Breika dejošana, skeitbords, kāpšana un sērfings iekļauti Parīzes OS programmā
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) valde pieņēmusi lēmumu 2024. gada Parīzes spēļu programmā iekļaut skeitbordu, sporta kāpšanu, sērfingu un breika dejošanu, pirmdien, 7. decembrī, ziņo IOC preses dienests.
Olimpiskās programmas komisijas ieteikums 2024. gada Parīzes spēlēm paredz dzimumu vienlīdzību – Francijas galvaspilsētā startēs 50% sieviešu. Vienlīdzība faktiski tiks sasniegta jau 2021. gada Tokijas spēlēs, kurās startēs 48,8% sieviešu.
Parīzē paredzēts sadalīt 329 medaļu komplektus 32 sporta sporta veidos. IOC prognozē, ka kopējais spēļu dalībnieku un treneru skaits saruks par 1000 cilvēkiem – ieskaitot četrus jaunos sporta veidus, Parīzē varēs startēt 10 500 sportisti (Tokijā 11 092). Saruks arī medaļu komplektu skaits – no 339 līdz 329.
Vislielāko dalībnieku skaita samazinājumu piedzīvos svarcelšana. Rio spēlēs 2016. gadā startēja 260 svarcēlāji – Tokijā viņu skaits saruks līdz 196, bet Parīzē līdz 120. Starptautiskā svarcelšanas federācija (IWF) 2021. gada nogalē noteiks jaunās svara kategorijas. Otrais lielākais dalībnieku skaita samazinājums plānots boksā.
Iekļautie un izslēgtie pasākumi 2024. gadā
Jauns pasākums | Izslēgts pasākums |
---|---|
Jauktais pasākums vieglatlētikā | 50 km soļošana vīriešiem |
Jauna svara kategorija boksā sievietēm | Viena svara kategorija boksā vīriešiem |
Divi ekstrēmā kanoe slaloma pasākumi | Divi kanoe sprinta pasākumi |
Trīs jauni jauktie pasākumi burāšanā | Divi izslēgti pasākumi vīriešiem/viens sievietēm |
⏩Exactly 50% male & female participation in #Paris2024.
— Christian Klaue (@ChKlaue) December 7, 2020
⏩Skateboarding, sport climbing, surfing & breaking confirmed as additional sports
⏩Reduction in the overall athlete quota to exactly 10,500.
⏩Reduction in the overall number of events to 329. https://t.co/HR7F9OGOva
NOCs to adapt their arrival and departure policies to ensure that athletes can arrive at the Olympic Village 5 days prior to the start of their competition and depart a maximum of 2 days after their completion of competition. - IOC President Bach #IOCEB #Tokyo2020
— Christian Klaue (@ChKlaue) December 7, 2020
SOK valde pirmdien informēja par elpceļu vīrusa pretpasākumiem 2021. gada Tokijas spēlēs. Visām 206 nacionālajām komitejām jāsamazina cilvēku skaits, kuri dzīvos olimpiskajā ciematā. Ceļošana jāorganizē tā, lai sportisti var ierasties olimpiskajā ciematā piecas dienas pirms starta un aizbraukt, maksimums, divas dienas pēc sacensību beigām.
Izmantotie resursi:
https://www.olympic.org/news/gender...
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Cik saprotu, ka vairs nevar nokomplektēt 75 valstis
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
sa
fas' fa
ah
f
a f
ashf spa hfspafjopasfosafopsajfosajf;slajsa;ljioahg9aho'gaposgpoajgjafasjosfsjf;assnflkNGIOWA'G 9PAJSGFPOJASGNA GNAGNAPGNAPNGPA "GAjFPAhjFA'PFJ AFaPFAFowpwFWao pfjOAFAFJAOFAJo fJOOA
FA
FJPOAJFPAOJGASGNSAFSODIDIDIDAIiUUUuuIdAL FAIIIDAMN N,
AUYYTUUUD S'NAF sa"jF 'OPAj f[WAWjf WAWPOsj FSPOAjF POSaj FPSAN POSAsk MAksnibF Naoinf PIAsj Pasa fm;sa f;a fa;k fa k'a 'a' fsak [d'ksa[
dsa[ das
[+] [-]
[+] [-]
būtu ar Ekmani kopā,būtu cita lieta
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
dodu priekšroku garām intervijām vai diskusiju formātam,kādas Sporta studija iepriekš taisīja
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Ir jāsaprot, ka sports ir tāda pieņēmumu un nosacītību spēle, kas vienkārši kādreiz ir pieņemtas par labu esam. Ne tur kāda loģika, ne reāls spēku samērs (ko nozīmē rezultāts 2:1? To, ka vieni ir 2x labāki kā otri? A ja otrā dienā ir 0:5?), tik vien kā izrāde.
Daiļslidošana, vingrošana utt. nomināli subjektīvie sporti, lai arī ik pa laikam tiek kritizēti, bet paliek programmā. Kāpēc breiks nevarētu tāds būt?
Olimpiskās spēles tāpat ir sporta festivāls, tāpat kā kāds liels kino vai mūzikas pasākums. Festivālu formāti ik pa laikam mainās, piedāvājot skatītājiem ko jaunu. Kāds aiziet, cits nāk vietā, pēc laika aizgājušie sporti atgriežas (kā beisbols, piemēram).
Vai arī tiešām kāds uzskata, ka kaut kad, jau gana sen, pieņemtais OS sportu saraksts nav maināms, lai arī tas, iespējams, varētu arī neatbilst mūsdienu reālijām?
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1. Sports, tāds kādu mēs to saprotam pašlaik, kļuva aktuāls vien 19. gadsimta otrajā pusē. Taču tas nenozīmē, ka uzreiz arī tas bija tieši tāds kā tagad. Tāpēc par tām "vērtībām gadsimtu garumā" - nu, tehniski, iespējams, kāds viens gadu simts sanāk, bet faktiski varbūt arī ne.
2. Jau pašlaik OS programmā ir pilns ar sportiem, kam pat nomināli nav tā gadsimta, t.i., tie ir jaunie sporta veidi, kas ir ieguvuši lielu popularitāti.
Kas interesanti, Latvijai tajos tīri labi ir gājis - pludmales volejbols, BMX. Tagad 3x3 basketbols būs, kur arī kaut kādu sakritību rezultātā Latvijai kaut kas var nospīdēt.
Tāpat visas kalnu riteņbraukšanas, regbijs-7 (kas vispār sākotnēji bija treniņspēles veids lielā regbija spēlētājiem), skeitbords, sērfošana, klintī kāpšana, snovbords utt. Tie visi ir salīdzinoši jauni sporti, kas JAU ir programmā.
3.No otras puses, kurš no visiem sporta definīciju vai olimpiskās kustības punktiem nav attiecināms uz dejām?
Kā jau teicu - ja var būt daiļslidošana un vingrošana OS porgrammā, tad nav nekāda pamata tam, lai breiks nebūtu.
[+] [-]
[+] [-]
protams
[+] [-]
Liela daļa no mūsdienu lielajiem sportiem (basketbols un volejbols, piemēram) tādā mums saprotamā formātā tiek spēlēti mazāk kā 100 gadus.
[+] [-]
[+] [-]