Maticins: "Pagājušā gadā mūs uzņēma labāk"

''Mums iet jautri,'' atbild Мaticins uz jautājumu par aklimatizāciju ''Laukā - 30 grādi, piektdien sola to pašu. Vairāk kā desmit minūtes laukā nevar uzturēties. Bet, kad no sala ienāc siltajā viesnīcā, tad uzreiz virsū mācas miegs.''

- Svarīgi lai gulēt negribētos uz laukuma.
- Arī tur ir silts. Bet, ja aizver acis uz laukuma, tad nogulēt var visu uz pasaules. Tā ka viss normāli.

- Jūs esat pieņēmis lēmumu mājās nosūtīt vārtsargu Daini Vasiļjevu un uzbrucēju Elvisu Veldzi. Kapēc izvēlējieties tieši viņus?
- Godīgi sakot, pēc zaudējuma pret Austriju (4:6), atpakaļ uz Latviju varēja nosūtīt kaut pusi komandas. Mums ir vairāki kanditāti, kuri spēlē aptuveni vienādā līmeni. Varbūt, tas nav pareizi, bet konkrētajā gadījumā paļāvos uz savu intuīciju. Es atstāju komandā tos puišus, kuriem ir nedaudz vairāk pieredzes. Teikšu godīgi: izvēlēties nebija viegli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es pēc savas personīgās pieredzes zinu, kā jūtas hokejists, nonākot šādā situācijā. Padomju laikā Maskavas Dinamo, braucot spēlēt mačus uz Kanādu, ņēma līdzi pāris spēlētājus no Rīgas. Vienreiz, jau Maskavas lidostā, mani "atsēdināja" tieši pirms sēšanās lidmašīnā.

- Saruna ar atskaitītajiem noteikti iznāca smaga?
- Protams, katrs uzskata, ka tieši viņš ir tiesīgs aizstāvēt izlases krāsas. Bet lemj treneris. Es paziņošu savu lēmumu puišiem sapulcē, kura drīz sāksies.

- Individuālu sarunu nebūs?
- Nē. Galvas sāpju netrūkst arī bez tā.

- Kur meklējams galvas sāpju cēlonis?
- Spēle ar Austriju uzdeva vairāk jautājumu, nekā deva atbilžu. Šobrīd mani ļoti pamatīgi nodarbina spēlētāju psiholoģijas jautājums. Atzīšos: pat labi, ka mēs piedzīvojām neveiksmi. Neplānotā uzvara pār Krieviju sajauca mūsu kārtis. Šī spēle mums parādīja, kā kāpt jaunās virsotnēs mums pagaidām ir pāragri. Mēs varam izcīnīt uzvaru kādā atsevišķā spēlē, bet ne vairāk. Pēc šādas uzvaras puišu dzīvē ienāk svētki, bet kamēr mēs līksmojam, mūs apspēlē. Kaut arī spēlē ar austriešiem mums piederēja iniciatīva divu periodu garumā, kaut mēs izveidojām vairāk vārtu gūšanas momentu par austriešiem, rezultātā mēs zaudējām. Pretinieks uzvarēt gribēja vairāk, un to izdarīja.

- Jūs minējāt "dzīves svētkus". Runa, tā gribētos cerēt, neiet par režīma pārkāpumiem?
- Nē, nē, es to minēju tikai psiholoģiskajā aspektā.

- Kādā stāvoklī komanda atrodas šobrīd, tieši pirms turnīra?
- Mēs neesam dziļā bedrē, bet, kā jau es teicu, mani uztrauc komandas psiholoģija. Mums ir jābūt gataviem jebkuram situācijas pavērsienam. Tas neattiecas uz spēles kvalitāti. Visi puiši lieliski saprot, kas no viņiem tiek prasīts. Spēlē ar Krieviju mēs pierādijām, ka esam spējīgi parādīt labu sniegumu. Bet nedrikst dzīvot vakardienā, kura jau ir pagājusi. Jāskatās uz priekšu.

- Vienā no Kanādas hokeja forumiem vietējie līdzjutēji pilnīgā nopietnībā apsrieda to, ka Latvijai būs ļoti paveicies, ja tā nezaudēs hokeja dzimtenes pārstāvjiem ar divciparu skaitli. Jūs, sakot, ka "jābūt gataviem uz jebkuriem pavērsieniem" domājāt to?
- Tai skaitā. Kanādas komanda ļoti labi jūt, kad pretinieks nav gatavs spēlei un sapņo par beigu signālu. Tādā gadījumā spēles rezultāts var būt ne pavisam tas patīkamākais. Bet, ja cīnīsimies, un kanādiešu līdzjutēji to ļoti labi zin, viss būs labi. Es teicu puišiem, lai pret visu izturas mierīgi, lai samazina interviju skaitu un lai mazāk lasa presi. Jo jebkura žurnālista vai līdzjutēja neprecīza frāze var ļoti spēcīgi atsaukties uz vēl nenobriedušo spēlētāju psiholoģiju.

- Nomainīsim tēmu. Esat apmierināti ar uzņemšanu Kanādā?
- Pagājušā gadā bija daudz labāk. Šobrīd mēs nepārtraukti atrodamies pārbraucienos. Tikai šodien beidzot "piezemējāmies". Uzskatu, ka visu varēja noorganizēt labāk. Spēli ar Austriju spēlējām pilnīgā nomalē - ne tur kārtīgs internets, ne telefona sakari. 2008. gadā Otavā bija daudz labāk. Vēl viens piemērs - ģērbtuves. Saprotu, ka viss labākais tiek Top izlasēm. Bet mēs, 20 cilvēki, ar savām paunām vienā ģērbtuvē, mums vienkārši tur nebija vietas lai pārgērbtos.

- Vai mēģinājāt par šo tēmu runāt ar organizatoriem?
- Kāda jēga? Viņiem gar mums nav nekādas daļas. Mēs šajos hokeja svētkos esam vismazāk kādam vajadzīgi. Kāds ir mūsu reitings? Tā ir tikai mūsu valstī, kad atbrauc Kanāda, tad tiek rūpēts pats labākais, bet mūs pašus padzen malā.

- Pēc sajūtām: Latvija tiek pierakstīta izteiktiem ''autsaideriem''?
- Es to nejūtu. Uzskatu ka mēs, Austrija, Šveice un Vācija esam viena līmeņa komandas. Mūsu savstarpējās spēlēs daudz ko var izšķirt vārtsargu spēle vai kāds sīkums.

- Pirmā spēle ir pret Kanādu. Kāds rezultāts Jūs šajā sacensībā apmierinātu?
- Bez komentāriem.

- Kurš, pēc Jūsu domām ir mūsu komandas līderis?
- Arī šo jautājumu nekomentēšu. Ja pateikšu ka līderis ir tas vai šis, tad, ja nākamajā spēlē viņš neiemetīs, tad pazaudēsim gan viņu, gan komandu, kura ticēja viņam. Ja man būtu hokejists, kurš katrā mačā stabili panāktu hat-trick, tad es bez domāšanas nosauktu viņa uzvārdu. Bet tāda mums pagaidām nav.

- Kurš būs komandas kapteinis, kurš asistents?
- Кapteinis - Bukarts, viņa asistenti - Skvorcovs un Vilkoits.

Izmantotie resursi:
insport.lv