Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleA moška sanāks...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze/f64
Latvijas hokeja izlase ir gatava darbam. Kam ir gatavi līdzjutēji? Vai viņi spēs pieņemt, ka šī komanda nevienu neraus gabalos? Vai mēs saprotam, ka šobrīd Latvijas hokejā notiek process, ko sauc par sevis apzināšanos, izprašanu un novērtēšanu? Fons ir pateicīgs, jo mūsu lielums patiesībā slēpjas labi piesegtā ubaga tarbā...
Latvijas hokeja federācijas valde ir nosaukusi mērķi, kas izvirzīts komandai – ceturtdaļfināls. Publiskotā prasība vai gaidas atgādina atsaldētu izpratni, bet – kas liedz hokeja vadošajam un virzošajam spēkam to uzrakstīt uz papīra un pasvītrot? Neviens. Tā mēs sevi mānam ar kaut kādu iedomātu ilūziju, liekot trenerim Tedam Nolanam no sūda izspiest kanēļmaizīti. Nesaku, ka mūsu komanda vai spēlētāji ir mēsli – nekā tamlīdzīga. Vienkārši hokeja sabiedrībai vajadzētu mazliet lielāku realitātes sajūtu, mazliet skaidrāku nojēgu... Mēs runājam par sporta veidu, kas dīvainā kārtā jau pusotra gadu desmitu Latvijas apstākļos sevi pieskaita šīs disciplīnas augstākajai sabiedrībai, vien aizmirstot, ka tendence ir nepielūdzama – mēs nesēžam pasaulē pie lielā galda A grupas kamīnzālē. Latvijas vieta ir istabas stūrī, pie krāsns. Pie norvēģiem, dāņiem, frančiem, baltkrieviem, vāciešiem, austriešiem, slovēņiem, dažreiz arī kazahiem, itāļiem... Tas, ka mūsu dūša visus nosauktos atsakās pieņemt kā mūsu līmeņa komandas – te vairāk darbs mediķiem, nevis statistiķiem. Jo pēdējie jums pateiks skaidri – Latvija pasaules hokejā ir tuvāk divpadsmitajai, nevis astotajai vietai. Turklāt, tā divpadsmitā nāk nevis kā kritiens no devītās vai desmitās, bet gan kā kāpiens no padsmitajām – 13., 14., 15...
Un arī šī komanda, kas tagad spēlēs Helsinkos, vispirms cīnīsies par godu, par palikšanu A grupā un tikai pēc tam nāks vai nu laimīgā loze, vai izmisīgais glābšanas riņķis. Protams, izkrišana no līgas nav patīkama, tomēr tā ir iespējama. Tam ir pamats, jo mēs savu hokeju balstām vispirms uz entuziasmu un fanātismu, racionālo graudu vispār ignorējot kā šķiru. Jaunatnes hokeja sistēma ir būvēta kā mākslīgā ledus halles – vispirms darām, pēc tam... darām, darām, darām... Doma vai ideja šajā ziņā netiek lutināta. Rezultāts tiek gaidīts vai veidots pēc principa – a moška sanāks? Ik pa brīdim kaut kas sanāk tikai tāpēc, ka mums ir tradīcijas, vēsturiskā atmiņa un tā visa fragmentārs pielietojums. Tāpēc Latvijas gadījums hokejā ir nevis fenomens, bet gan spilgts spogulis šīs spēles kopējam ietvaram – sešas, septiņas lielās valstis un pārējie utubungas. Mums ir paveicies, ka A grupā spēlē nevis 10 vai 12, bet 16 komandu. Mums stabili ir noplaucis, ka nevienā no tām valstīm, kas ir mūsu kalibrs, hokejs nav ne pirmais un – pat ne otrais sporta veids... Tiesa, šo nevajag saukt par mūsu lielo trumpi, vai to citu problēmu. Nē, tas drīzāk ir spēles lauks, kas jārespektē, jāciena un jāizprot.
Tagad pie laicīgā pasākuma. Nolans ir nosaucis sastāvu. Viņš jau agrāk ir teicis, ka uz pasaules čempionātu brauks tie, kas vēlas, kas grib. Ja palūkojas uz klubu pārstāvniecību, tad nu nekādi nevar teikt, ka Rīgas „Dinamo” veido valstsvienības bāzes kodolu. Te laikam ir skaidrs mājiens minētās organizācijas vadībai, cik profesionālu selekcijas darbu viņi veic, nemaz nerunājot par spēlētāju sezonālo motivāciju, kas atspoguļojas KHL turnīra tabulā. Tāpēc atsevišķos gadījumos Nolans izlases nometnē ir spiests nodarboties nevis ar virknējuma sijāšanu, bet gan ar pieaugušu un labi atalgotu sportistu izpratnes veidošanu, kopšanu vai vēl prastāk – elementāriem audzināšanas darbiem. Vēl mazliet un dinamiešu veidotā kārtība nogulēs brīdi, kad hokejists Latvijas galvaspilsētā kļūs par lamu vārdu. Jo augsne pagaidām no viņu puses tiek irdināta tieši šajā virzienā... Izlasē ir visi labākie, ja neskaita savainotos spēlētājus. Tie, kas ir veseli, bet nav valstsvienībā – neatbilst trenera redzējumam par vienotu komandu. Nolans šajā ziņā neliekuļo un viņam var ticēt. Fantāzijas par kāda atstāšanu malā vai nenovērtēšanu atstāsim vakara pasaciņu cienītājiem... Laiks Latvijas hokejistiem pierasts pie domas, ka izlase nav siltumnīca - lai cik pliekana arī būtu konkurence par vietu sastāvā. Turklāt, Nolana spēles plāns vēl mazāk paredz izredzēto čubināšanu, sildīšanu vai aizvējā turēšanu. Jo šajā komandā izredzēto nav! Lūk, jums viens no Latvijas hokeja racionālisma iedīgļiem, ko būtu vērts pārnest uz jaunatnes komandām.
