Treneru atlaišana - jauns sākums vai tikai dekorāciju maiņa?

Kā vienīgais arguments (citi gluži vienkārši nav minēti) šādam lēmumam tiek minēts 2015. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas pamatturnīra rezultāts - proti, netikšana izslēgšanas spēlēs. Ja tā, tad tas ir vismaz nekorekti, jo vērtētāji un lēmēji laikam jau aizmirsa, cik pamatsastāva un potenciālu pamatsastāva spēlētāju mums šajā turnīrā trūka savainojumu dēļ... Pie komandas stūres varēja būt labākais treneris pasaulē, bet galarezultāts kardināli labāks nebūtu. Tas gan nenozīmē, ka rezultāts vispār nevarēja būt labāks un var tikai piekrist, ka treneri varēja labāk vadīt komandu gan zaudētajā mačā Dobelē pret Portugāli, gan pēdējā mačā Igaunijā, ka viņiem pietrūka prasmes iedvesmot komandu, spert kādu soli vai soļus, kas ietekmētu komandas sniegumu. No otras puses - vai kāds cits treneris (treneri) būtu saskatījuši kādu izeju, apzinādamies, ka viņu rīcībā nav resursu (attiecīga līmeņa spēlētāju), lai kaut ko kardināli mainītu? Mums diemžēl nav tik daudz attiecīga līmeņa spēlētāju, lai, vairākiem no tiem izkrītot no sastāva, izlases spēks krasi nesamazinātos un līdz ar to izredzes izkļūt no grupas nekļūtu daudz mazākas. Tā ir objektīva realitāte. Teorētiski var izprātot visu kaut ko, bet ir vajadzīgi spēlētāji, kas teoriju realizē.
Nav tāda trenera, kurš pieņem visiem tikai pieņemamus lēmumus un kura visi lēmumi vienmēr ir pareizi. Labanovskis un Bražņikovs nebija izņēmumi, taču - patīk tas vai nepatīk - tieši viņu laikā Latvijas izlase ir tikusi tur, kur tikusi un ieguvusi tādu svaru handbola pasaulē. Ir dzirdēts, ka lielāka uzmanība bija jāpievērš pašmāju klubu labākajiem spēlētājiem - tādā ziņā, ka biežāk piesaistīt viņus izlases treniņiem, sarīkot atsevišķus treniņus u.tt. - un tam var tikai piekrist. Ir tikai kāda nianse - vai ar to jānodarbojas tikai izlases treneriem? Pirms spēlēm ir atvēlētas tikai 2-3 treniņu dienas un eksperimentēt tajās nav laika, turklāt vēl tad, ja labi zini, cik liela ir atšķirība starp labākajiem izlases ārzemju klubu spēlētājiem un lielāko daļu no labākajiem pašmāju klubu spēlētājiem. Ja kāds to nav saskatījis, tad aizvadītais kvalifikācijas turnīrs to tikai apliecināja, bet vēl labākai redzes uzlabošanai der ieskatīties Baltijas handbola līgas turnīra tabulā un "Celtnieks"/LSPA komandas rezultātos tajā... Kvalifikācijas pamatturnīrā pretī nāk daudz spēcīgākas komandas. Ko lielie kritiķi un lēmēji paši ir izdarījuši, lai situācija būtu daudz labāka? Tā tāda neradās ne šodien un ne vakar.
Līdz ar Labanovska un Bražņikova atbrīvošanu no izlases treneru pienākumiem nekas īpašs vai vēl jo vairāk traģisks nevienam nav noticis, taču nenotiks arī nekas labāks, ja tā būs vienīgā pārmaiņa - proti, kā dekorāciju maiņa. Kamēr krietni neuzlabosies treniņdarbs pašmāju labākajos klubos (gan kvalitatīvā, gan apjoma ziņā), kamēr mūsu labākās komandas nebūs konkurētspējīgas kaut vai Baltijas līgas līmenī, tikmēr atliks vien izkrist no ierindas diviem trim "pamatārzemniekiem", lai izlase ievērojami zaudētu spēku un izredzes uzvarēt. Vēl vairāk - ja nekas nemainīsies, tad drīz vairs nebūs, kas brauc arī uz ārzemju klubiem, jo nebūs taču, ko aicināt. Atliek paskatīties uz jauniešu un junioru izlašu rezultātiem, uz sekmēm Baltijas handbola līgā...
Tā ka ne jau tikai izlases treneros ir vaina. Viņu kļūdas ir tikai aisberga virsotne. Kas nāks Labanovska un Bražņikova vietā? Bija man dažas versijas, bet tas patiesībā nav pat tik būtiski... Vieta tukša nepaliks. Daudz būtiskāk ir tas, ko pilnīgi nejauši uzzināju, jau rakstīdams šīs rindas - proti, Valdis Labanovskis par lēmumu uzzināja ... pēc zvana no LTV žurnālista, kad lēmums jau bija ne tikai pieņemts, bet pat jau publiskots un novērtēts komentāros. Nav solīdi tā rīkoties, kungi. Lai cik vainīgi un slikti būtu treneri.