Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleLupatas hokeju nespēlē(-s)
Latvijas junioru izlase hokejā, kuras vidējais vecums sniedzas pie divdesmit gadus sliekšņa – tātad, praktiski, nenobrieduši veči – attiecīgā gadagājuma pasaules meistarsacīkstes sāka ar zaudējumu Kanādai. Vai kāds vēl nezina rezultātu?
Sešpadsmit ripas, kas ielidoja mūsējo vārtos ir visai uzskatāma mēraukla abu valstu vietai uz hokeja kartes. Domāju to vietu, kas nevis tiek izspēlēta vienu reizi gadā ap pavasara laiku, bet gan kopējo hokeja saimniecības kvalitāti. Arī Kanādas junioru pēc spēka piektā, desmitā, jā – un arī divdesmitā izlase - mūsējos vinnētu, tāpēc runāt šeit par sastāva izvēli, treneriem, lipmaņiem vai kalvīša dēliem ir vienkārši garlaicīgi. Ko mēs no šīs spēles varam mācīties?
Pirmkārt, turnīrs nebeidzas ar pirmo spēli. Otrkārt, tie, kuri pirms šīs spēles bija sadomājušies par Ziemassvētku brīnumiem, labākajā gadījumā ir minētā svētku galvenā vecīša briežu gani. Treškārt, mūsu hokejisti paši nopelnīja šo iespēju dabūt pa muti no pasaules labākajiem hokeja junioriem – neviens viņus tur ar varu nedzina. Ceturtkārt, mēs šajā grupā patiešām esam perami zēni, kur apstākļu sakritības rezultātā varam noturēties nevis ar meistarību, kas mums, acīmredzami, nepietiek – bet gan ar milzu pašatdevi. Piektkārt – ielūkosimies spoguļos...
Stāvot pie spoguļa, katrs no šīs komandas spēlētājiem droši vien pārdomā dzīvi, kas vienas nakts laikā izrādījusies tik draņķīga. Viņu sajūtas par lielā hokeja rampu gaismu un NHL draftiem ir ieslaucītas pagultē. Ko viņiem darīt tālāk? Nav šaubu, ka lielākā daļa no šīs komandas šo pārbaudījumu neizturēs – viņi nekad nekļūs par profesionāliem hokejistiem. Tas nebūt nav slikti, jo hokejs nav vienīgais darbs uz šīs zemes. Varbūt dažiem tas iedos lielāku apziņas skaidrību par tālāko nākotni, kāds cits tieši šajā vakarā izvilks savu veiksmes nojautu, bet vēl kāds pēc gadiem trīsdesmit, sēžot pie atmiņu galda, atcerēsies šī bezcerīgā zaudējuma simbolisko nozīmi kā Latvijas vēstnieks Kanādā... Un tā tālāk. Bet – dažiem vajadzēs tomēr spēlēt arī hokeju, jo nav viņi tik bezcerīgi, kā parāda rezultāts. Ja viņi grib būt labi hokejisti, tad zaudējums kanādiešiem var dot tikai papildus stimulu censties. Šie latviešu puikas nav lupatas, tāpēc ir vērts pierādīt, ka pēc sagrāves viņiem ir vajadzīgs nevis psihoterapeits, bet gan nākamais pretinieks. Tieši šīs sešpadsmit ripas parādīs katra labākās un sliktākās rakstura iezīmes, kuras, starp citu, ir tikai... sešpadsmit ripas. Ja būtu astoņas – mēs justos atvieglotāki? Hmmn, nu, laikam jau nav vērts sev melot – justos gan, lai gan lielajā bildē Kanāda tāpat mūs būtu noslaucījusi.
Būt ārkārtīgi interesanti pavērot, kas notiks ar šīm hokeja personībām tālāk. Sagrāves spēlē, tās vēl nav sagrāves dzīvē. Mēģiniet tām tikt pāri, norūdiet savus rakstura nervus un ejiet laukumā – vispirms katrs par savu godu, pēc tam par valsti. Varbūt alojos, taču priekšnojautas saka priekšā, ka kanādiešiem šie gūtie sešpadsmit vārti var būt ne mazāk skarbs pārbaudījums turnīra tālākajā gaitā, lai gan viņi visi šodien savās gultās pamodās kā pasaules varenākā komanda. Ja viņi nekļūs par pasaules junioru čempioniem, arī viņiem šīs sešpadsmit ripas no turnīra pirmās spēles rādīsies murgos. Kas notiks ar Latviju? Varbūt tas izklausīsies ķecerīgi, bet komandai treneris tagad nav vajadzīgs, jo tālāk visu noteiks hokejistu gribasspēks. Tur tikai paši puikas var sev līdzēt...
+1 [+] [-]
vel varetu kadu rakastu par pagasha gada chempionatu uzrakstit!!!
kur puishiem tika solitas premijas,un kuras,ja nemaldos, vell joprojam nav izsniegtas!!!!