Lai arī par kapteini nozīmēts Dārziņš, būsim atklāti – Laurim šis ir pamatīgs uzticības avanss. Līdz šim viņš ir bijis foršs puika uz ledus, tagad ir jākļūst par garīgo līderi, par rakstura piemēru citiem – par veci, kurš nepadodas, sastopoties ar pirmajām grūtībām. Paaudze, kuru viņš pārstāv, kaut kā ir centusies pielāgoties laikmeta diktētajām prasībām un realitātei, tajā pašā laikā, jāatzīst – ja viņi patiešām dotu kaulā, nevajadzētu no kūts otras puses uz olimpisko kvalifikācijas turnīru saukt ārā veterānus Ozoliņu un Ņiživiju. Jo atzīsim – lai arī Sanda loma tajā pēdējā Soču cēlienā bija liela, normāli tas nav, ka četrdesmitgadnieks ir uzlūkojams šajā desmitgadē par pēdējo sērkociņu. Tāpēc Dārziņa uzšuvei uz krekla ir jābūt ar izteiktu emocionālo grūdienu, ar lielu pievienoto vērtību un atbildību. Tā, lai pēc čempionāta nenāktos vaicāt – pag, kurš tur mums pildīja kapteiņa pienākumus? Nedomāju, ka šim sastāvam varētu būt problēmas ar attieksmi vai pašatdevi laukumā un ir aizdomas, ka arī sportiskā režīma ievērošana konkrētajam iesaukumam netiks ieskaitīta pārdabisko parādību iedaļā... Ja kāds nesaprata, tad pēdējā doma ir vienkārša – čempionāta laikā nav jāplosto.
Apkārt komandai veidojas diezgan radoša palīgu rota. Tātad - Nolans latviešu utis savā kažokā šajos divos pavasaros ir atpazinis, iztiekot bez diklofosa (kaitēkļiem nāvējošs šķidrums). Viens no palīgiem tagad būs viņa draugs no Amerikas – psihologs Toms Kūlens. Starp citu, ļoti pieredzējis sporta spēļu speciālists, neieciklējoties tikai uz hokeju vien... Blakus viņiem ir Artūrs Irbe – cilvēks, kura autoritāte ir neapšaubāma, kura pieredze, stāja un piemērs var tikai iedvesmot, pārliecināt. Pazīst hokeju gan kā drēbi, gan kā neapstrādātu izejmateriālu. Video treneris Kārlis Zirnis ir uz tās pašas frekvences atrodams – tātad, turnīra laikā uz komandtiltiņa it kā nevajadzētu būt radošajam vājprātam. Pēdējo trīs nedēļu svaigākais pienesums vadības galā meklējams fizioterapeites Sofijas Meļņikas personā – saka, ka tik profesionāli pārliecinošu sava aroda lietpratēju neatrast pat NHL klubos. Nu, labi, kurš mums tur no izlases spēlētājiem NHL gaisu ostījis, labāk paklusēsim, bet – kā neticēsi Artūram Irbem? Sāk izklausīties pēc rožu dārza... Lai tā nebūtu, velku plāniņa priekšā LHF prezidentu Kirovu Lipmanu, kurš simts punktu atkal bāzīsies pa vidu ar prēmijām. Eh, Kirov, Kirov – ja vienreiz tu varētu ar to tradicionālo naudas kuli palikt malā... Nu, vismaz līdz čempionāta beigām, kad padarīto var novērtēt. Jo, soli ko solīdams – ja viņi (hokejisti) varēs, tad pacels, bet, ja nevarēs – tad nekāda nauda vietu A grupā nenosargās., kur nu vēl ceturtdaļfināli... Vai to ir tik grūti saprast?
Jo - algotņiem citi karogi un citas komandas...
+1 [+] [-]
+19 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Nezin kāpēc liela daļa neredz atšķirību, ka jauniešiem Elite nozīmē tikai 10 komandas, bet pieaugušajiem veselas 16. Ja večiem kārtība būtu tāda pati kā jaunajiem, mēs pilnīgi objektīvi jau kādu laiku vairs nebūtu Elitē.
[+] [-]
2. Kas tad ir tās būtiskās atšķirības sastāvā kādēļ šogad tiks ievērots režīms atšķirībā no pagājušā gada?
+3 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ja es būtu Dinamo vai Lv hokejists pat bez sevišķiem norādījumiem nesbniegtu intervijas A. Pučes kungam.
Domāju ka pat izlases izkrišana no A grupas dotu pat mazu prieku pučam.
Protams esmu reālists, U20, U18 izkrišana no elites ir pie lietas, tā pat tam bija jābūt. Netiksmim mēs tuvu Slovākijas vai Šveices hokejam - ne mums to iespeju ne mums to resursu.
[+] [-]
+2 [+] [-]
''No sūda izspiest kanēļmaizīti!''
Pagaidīsim!Tad jau redzēs ko Nolans ''izspiedīs'' no šīs izlases.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
neviens neprasa medaļas, apmēram zinām līmeni, kādā mūsu hokejisti var nospēlēt - ja nospēlēs labi, ja ne - citi secinājumi.
[+] [-]