“Nekas nav izdevies...”

Vieni saka, ka Rastorgujevs ir labākais, kas Latvijas biatlonā bijis, citi norāda uz to, ka vēl nevienas medaļas pat pasaules kausa posmos, kur augstākā vieta ir ceturtā, viņam nav. Lai saprastu, kur šobrīd ir Andrejs, jāsaprot, ko izdarījuši citi. No tiem, kas vairākas reizes pasaules kausa mačos iekļuvuši labāko desmitniekā, jāmin trīs no “četriem musketieriem”.

Jēkabam Nākumam veiksmīgākās bija divas sezonas – olimpiskā 1997./1998. un 1999./2000. gada sezona. Olimpiskajā sezonā pasaules kausa kopvērtējumā viņš tika līdz 35. vietai, bet pēc divām sezonām – līdz augstajai 26. vietai. Ieskaitot pasaules čempionātus un olimpiskās spēles, labāko piecpadsmitniekā viņš bijis 12 reizes (desmitniekā – septiņas). Visaugstākā vieta – ceturtā padevās abās veiksmīgākajās sezonās – 1997./1998. gadā 20 kilometros Antholcā un 1999./2000. gadā sprintā Oberhofā. Pirmajā no sezonām labāko piecpadsmitniekā viņš bija divreiz, otrajā – piecreiz.

Trīs sezonas pēc kārtas, var teikt, pasaules biatlona elitē noturējās Oļegs Maļuhins, kura kontā ir Latvijas biatlonistu vienīgā uzvara pasaules kausa posmā. Sākot ar Nagano olimpisko spēļu sezonu trīs sezonas pēc kārtas Oļegs bija labāko divdesmitniekā – secīgi – 14., 16. un 17. vieta kopvērtējumā. Arī visi labākie sasniegumi individuālajās sacensībās Oļegam bija tieši šajos gados – vienīgā Latvijas biatlonistu uzvara pasaules kausa posmā Valkartjē 1999. gadā sprintā, otrā vieta sprintā Osrblī 1998. gadā, trīs ceturtās vietas, divas piektās, divas sestās un trīs septītās. To vidū ir arī sestā vieta sprintā Nagano olimpiskajās spēlēs, kā arī piektā vieta sprintā un ceturtā – iedzīšanā pasaules čempionātā Kontiolahti 1999. gadā un trīs septītās vietas divos sekojošajos pasaules čempionātos pēc tam.

Ja Maļuhina iespēto Rastorgujevs varētu atkārtot un tas nebūtu liels pārsteigums, tad ar Ilmāra Briča paveikto būs grūtāk, jo Ilmāra firmas zīme ir stabilitāte ilgu gadu garumā. Gandrīz kā Latvijas Bjerndalenam. Olimpiādēs divas vietas labāko sešiniekā (piektā vieta 20 kilometros Nagano un ceturtā – iedzīšanā Turīnā astoņus gadus vēlāk. Pasaules čempionātā savukārt Ilmārs ir vienīgais, kas mājās no šīm sacensībām vedis medaļu. Pie tam bronza izcīnīta divreiz – 20 kilometros 2001. gadā Pokļukā un četrus gadus vēlāk Hohfilcenē sprintā. Pasaules kausa posmā Bricim uzvarēt nav izdevies, taču viņam ir trīs otrās vietas, divas trešās, trīs ceturtās, divas piektās, piecas sestās, sešas septītās, trīs astotās un pa divām devītajām un desmitajām vietām pasaules kausa posmu atsevišķās sacensībās. Pirmoreiz labāko desmitniekā ar ceturto vietu sprintā Bricis iekļuva 1995. gadā Oberhofā, bet pēdējoreiz – 2006. gada nogalē ieņēma sesto vietu Esterzundā sprintā. Par ilgstošo piederību pasaules biatlona izlasei liecina arī Ilmāra vietas pasaules kausa kopvērtējumā. Pirmajā divdesmitniekā viņš ir finišējis piecas reizes, visaugstāk – 1997./1998. gada sezonā 27 gadu vecumā.

Kā uz šī fona izskatās Andrejs Rastorgujevs? Viņa aktīvā ir devītā vieta iedzīšanā Sočos, kas ir labākais sasniegums divdesmitpiecgadnieku grupā Latvijas biatlonā. Pasaules čempionātā augstākā vieta līdz šim bijusi dalīta 43. vieta Hantimansijskā pirms trim gadiem. Savukārt pasaules kausa posmos aktīvā ir desmit sacensības ar finišu pirmajā desmitniekā. Augstākā līdz šim bijusi vieta goda pjedestāla pakājē – ceturtā. Tas pa spēkam bijis pagājušās sezonas izskaņā Sočos 20 kilometros un šosezon iedzīšanā Oberhofā. Vēl arī pa piektajai, sestajai un septītajai vietai, kā arī trīs devītās un divas desmitās vietas. Pasaules kausa kopvērtējumā pēc 36. vietas pagājušosezon šajā Andrejs pakāpās uz 16. vietu. Labāk pa sezonai startējuši tikai Bricis un Maļuhins. Savukārt, ieskaitot olimpiskajās spēlēs iespēto, deviņi no 12 labākajiem startiem Rastorgujevam bijuši tieši šosezon.

Iespējams, ka tas arī lielākais Rastorgujeva neapmierinātības ar savu startu iemesls, jo tepat tepat taču tā medaļa bija... It sevišķi aizvadītās nedēļas nogalē. Tomēr reti kad izdodas uzreiz izkarot vietu starp pasaules labākajiem, it īpaši, ja nāc no valsts, kurā uz olimpiskajām spēlēm brauc viens biatlonists un viena biatloniste... Ne tur diža sponsoru interese, ne konkurenta elpa valsts izlasē, kas, iespējams, labāk ''lautu tikt galā ar stresu, kas sacensībās rodas sīvas konkurences apstākļos. Daudz ko noteiks pāris nākamās sezonas, vai progress turpināsies. Rastorgujevs ar līdz šim padarīto var būt apmierināts, tomēr... drīkst būt arī neapmierināts – vismaz Ilmārs ar Oļegu viņam pagaidām ir garām. Iespējas kādu no viņiem pabīdīt zemāk Latvijas biatlonistu rangā ir, atliek tās izmantot.