Kas kopīgs VEF un “Skonto”?

Pirmā paralēle
Ko var minēt uzreiz – vefiņš „Skonto” jau ir pārdzīvojis. „Skonto” tika dibināts 2001.gadā, kad pie šūpuļa stāvēja Guntis Indriksons, Žoržs Tikmers, kā arī neviens cits kā Valdis Valters, kurš kļuva par „Skonto” pirmo galveno treneri. „Skonto” izdzīvoja trīs sezonas, kuru laikā ikreiz dabūja pamatīgu sutu no šā gada finālsērijas pretiniekiem „Ventspils”. Pats Valters pie „Skonto” stūres pabija gandrīz divas sezonas, tolaik galvenā trenera darbu nomainot pret organizatoriskajiem jautājumiem, taču pēcāk jau aizejot no basketbola pavisam. Uz kādu laiku... Dibinot Rīgas VEF 2007.gadā (jeb atjaunojot), Valdis Valters bija gan viens no iniciatoriem idejai, gan arī pirmais galvenais treneris, taču 2011.gadā atkal pilnībā izstājās no kluba vadīšanas, pametot basketbolu. Varbūt Valdim vienkārši neveicas, taču, ja viņš kaut ko uzsāk, tad lielākoties pie laba gala tas nenoved. Vai tā notiks arī ar VEF?

Otrā paralēle
Pirms pašas finālsērijas sākuma rīdzinieku rindas atstāja komandas līderis un dotā brīža uzticamākais punktu guvējs Deriks Nikss. Pameta saprotama iemesla dēļ – jāpalīdz slimajai mammai atveseļoties. Viņu var saprast, taču tas tomēr ir mazliet dīvaini – nospēlēt lielu daļu sezonas, aizkļūt līdz LBL finālam un aizbraukt pat neuzspēlējot vienu spēli... Uzšķirsim „Skonto” lappusi – 2003.gada pavasarī komandu finālsērijas laikā pameta tā brīža viens no komandas līderiem Trojs Ostlers. Arī naturalizētais amerikānis komandu pameta saprotama iemesla dēļ, taču stipri atšķirīga – Trojam jau ilgi netika maksāta alga un viņš, rezultātam sērijā esot 1:3!!!, pameta komandu faktiski pirms sezonas pēdējās spēles. Arī dīvaini. Kāpēc nenospēlēt vēl pēdējo spēli un tad laisties tālēs zilajās? Tolaik klīda baumas, ka Ostleram ir cerības iekļūt Ņujorkas „Knicks” komandā. Lai nu kā arī nebūtu, mēs visi zinām kāda bija Ostlera karjera pēc „Skonto” posma. Interesanti, ka 2003.gadā pirms pusfināla sērijas „Skonto” atteicās no Lemeina Vilsona pakalpojumiem. Atcerēsimies, ka samērā nesen VEF pārtrauca sadarbību ar Kristianu Polku. Stāsti gan nedaudz atšķirīgi, bet tāpat interesanti.

Trešā paralēle
VEF komandai saskaroties ar nopietnām sastāva problēmām, nekas cits neatlika kā laist laukumā jaunos talantīgos latvju bāleliņus – Kristapu Pļavnieku, Anžeju Pasečņiku, Ingu Jakoviču, arī Viktoru Iļjinu (22 gadi). 2003.gadā, kad „Skonto” jau kādu laiku vajāja finansiālas problēmas un, kad komandu bija atstājuši Vilsons un pašās beigās arī Ostlers, laukumā nācās sūtīt arvien vairāk tolaik vēl zaļos latviešus – Kristapu Janičenoku (20 gadi), Jāni Blūmu (21 gads), Gati Jahoviču (19 gadi), Kasparu Bērziņu (18 gadi), arī Andri Biedriņu, kurš gan tolaik jau spēlēja ļoti nozīmīgu vijoli (17 gadi). Pieci nākamie Latvijas izlases stūrakmeņi, kuri radās, iespējams, tieši pateicoties šīm kluba problēmām. Vai pēc pāris gadiem mēs to pašu varēsim teikt par VEF šā brīža četrotni?

Ceturtā paralēle
Kā jau minēts – 2003.gadā „Skonto” bija ievērojamas finansiālās problēmas. Nevar gluži apgalvot, ka VEF šobrīd ir problēmas ar finansēm, taču nesenā epopeja ap komandas bijušo basketbolistu Kasparu Bērziņu teorētiski liek rīdziniekiem šķirties no prāvas summas – vairāk nekā 400 000 eiro, kas pēc aplēsēm ir apmēram 15% no kluba budžeta. Ievērojams skaitlis. Tāpat Bērziņa lieta atsauc atmiņā Andra Biedriņa aizmukšanu no „Skonto” uz ASV 2004.gada pavasarī, kamēr basketbolistam vēl bija spēkā līgums ar galvaspilsētas klubu. Tolaik gan abas puses vienojās par prāvu kompensāciju „Skonto” komandai, taču fakts paliek fakts - klubu tolaik „uzmeta” Biedriņš, tagad – Bērziņš (kaut gan var diskutēt par to, kurš kuru „uzmeta”). Gan „Skonto” vadība, gan VEF vadība par šādām basketbolistu izdarībām bija diezgan pikti.

Piektā paralēle
2003.gadā BK „Ventspils” rīdziniekus finālsērijā apspēlēja piecās spēlēs (4:1). Arī šogad rezultāts bija tieši tāds pats, turklāt parādītā spēle neliecināja par citādu iznākumu. Tāpat kā šogad ventspilnieki pārliecinoši apspēlēja trīskārtējos Latvijas čempionus, tā arī 2003.gadā ne uz brīdi neradās šaubas par kurzemnieku pārākumu.
„Skonto” pēc 2003.gada likstām noturējās Latvijas basketbola kartē vēl tikai vienu sezonu, pēcāk pazūdot no skatuves uz visiem laikiem. Papētot visas šīs līdzības un paralēlas, ir tikai viens jautājums – vai Rīgas VEF neiet „Skonto” taciņu un Latvijas basketbola vēsturē šobrīd neizdara pēdējos kluba ierakstus? Dzīvosim, redzēsim!