Latvijas sporta virsvadība atkal ir sākusi bļaut par to, ka valsts tai piegriezusi skābekli un samazinājusi finansējumu par pāris miljoniem eiro. Sāpīgi, nenoliedzami, taču reizi par visām reizēm ir jāsaprot, ka valsts nav labdarības iestāde, pie kuras aiziet un pastiept roku pēc miljoniem. Sporta virsvadība joprojām nav aptvērusi, pareizāk sakot, to nevēlas aptvert, jo esošā kārtība viņiem nodrošina amatus ērtajos krēslos, ka ir nepieciešams noteikt prioritātes.