Latviešu darba zirgi pie NHL durvīm

Daugaviņš tagad atrodas Bostonas „Bruins” jurisdikcijā – tas daļēji notika ar paša hokejista iniciatīvu, kas palūdza aģentam „parunāt ar Otavas vadību”:
- Es nesapratu, kāpēc man īsti līdz galam viņi nedeva šosezon iejusties komandā, - pārdomā Kaspars: - Ja būtu spēlējis slikti, nekādu problēmu. Sēdi malā un attīsties... Bet, man patiešām bija saturīgas spēles, pēc kurām atkal paliku rezervē...
Aģents sava klienta interesēs pačaloja un Kaspars pirms lielajiem tirgus datumiem uzreiz tika izlikts neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Iespējams, Otava bija mazliet saērcināta par latvieša ambīcijām, taču šis laiks sakrita ar citu komandu izlūkdarbiem un preču saiņošanu. Kāpēc tieši Bostona pagrāba ceturtās maiņas uzbrucēju no plaukta? Viena versija un, iespējams, visticamākā – „Bruins” ļoti vēlējās savu komandu pastiprināt ar Kalgarī „Flames” kapteini Džeromu Iginlu. Starp klubiem bija panākta vienošanās, ka darījums notiek un Bostonā jau gatavoja desantu, kas tiktu atdots pretī par skaisto kanārijputniņu, tomēr – pasākums norāvās... Var daudzmaz droši pieņemt, ka dienās, kad Daugaviņš nokļuva Bostonā, viņš neklātienē kalpoja par tirgus dalībnieku Iginlas darījumam. „Bruins” rēķināja savas iespējas un nodrošinājās ar sastāva dziļumu, ja nu gadījumā vajadzēs kādu mainīt, atdot... Darījums nenotika, jo Iginlam pašam labāk patika Pitsburga un, šajā karjeras posmā „Flames” menedžments savam uzticamajam karotājam pakalpoja. Tostarp mazais latvietis no Berģiem pēkšņi nokļuva organizācijā, kurā viss sākās no sākuma... Tādā ziņā, ka atkal sevi vajadzēja apliecināt, kas ir ceturtās maiņas spēlētāju ikdienas higēna:
- Man Bostona pēc spēles stila patīk un piestāv labāk, - pagrozījies „Bruins” kreklā divas spēles, Kaspars mēģina sevī uzpumpēt entuziasmu, meklē pozitīvo: - Te visu maiņu kārtība ir būvēta pēc tā sauktā „checking” principa – visi skrien, visi kapā. Tieši tāpēc nekāda pastaiga nebūs – vajadzēs atkal ar zobiem un nagiem savu vietu izplēst...

Kas Daugaviņam spīd? „Bruins” noslēgtie ilgtermiņa līgumi parāda, ka Berģu suns varētu labākajā – un, praktiski, vienīgajā – versijā tikt piesiets divpadsmitā uzbrucēja ķēdītē. Viņu iespēlēja kopā ar veterānu Pandolfo (38) un centru Peverliju (30), taču pēc atgriešanās no Monreālas (zaudējums – 1:2), treniņā jau tika iemēģināta maiņa – Torntons (35), Peverlijs, Daugaviņš. Pašatdeve un pašaizliedzība nav latvietim jāmāca – ar to viņš vienmēr pratis tikt galā. Atliks paskatīties, vai kaut kas parādīsies nūjas galā – tādā organizācijā kā „Bruins”, arī no ceturtajiem vai enerģijas maiņas gaida piespēles un vārtus. Par vienu Kaspars var būt drošs – „Bruins” noteikti nepagarinās līgumu ar Pandolfo:
- Es šīs varbūtības nerēķinu, jo labi redzu – nevienu citu, izņemot sevi, nevarēšu vainot, ja palikšu beigās bez darba šajā komandā. Formula ir tā pati vecā – nedrīkst atlaist savu iespēju... Pamazām iejūtos komandas sadarbībās. Mazākumā vēl neesmu spēlējis, taču Bostonai kopumā nav bijušas daudz šādu izdevību. Jūtu, ka savas minūtes sagaidīšu. Pret Monreālu, kad „Bruins” atradās iedzinējos, treneri meta ārā tikai pirmo maiņu večus – no tā arī mazās minūtes. Bet kopumā – apņēmība tikai pieaug. Bostona spēlē hokeju, kas man patīk un, iespējams, atbilst manām iemaņām vislabāk.
Kaspars var paņemt jau ar pārbaudītām vērtībām un – cenu. Tā kā viņš nekad nav bijis pie sarunu galda knauzeris, atliek domāt, ka nauda paliks otrajā plānā. Tas varētu patikt organizācijai, kas visādā ziņā pārtikusi, tomēr savu dolāru skaita. Faktiski – nākamās desmit spēlēs Daugaviņš uz savām cerībām saņems atbildi.

