200 metriem. Apgulies un tūdaļ jau jāiet atkal sildīties. Izcīnījāmies. Galvenais, ka ar veselību viss ir kārtībā. Baudījām sacensības un skrējām, cik ātri varējām.

Skrēji tik tiešām ļoti ātri. Nomet septiņas simtdaļas un simtiņā tas ir Rolanda Arāja Latvijas rekords. Arī 200 metros nav īpaši tālu no tā, ko Romā izdevās parādīt. Kā tieši rezultātu ziņā vērtē savu sniegumu?
Vakardien pārsteidzu pats sevi. [smejās] Visi skrējieni salikās tā, kā tiem bija jāsaliekas. No starta izgāju ļoti labi, un pēc tam arī pats skrējiens bija ideāls. Jauda un spēks iegāja tieši tur, kur tam vajag būt. Vējš parūpējās par ļoti labiem laikapstākļiem - normas robežās iepūta no muguras. Šodien bija ne tik ātri, cik gribētos. Šķiet, ka kaut kas ne līdz galam bija saprasts ar vēja rādītāju. Parādīja, ka ir pavējš, bet skrējceļā pavējš nevienā vietā nebija. Visi to jutām - gan dalībnieki, gan malā sēdošie. Pūta pretī, un tas prasa daudz vairāk spēkus. Īpaši pēdējos metros, kad pašam spēks ir palicis mazāk, tad vējš iedod kārtīgu pretestību. Šodien nebija ideāli laikapstākļi, bet pie tā rezultāts nebūt nav tik slikts.

Šīs dienas Latvijā bija ļoti karstas. Tev ir arī nesena pieredze ar tveici Romā. Sprinterim šis karstais laiks un muskuļu atslābums ir tas, kas ir vajadzīgs augstvērtīga rezultāta sasniegšanai?
Es teiktu, ka jā. Nezinu, cik ir grādi, bet šodien nav tik karsts. Varbūt saulītē... Mēs sildamies iekšā manēžā. Tas ļoti daudz, ko dod. Romā bija riktīgi karsts. Tur bija iesildīšanās stadions ārā ar melnu celiņu. Tur bija, ko turēt. Par muskuļu atslābumu es teiktu, ka nē. Muskuļi neatslābst, ja esi noskaņojies startēt. Muskuļi nevar atslābt. Jāsadzerās viss iespējamais šķidrums un jātur sevi tonusā. Jāiesildās pareizi un jāiesildās arī dienu iepriekš. Sprinteriem karstums nāk tikai par labu.

Oskars Grava savā debijas Eiropas čempionātā ieguva 13. vietu. Foto: Guntis Bērziņš

Aizejam atpakaļ uz Romu. Noteikti ļoti daudzus skatītājus pārsteidzi ar saviem rezultātiem 200 metros. Cik pārsteitgts pats par to biji, jo 13. vieta Eiropas čempionātā sprintā ir tomēr ļoti augsts rezultāts.
Pārsteigts es biju, ne par rezultātu, bet par vietu gan. Arī par savu ātro atveseļošanos no traumas. Tagad ir pagājis mēnesis kopš varu pilnvērīgi un kvalitatīvi skriet. Tas bija tāds liels pārsteigums, tādēļ esmu pārsteigts arī par vakardienu un šodienu. Tas ļoti priecē. Tas pierāda to, ka varu skriet vēl ātrāk. 13. vieta Eiropas čempionātā - nebiju par to tā aizdomājies. Tas tiešām ir labs sasniegums. Tas priecē un dod motivāciju strādāt tālāk.

Pēkšņi Latvijas rekords simtā ir pienācis tik ļoti tuvu. Vai tas ir nākamais mērķis?
Negribās to tā skaļi teikt, bet klusībā noteikti, jā. Tur nekas daudz vairs nav jāpieliek. Ir atkal jāsakrīt laikapstākļiem un fiziskajai sagatavotībai. Jūlijā skriešu daudz labās un augstvērtīgās sacensībās, kur blakusceliņos ir daudz ātru džeku. Tā kā būs ko turēt. Būs kam skriet pakaļ. Gribētos, lai arī 200 metros pieeju tuvāk rekordam. Cik saprotu, šis ir otrs visu laiku ātrākais laiks Latvijas vēsturē. Esmu gandarīts par to. Uz doto brīdi nav kur piesieties.

Man kā perifērijas pārstāvim, kuram spicākie vieglatlēti uz Valmieras stadionu atbrauc reizi vai divas gadā, pastāsti par to, kas pie jums Rīgā notiek. Dažādās runās bieži dzirdams "Lāča skola". Kas tas īsti ir? Kādā manierē treniņi tur notiek?
Lāča sporta skolā galvenie treneri ir Viktors Lācis un Diāna Lāce. Tā ir privāta sporta skola - privāts klubs. Esam atlēti tajā klubā. Patiesību sakot, ir ļoti daudz jaunie censoņi. Ir daudz bērni, kas nāk trenēties. Treniņi notiek jaunajā Rīgas sporta manēžā. Par cik vēl abus stadionus rekonstruē - nezinu, kādēļ Daugavas un Arkādijas stadionus abus vajadzēja reizē rakt augšā, tagad nav ārā kur trenēties, bet es ar to problēmu nesaskaros, jo braucu uz Murjāņiem. Tā kā Viktors ir galvenais treneris tur, tad es teiktu, ka tā ir visadvancētākā un visaugstvērtīgākā līmeņa sporta skola Latvijā.

Ar profesionālo novirzi tieši vairāk uz sprintiem darbojaties?
Esam gan mēs - sprinteri, gan 400 metru skrējēji un 800 metru skrējēji. Ir arī lēcēji - trīssoļlēcēji. Darbojās arī bērni, kuri savu disciplīnu vēl meklē.

Tad gaidām no tevis tikpat ātri vai vēl ātrāk arī Prezidenta balvā.
Jā, tur būs ar ko skrieties. Gribētos vienreiz Prezidenta balvā noskriet ātrāk nekā Latvijas čempionātā, bet tas būs diezgan grūti. Šis rezultāts nebūs viegli atkārtojams.

Lasi vēl...

# Blaževiča: "Nevaru nesmaidīt, kad startēju kopā ar Latvijas meitenēm"
# Dzenītis: "Latvijas čempiontituls ranga punktu dēļ ir ļoti svarīgs"