Šindlera saraksts - TOP'6

1. 19.05.2014. Latvija un Baltkrievija - 1:3
Čehs Antonīns Jerabeks un amerikānis Keits Kavals. Lūdzu, jaunie "varoņi", kuri atklātāk par visiem iepriekšējiem "šindleriem" vienkārši paņirgājās par Latvijas izlasi. Tiesnesim jābūt ar baigākajām aknām, lai redzētu to, ko redzēja tikai viņi. Pamanījās saskatīt mūsējo vārtsarga laukumā, kurš ir kā traucēja Lalānam saskatīt laukumā notiekošo! Godīgi sakot, trūkst pat epitetu, kā abu darbību noraksturot!

2. 03.05.2005. Latvija un ASV - 1:3
Ja arī Latvijas izlases spēļu vēsturē ir notikusi kāda lopiska apiešanās no tiesnešu puses, tad tā ir šī spēle (izrādās, ka var vēl lopiskāk). Pat vislielākajam pofigistam, kuram ir vienalga, cik spēcīgi un kurā virzienā svilpē pūš tiesnesis, bija jālec kājās un jākrata dūres Vladimiram Šindleram. Vienas spēles laikā neieskaitīti divi vistīrākie goli - tur jābūt augstākās pilotāžas nekaunībai. Un Šindleram tās bija pārpārēm. Vispirms Aleksandrs Ņiživijs apslidojis tukšos vārtus, ieraidīja tajos ripu. Amerikāņu vārtsargs metiena laikā kaut kur patālu no vārtiem vārtījās uz ledus un metiena brīdī slējās tikai kājās... Kamēr ripa lidoja vārtos, pavisam tukšajā vārtsargu laukumā, nevienu netraucējot, atradās Leonīds Tambijevs, un ar to pietika, lai Šindlers Tambijeva rīcībā atrastu likumos aizliegtu darbību - Tambijevs traucējis vārtsargam... Pēc minūtes Miķeļa Rēdliha mesto ripu Konklins atsita vārtu priekšā, kuru no gaisa (atļautā augstumā) vārtos ietrieca Aleksejs Širokovs. Īstas pārliecības par šo vārtu guvumu nebija, taču TV atkārtojumos tikai aklais neredzēja, ka ripa bija šķērsojusi vārtu līniju. Izlases kapteinis Kārlis Skrastiņš mēģināja Šindleram pieprasīt video noskatīšanos, taču čehs bija kā stabu norijis - vārtu guvums nebija un nav nepieciešams kaut kāds atkārtojums. Vēlāk IIHF rīkotajos tiesnešu semināros šīs epizodes tika rādītas kā mācību uzskatāmais mācību priekšmets - ka šādās situācijās vārti ir jāskaita!

3. 11.05.2000. Latvija un Čehija - 1:3
Latvijas izlase pasaules čempionātos retu reizi spēlējusi ceturtdaļfinālā un tā vien šķiet, ka lielie IIHF funkcionāri labprātāk redz šāda ranga komandas ejam, nevis cīnāmies par augstām vietām. Pirmo reizi latvieši līdz ceturtdaļfinālam aizspēlējās 2000. gadā Pēterburgā un bija grūti noticēt, ka toreizējais izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs bija pat priecīgs, ka jāspēlē tieši ar Čehiju. Kā vēlāk izrādījās, tad čehiem tiešām vajadzēja krietni pasvīst, lai iekļūtu pusfinālā. Tiesa, ar tiesnešu palīdzību. Līdz pat 30 minūtei vadībā bija mūsējie, taču tad sekoja piecas minūtes... Šo spēli tiesāja amerikānis Skots Hansens, kuram bija diezgan pašvaka izpratne par tiesāšanas noteikumiem. Jau pirmajā trešdaļā latviešu līdzjutēji ieteica viņam iegādāties brilles - Bužeks uz ledus nolika Aleksandru Beļavski, kurš tūlīt pat tika aizvests uz slimnīcu, kuru viņam tika konstatēts smadzeņu satricinājums. Noraidījums? Kaut 2. minūtes? Muļķības. Otrajā trešdaļā palikuši mazākumā, Irbe atrodoties aiz vārtiem, pa gaisu met ripu ārā no zonas - čehs to pārķer un gols... Nekādu problēmu, ja vien nūja nebūtu pacelta līdz pat "Jubiļeinij" griestiem. Hansens, protams, noteikumu pārkāpumu nesaskatīja. Kādā citā epizodē izlases kapteinis Harijs Vītoliņš mēģināja no Hansena uzzināt, kāpēc epizode ir traktēta tā un ne savādāk un sagaidīja... divas soda minūtes. Kaut kapteinim ir tiesības sarunāties ar galveno tiesnesi.

