Vrubļevska suņi

Par nogriezto valsts finansējumu izrunājies Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidents Aldonis Vrubļevskis, kurš ar abām rokām un visām kājām aizstāv esošo sistēmu, kad valstij ir jāatbalsta visi sporta veidi. Kā zināms, tad Latvijā ir turpat 90 dažādu sporta veidu federācijas un katra no tām no valsts saņem kādu centu. Tieši tā - centu, un ne asaku vairāk. Tā ir ar vairums federācijām. Lai idzīvotu, nevis veiksmīgi funkcionētu. Šāda kārtība priekšniekiem ir ērta, jo valsts finansējuma sadalījums visām federācijām nodrošina pareizo balsu skaitu reizēs, kad notiek pārvēlēšanas.
LOK prezidents neslēpj, ka viņa vājība ir suņi. Nezinu, cik četrkājaino draugu viņš uztur, bet, pieņemsim, ka viņam ir pieci suņi. Ja Vrubļevska vājība ir suņi, tad rtodas loģisks jautājums - kāpēc viņam ir tikai pieci suņi? Kāpēc ne 10? Vai 15? Iemeslus, kāpēc ir paveicies tikai pieciem suņiem, var tikai minēt. Piemēram, ja būtu divreiz vairāk suņu, tas nozīmētu, ka divreiz vairāk aiz viņiem jāsavāc sūdu, divreiz vairāk jātērē viņu uzturēšanai, kopšanai u.t.t. Loģiski. Pieņemsim, ka Vrubļevskis mēnesī nopelna X summu. Pieņemot, ka prezidents prot sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, Vrubļevskis ir aprēķinājis, ka par mēnesī nopelnītajiem ienākumiem viņš var atlicināt līdzekļus pieciem suņiem. Ja katram no suņiem tiks savilktas jostas un viņiem piemeklēs sesto, septīto un vēl pāris draugu, bet ienākumi nebūs palielinājušies, kas no tā sanāks? Sunīši būs pabaroti, taču ar zemākas kvalitātes barību. varbūt pat nāksies izlaist kādu ēdienreizi... Respektīvi, 10 suņi tiks uzturēti pie dzīvības, taču nepilnvērtīgs uzturs un apkopšana sabojās viņu ciltsrakstus un no glauniem suņiem pāri paliks tikai noplukuši kranči. Tāpēc, kas ir labāk - pilnvērtīgi uzturēt piecus suņus, vai pa roku galam divreiz vairāk?
Par nepieciešamību sportā noteikt prioritāros sporta veidus tiek runāts sen. Ilgu laiku tikai privātajās sarunās un bez nekāda oficiālā seguma. Pionieros pierakstījās ministrs Roberts Ķīlis, taču kara laukā viens nav karotājs. Ja Latvijā ir 34 augstskolas, ja ir vairāk kā 100 zinātniski pētniecisko institūtu, un visi no valsts prasa naudu, tad, pat neiedziļinoties, ir skaidrāks par skaidru, ka to ir par daudz un visus valstij pabarot nav iespējams. Tas pats attiecināms arī uz sportu, kur 100 un 1 sporta veids vairāk vai mazāk no valsts saņem pa kādam latam un beigu beigās tāpat visiem ir par maz. Risinājums ir pavisam vienkāršs – jānosaka prioritātes. Gan attiecībā uz augstskolām,, gan uz ZPI un noteikti arī uz sportu. Prioritāšu noteikšanas pamatdoma ir pavisam vienkārša - lai vismaz daži sporta veidi ir nodrošināti atbilstoši valsts iespējām maksimāli labi.