Sporta špikeris: noteikumu atšķirības FIBA turnīros un NBA

Spēles laiks

Viena no lielākajām atšķirībām starp FIBA un NBA sacensībām ir spēles laiks. Starptautiskās Basketbola federācijas rīkotajos turnīros mača ilgums ir 40 minūtes - četras ceturtdaļas pa desmit minūtēm, savukārt basketbola mekā NBA viens mačs ilgst 48 minūtes - četri ceturkšņi pa 12 minūtēm. Abu organizāciju maču pagarinājumu ilgums gan ir nemainīgs. Tas ilgst piecas minūtes.

Pamatlaiku ilguma atšķirības arī palīdz izskaidrot ierasto rezultativitātes atšķirību starp FIBA turnīriem un NBA mačiem. Planētas spēcīgākajā basketbola līgā pulcēti paši talantīgakie basketbolisti, kuriem ik spēli dots par astoņām minūtēm vairāk, lai gūtu punktus.

Teju visā pasaulē basketbols tiek spēlēts 40 minūtes, taču ir arī izņēmumi, kas cenšas sekot NBA piemēram - Filipīnu un Ķīnas basketbola asociācijās mači norit 48 minūtes jeb tikpat ilgi, cik basketbola mekā.

Trīspunktu metiena līnijas attālums un laukuma izmēri

FIBA turnīros trīspunktu metiena līnija novietota tuvāk grozam, nekā tas ir NBA. Starptautisko sacensību trejača attālums ir 6,75 metri un 6,6 metri laukuma stūros, bet Nacionālajā basketbola asociācijā trīs punktus var iegūt, metot no 7,24 metru tālas distances un 6,7 metru attāluma laukuma stūros.

Tuvāka tālmetiena atzīme gan tikai teorētiski NBA basketbolistiem, piedaloties starptautiskos turnīros, ļauj grozam uzbrukt ar augstāku precizitāti. Piemēram, NBA čempions Džrū Holidejs, kurš nav zināms kā izteikts snaiperis, pēc diviem mačiem Tokijā trejačus trāpījis ar 55,6 procentu precizitāti. Savukārt viens no visu laiku labākajiem metējiem Stefens Karijs 2010. gada FIBA Pasaules kausa izcīņā grozam no tālās distances uzbruka ar 36,8 procentu precizitāti - līdzīgs procents NBA iespētajam. Augstāka precizitāte pasaules talantīgākajiem basketbolistiem starptautiskajos turnīros ir neviennozīmīgi vērtējama arī tāpēc, ka FIBA turnīros laukuma izmēri ir nedaudz mazāki nekā Nacionālajā basketbola asociācijā. Tas praksē arī ļauj pretspēlētāju segt ciešāk perimetrā.

Spēles pēc Starptautiskās Basketbola federācijas noteikumiem tiek aizvadītas uz nedaudz mazāka laukuma nekā NBA. FIBA mačos laukums ir 28 metrus garš un 15 metrus plats, bet basketbola mekā laukuma garums sasniedz 28,65 metrus, bet platums - 15,24 metrus.

Minūtes pārtraukumi

Spēles kopējo ilgumu mačos, kas tiek aizvadīti pēc FIBA noteikumiem, samazina arī minūtes pārtraukumu skaits un garums. FIBA sacensībās katrai komandai ir pa divām sapulcēm pirmajā puslaikā (pirmā un otrā ceturtdaļa), bet trīs spēles otrajā puslaikā (trešā un ceturtā ceturtdaļa). Katrs no šiem pieciem minūtes pārtraukumiem ilgst visai striktas 60 sekundes un ne ilgāk. Pēc sirēnas atskanēšanas spēlētāji nekavējoties tiek aicināti atgriezties laukumā. Komandas kopsapulci uz soliņa drīkst pieprasīt tikai galvenais treneris vai asistents. Pavisam svaigi FIBA turnīros ir komerciālie minūtes pārtraukumi, kas ieviesti televīzijas un reklāmdevēju vajadzību apmierināšanai. Katrā ceturksnī pieļaujams viens šāds pārtraukums.