Nosacīti atbildes uz saviem jautājumiem gaida arī cits latviešu hokejists – aizsargs Artūrs Kulda, kuru pēc sezonas KHL, negaidīti uzaicināja pievienoties Vinipegas „Jets” – arī viņam zināmai un pazīstamai ģimenei. Būs pagājis teju jau mēnesis, bet Kulda vēl nav spēlējis. Sēž un, izskatās, ka – labi sēž. Kanādieši acīmredzot nodrošinājās ar rezervēm, plānojot savainojumus, kas īsajā (lokauta) gadā ir diezgan paredzama perspektīva. Tomēr nekāds stacionārs vai lazarete nebija jāizveido. Vēl vairāk – tagad komanda dīvainā kārtā var pat iekļūt Stenlija kausa izcīņā. Tas vairāk gan attiecas uz Dienvidaustrumu divīzijas vājumu, kurā „Jets” ganās pa augšgalu. Grupas uzvarētājs, lai cik punktus arī ievācis, automātiski saņem iespēju sevi pierakstīt „play off”. Tieši šīs noskaņas komandas vadībai piespieda būt atturīgai tirgos, ar domu – jau nu šis salikums velk uz priekšu, lai to dara līdz galam. Šie ar diegiem velk ar’, bet – mūsu Kulda sēž... Teorētiski Artūram kuru katru dienu vajadzētu parādīties uz ledus spēles formātā, taču praktiski viņš ir sparingpartneris treniņos. Vienvirziena līgums garantē normālu naudu un, var pieņemt, ka šobrīd nodemonstrētā pacietība un attieksme, viņam var atmaksāties. Tikai trīs aizsargiem ir līgumi ar „Jets” arī uz nākamo sezonu, ceturtais – Jakobs Trouba – ir jaunais sīpols, ko ar tā saukto „entry level” kontraktu piesēja burtiski pirms dažām dienām. Var domāt, ka jaunu līgumu noteikti saņem arī Zaks Bogosjans, kas nomināli ir pirmo divu pāru aizsargs, bet uz atlikušajām divām trīs vietām būs kārtīga talka. Mūsu Kulda redz, kas notiek apkārt. Vēl labi, ka viņam ir aģents ar mēli un sakariem, ko pierāda Artūra pašreizējā pielietošana. Tāpat vien jau par treniņiem NHL komandās nevienam nemaksā – nemaz nerunājot par tādas iespējas došanu. Kulda visticamāk ies līdz galam, jo šis ir pēdējais brīdis, kad to vēl var darīt – proti, tikt sapņu līgā. Tātad, diezgan ticami, ka šoruden viņš drīzāk būs Kanādas Sibīrijā (Vinipegā), nevis – Novosibirskā, kur spēlēja aizvadītajā sezonā. Vēl būtiski novērtēt, ka līdz ar NHL formāta maiņu, „Jets” nākamajā sezonā būs Rietumu konferencē, kur pretī biežāk nāks mazliet citādi komplektētas brigādes, kā šobrīd pieredzētās Austrumkrastā. Vajadzēs patērēties uzbrukuma talantu piesaistei. Šajā ziņā, tāds „mājas aizsargs” kā Kulda, nebūt nav sliktākais aktīvs pa rokai. Turklāt, bez pretenzijām uz lielu algu. Tiesa, tāpat kā gadījumā ar Daugaviņu – zemes darbi Kuldam nāks vispirms.