4. 11.05.2006. Latvija un Kanāda - 0:11.
"Labvēļu" tiesnešu sarakstā vēl viens varonis - amerikānis Riks Lūkers. Latvijas un Kanādas spēle nebija pirmais Lūkera varoņdarbs. No Amerikas uz Eiropu pārcēlies, Lūkers jau pirmajā gadā paspēja sasmērēties Vācijas čempionātā. Tad sekoja debija pasaules čempionātos (2005) un jau pirmajā gadā viņam uzticēja pusfinālu Kanāda - Slovākija. Kanādieši otros, kas vēlāk izrādījās uzvaras, vārtus guva pateicoties tieši Lūkeram... Nav slikti, ka galvenais tiesnesis nerespektē laukuma saimniekus (slovāki praktiski tādi bija), bet visam ir savs mērs... Savu mēra sajūtu Lūkers uz galda izlika Rīgā, spēlē starp Latviju un Kanādu. Nevienā vārdā neviens neapšaubīja Kanādas izlases pārākumu, taču tik akli skurpuloza tiesāšana pilnībā kliedēja mītu par to, ka Lūkers kaut ko sajēdz no hokeja.

5. 27.04.2002. Latvija un Kanāda - 1:4
Pirmā saķeršanās ar Šindlera saraksta līderi Vladimiru Šindleru notika jau 2002. gadā Karlstadē. Par to, ka kanādieši ir spēcīgāki un uzvara ir viņējā, nešaubījās pat latvieši, taču, kāpēc pat šādās situācijās ir vajadzīgs kaut kāds Šindlers, kurš uz augšu pavelk jau tā spēcīgāko? Otrās trešdaļas vidū Makdonalds realizēja skaitlisko vairākumu izvirzot kanādiešus vadībā ar 2:1. Vēlāk Šindlers izlases kapteinim Harijam Vītoliņam atzinās, ka Makdonalds atradies Sergeja Numova vārtsarga laukumā, un pat atļāvās noskatīties videoatkārtojumu. Arī tajā skaidri un gaiši redzams, ka kanādietis traucējis Naumovu, taču Šindleram tuvāka bija dubultmorāle un vārti tāpat tika ieskaitīti.

6. 17.04.1994. Latvija un Šveice - 1:2
Latvijas izlase uz Kopenhāgenu brauca tikai ar vienu domu - izskriet B grupai cauri tikpat ātri, kā to izdarīja C grupā. Pa ceļam līdz pēdējam mačam ar Šveici tika sagrautas Rumānija (12:0), sadrupināts Ķīnas mūris (22:0), apspēlētas Japāna (9:3) un Polija (7:0), pie vietas noliktas Nīderlande (4:2) un Dānija (6:2) un atlika mazs sīkums - uzvarēt arī tobrīd nebūt ne hokeja lielvalsti Šveici. Pa Šveices vārtiem tika mests, mests un vēlreiz mests (pavisam tuvu 60 reizēm), bet ripa tikai vienu reizi (Žotloks) sasniedza mērķi. Sākoties pēdējai minūtei (rezultāts bija 1:2), vienubrīd laukumā uzskrēja seši šveicieši un visi piedalījās spēlē. Mača tiesnesis pieķēra šveiciešus šajā pārkāpumā un fiksēja divas soda minūtes. Viss it kā darīts pareizi, taču noteikumi šādās situācijās paredzēja pavisam ko citu - ja pēdējo divu minūšu laikā tiek pārkāpts skaitliskais sastāvs, jāpiešķir "bullītis"... Iespējams, ka neapzināti apzināts nepareizi traktēts noteikuma punkts liedza Latvijas izlasei ar pirmo piegājienu uzvarēt B grupu.