Pavisam citādāka situācija ir NBA. Tur katrai komandai tiek piešķirti septiņi 75 sekunžu ilgi minūtes pārtraukumi visā spēlē. Tiesa, ne vairāk kā četrus drīkst izmantot ceturtajā ceturtdaļā - trīs sapulces jāiztērē līdz noslēdzošajām 12 minūtēm vai arī tās tiks dzēstas. Tāpat katrai vienībai ne vairāk kā divus minūtes pārtraukumus atļauts pieprasīt pamatlaika noslēdzošajās trīs minūtēs vai arī pēc ceturtdaļas otrā komerciālā pārtraukuma. Katrai komandai puslaikā tiek piešķirts arī viens 20 sekunžu pārtraukums. Basketbola mekā apspriedes uz rezervistu soliņa drīkst pieprasīt ne tikai treneru štābs, bet arī laukuma spēlētāji.

75 sekunžu ilgie minūtes pārtraukumi Nacionālajā basketbola asociācijā ir visai nosacīti. Tie parasti ieilgst līdz aptuveni trīs minūtēm. Līdzīgi ir arī ar īsajiem 20 sekunžu pārtraukumiem.

Strīda bumba

Strīda bumba basketbolā tiek piešķirta brīžos, kad ap spēles instrumentu saķērušies ir divi pretspēlētāji. Tiesneši dažkārt strīda bumbu piešķir arī tad, kad nav skaidrs, no kura spēlētāja bumba atstājusi laukumu. Pēc FIBA noteikumiem strīda bumbas ieguvējs tiek noteikts ar mača sekretariāta palīdzību, kuri seko līdzi katrai šādai epizodei un ar bultiņas palīdzību nosaka komandu, kurai pienākas bumba. NBA katra strīda epizode tiek atrisināta ar iemetiena palīdzību. Tiesnesis iesaistītos spēlētājus nostāda tuvākajā aplī - centra vai pie katras no soda metienu līnijām. Bumba tiek mesta gaisā un mača dalībnieki to drīkst novirzīt sava komandas biedra virzienā.

Kurioza situācija pēc strīda bumbas izveidojās 2017. gada NBA regulārās sezonas mačā starp Fīniksas ''Suns'' un Bostonas ''Celtics'' komandām. Bumbas iemetiena punktā bija jāstājas ''Suns'' aizsargam Taileram Ulim un ''Celtics'' tā laika līderim Aizejam Tomasam. Abu šo basketbolistu augums ir 175 centimetri.

Piezīmes un to limits

Starptautiskās Basketbola federācijas mačos spēlētājs drīkst piecas reizes pārkāpt noteikumus. Pēc tās laukums ir jāpamet un tajā atgriezties vairs nav atļauts. Tāpat basketbolists tiek diskvalificēts uz maču jeb saņem ragus, ja divas reizes noteikumus ir pārkāpis nesportiski vai arī izpelnījies divas tehniskās piezīmes. Spēles laukums jāpamet arī brīdī, ja saņemta viena nesportiskā un viena tehniskā piezīme.

2017. gadā pieņemtie FIBA noteikumi diskvalifikācijas iespējamību krietni palielinājuši. Ja agrāk ātros pretuzbrukumus varēja apslāpēt ar tīšu noteikumu pārkāpumu, tad šobrīd teju pēc katras šādas epizodes mača galvenais tienesis dodas skatīties video atkārtojumu, kurā izvērtē, vai noteikumus pārkāpušais basketbolists spēlējis bumbā. Līdz ar video atkārtojuma ieviešanu, kas savu debiju piedzīvoja ''EuroBasket 2015'' finālturnīrā, dažādie noteikumu pārkāpumi tiek izskatīti krietni skrupulozāk, jo īpaši mača noslēdzošajās divās minūtēs.

Šajā video piemērā redzami noteikumi pārkāpumi, kas vēl pirms pieciem gadiem tiktu traktēti kā parastas piezīmes.

Sacensībās pēc FIBA noteikumiem divi soda metieni tiek piešķirti par katru pārkāpumu metiena fāzē. Savukārt ik ceturksni pa diviem soda metieniem jāmet, sākot no pretinieku komandas piektā noteikumu pārkāpuma. Pēc tehniskās piezīmes tiek izpildīts viens soda metiens, taču spēles instruments paliek tās vienības rīcībā, kurai bumba piederēja pirms tehniskā pārkāpuma. Nesportiskās piezīmes gadījumā tiek zaudēta bumbas kontrole (ja tāda ir) un izpildīti divi soda metieni, pēc kuriem bumba paliek tās komandas rīcībā, kas izpildīja brīvmetienus.

Nacionālajā basketbola asociācijā, pamatojoties uz ilgāku spēles laiku, basketbolisti noteikumus drīkst pārkāpt sešas reizes pirms laukuma pamešanas. Līdzīgi kā FIBA sacensībās, arī NBA divas tehniskās vai nesportiskās piezīmes un to individuāla kombinācija nozīmē diskvalifikāciju. Nacionālajā basketbola asociācijā soda metieni tiek izpildīti, sākot no komandas piektās piezīmes ceturtdaļā. Pretēji FIBA noteikumiem, NBA ātros pretuzbrukumus joprojām atļauts apturēt ar tīšu piezīmi.

Šajā 2019. gada 10. janvāra spēlē izraidīšanu no spēles izpelnījās Latvijas lāzeris Dāvis Bertāns. Video piemērā redzamas abas Dāvja tehniskās piezīmes.

Zonas aizsardzība

Zonas aizsardzības pielietojums ir atļauts pēc abu organizāciju noteikumiem, taču NBA šāda veida aizsardzība ir diezgan reta parādība. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs - pasaules spēcīgākajā basketbola līgā aizsardzības spēlētājs nedrīkst vairāk nekā trīs sekundes uzturēties soda laukumā. Interesanti, ka, neraugoties uz aizsardzības trīs sekunžu noteikumu, vairāki NBA klubu treneri savā aizsardzības shēmā arvien biežāk pielieto tieši zonas aizsardzību.

Zonas aizsardzību komandas izmanto, lai mudinātu pretinieku izpildīt vairāk trīspunktniekus vai arī paslēptu kādu individuāli vājāku aizsargu. Mūsdienās, mačos pēc FIBA noteikumiem, šāda aizsardzības shēma reti tiek pielietota ilgstoši. Šobrīd zonas aizsardzība tiek izmantota atsevišķos mača nogriežņos, lai lauztu spēles gaitu, pret attiecīgu pretinieku sastāvu vai arī aizsardzības ievadā, cenšoties izjaukt pretinieku sadarbību. Pēdējo iemeslu gana bieži izmantoja Ainars Bagatskis, vadot Latvijas vīriešu basketbola izlasi. Tāpat zonas aizsardzība sagādāja lielas problēmas 2012./2013. gada ''VEF Rīga'' modelim, kas to nespēja apspēlēt svarīgos mačos pret spāņu ''Valencia'' un ''Bilbao Basket'' ULEB Eirokausa ietvaros.

Lejupejošas bumbas aizskaršana

Nacionālajā basketbola asociācijā nekādi nav atļauts traucēt pretinieka metienu, kad bumba jau atrodas lejupejošā kustībā. Tāpat ir arī pēc FIBA noteikumiem, taču NBA nav atļauts bumbu aizskart, tai atrodoties virs stīpas. Mačos pēc Starptautiskās Basketbola federācijas noteikumiem atļauts bumbu nosist no cilindra, piemēram, pēc soda metieniem.

Abās sacensībās aizliegts pieskarties stīpai, ja vien netiek veikts slam-dunk, kā arī bloķēt pretinieka metienu pēc tam, kad bumba jau pieskārusies vairogam.

2019. gada FIBA Pasaules kausa grupu turnīra otrās fāzes mačā tiesneša kļūda potenciālās izslēgšanas spēles, iespējams, laupīja Lietuvas izlasei. Spraigā mača galotnē Francijas izlases centrs Rūdijs Gobērs pēc Jona Valančūna soda metiena, cenšoties nosist bumbu no stīpas, aizskāra to. Tiesneši kļūdu raženā francūža darbībā nesaskatīja, bet mirkli vēlāk Francija jau svinēja uzvaru mačā un nodrošināja iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Pēcspēles preses konferencē tiesnešus un visu Starptautisko Basketbola federāciju asi kritizēja tā laika Lietuvas izlases galvenais treneris Daiņus Adomaitis. FIBA tiesnešu kļūdu vēlāk atzina.

Izmantotie resursi:
https://www.fiba.basketball/rule-di...
https://www.worldofbasketball.org/d...