Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleDaži vārdi Ķēniņa aizstāvībai. Personiskā pieredze
Foto: mediasports.ch
Svētdien kolēģis sportacentrs.com pārtulkoja Cīrihē spēlējošā latviešu uzbrucēja Ronalda Ķēniņa inteviju kluba mājas lapā, un, protams, ka tika sasniegts svētdienas komentāru rekords - 220. Atsaucība principā tikai Ronalda viena teikuma dēļ: "PSRS laikos latviešiem daļēji klājās labāk nekā tagad." Vāciski -"Unter den Sowjets ging es den Letten zum Teil besser als heute."
Un tauta panesās. Ko tas šmurgulis, kurš nav piedzīvojis padomju okupāciju, te gvelž? Tā taču ir vistiešākā SC propaganda! Man nezin kāpēc liekas, ka Ķēniņš ir bijis vairāk nekā godīgs un krietni gudrāks par t.s. vidējo hokejistu. Un vidējam šveicietim sava kluba mājas lapā par mūsu dzīvi pratis pastāstīt bez demagoģiskām klišejām: "Daudzi baltieši, arī latvieši Staļina laikā tika izsūtīti. Tāpēc Baltijas valstīs ieradās daudz krievu. Viņu kopiena Latvijā ir patiešām liela. Apspiešanas laiks joprojām ir daudzu latviešu atmiņās... Zināmās jomās Baltijas valstis sadarbojas. Taču ekonomiskās problēmas kopš atdalīšanās no PSRS ir tiešām lielas. Krīze pie mūsu robežas neapstājās. PSRS laikos latviešiem daļēji klājās labāk nekā tagad."
Tikai ļoti izteikts dombrovskists, kurš savējos slavēs pat atrodoties sūdos līdz acīm un pārliecināts dzintarists, kurš redz tikai tik, cik klapes uz acīm atļauj (tādas liek zirgiem, lai neskatītis sāņus!), var apstrīdēt, ka "zem sovjetiem latviešiem daļēji klājās labāk nekā tagad."
Gan krievu laikos, gan tagad sevi un savu ģimeni varu pieskaitīt vidusslānim. Abi vecāki - jaunsaimnieku pēcteči ar visām no tā izrietošajām sekām. Tēvs demobilzēts vācu armijā, loģiski, ka pēc kara izgāja t.s. filtrācijas nometni. Magņitogorskā un Čeļabinskā. Tēvabrālis no vācu armijas aizbēga - izlecot no vilciena, kas laikam veda uz mācībām, un atlikušos kara gadus veiksmīgi slēpās. Ne es, ne mani vecāki nav bijuši PSKP biedri.
Tēvs droši vien bija lielāks brīvdomātājs, daudz stāstīja par laikiem, kurus nevarēju piedzīvot. Šo to par karu, kas latvietim, protams, bija stulbs. Vairāk par to, kā gājis amerikāņu gūstā un filtrācijas nometnē Urālos. Varbūt neticēsiet, bet par abiem viņam pozitīvo stāstu bija vairāk par sliktajām lietām. Stāstīja arī par to, ka 1949. gadā bija tikai divi ceļi: kolhozs vai Sibīrija. Tā kā kaimiņos dzīvoja bijušā pagastveča atraitne ar abām izstūtījām/mājās pārbraukušajām meitām, man izsūtīšanas astoņdesmito gadu beigās nebija nekāds jaunatklājums. 1963. vai 1964. gadā kāds attālāks kaimiņš par pretpadomju aģitāciju tika apcietināts vidusskolā no stundas. Un notiesāts. Par to, ka Cēsu tirgū bija izplatījis proklamācijas: "Nedosim Kubai sviestu!" un tamlīdzīgi. Varbūt tāpēc arī māte laiku pa laikam piekodināja, lai nerunājot par politiku.
Taču konstitūcijā bija apsolīta vārda brīvība (un vēl daudz kas cits), arī vismaz teorētiska iespēja Latvijai ne tikai iestāties, bet arī izstāties no PSRS. Tik naivs gan nebiju jau no kāda 12 gadu vecuma, lai noticētu, ka varam arī izstāties. Ar draugu un solabiedru kopš 4. klases - Aivaru Lezdiņu (vēlāk Krievijas domes deputāts, pirms tam Jeļcina cilvēks Tālajos Austrumos) - itin plaši izmantojām šo vārda brīvību. Notikumu, ko apspriest bija daudz: 1968. gada Čehoslovākijas pavasaris, PSRS un Ķīnas konflikts (kariņš!) Damanskas salas dēļ, studentu protesti Francijā, puķu bērni (arī Latvijā) un daudzas citas tēmas. Skaidrs, ka klasē un treniņgrupā par to arī runājām. Ne jau kā politinformatori klases priekšā, bet runājām. Gudri skolotāji (arī krieviete, krievu val. skolotāja) brīdināja, ka var iznākt nepatikšanas, Aivaru vienu reizi arī izsauca uz čeku, bet teikt, ka čekas roka bija visvarena... Laikam tomēr nē. Tāpat turpinājām klausīties ārzemju balsis, krieviski nezin kāpēc raidījumi bija augstvērtīgāki, bet kopš 1967. gada ar bītlu repertuāru skolas ballēs mūs priecēja Haralds Sīmanis un grupa "Heroldi".
Filmas kinoteātros radīja dažādas - arī ļoti draņķīgas, taču bija arī "Fantomass" un "Džezā tikai meitenes". Ja bija iepirktas rietumu filmas, tad pārsvarā gadījumu tās bija kvalitatīvas. Jā, reizēm arī sagraizītas, jo seksa nedrīkstēja būt.
Šķiet, tā bija Vaira Vīķe- Freiberga, kas 1989. gadā viesojoties "Literatūrā un Mākslā" mūs žēloja: ai, kādi nabadziņi! Latviešu dziesmas taču radio neraidīja... Bija, ko raidīja un bija, ko neraidīja. Tās, ko neraidīja, palīdzīgi cilvēki bija ierakstījuši magnetofona lentēs. Skanēja gan Rietumi, gan Austrumi (Visockis, Okudžava), gan arī trimdinieki, ko itin bieži spēlēja arī zaļumballēs.
Liela daļa latviešu to gadu TV "Panorāmu" skatījās tāpat kā daudzi tagad - sporta un laika ziņas. Lasu diskusijas, ka tad neko nav varēts nopirkt veikalā un, ka tas bijis zemas kvalitātes. Nekādu dižo blatu man padomju laikos nebija, taču gaļu veikalā/tirgū neesmu varējis nopirkt tikai vienu reizi - 1979. gada ziemā, kad radi brauca aplūkot pirmdzimto. Toties tad visi slavēja galdā celto ledus zivi...
Šad tad arī sieva mēģina iestāstīt, ka veikalos nekā jēdzīga mugurā velkama neesot bijis. Var jau būt. Vasaru strādājot kolhozā, kādus 250 - 300 rubļus nopelnīju un par savu garderobi no 14-15 gadu vecuma rūpējos pats. Vīriešu importa kurpes veikalā maksāja 35 rubļus. Jā, katru dienu tās tur nestāvēja, taču man pietika. Uz džinsiem nebiju kārs, bet labus ārzemju džinsus par 100 rubļiem nopirkt varēja. Ne jau veikalā. Jā, vieglās automašīnas bija deficīts, taču lielākajā daļā t.s. darba kolektīvu bija rindas un pēc kādu piecu gadu gaidīšanas arī kolhozā pie tādas varēja tikt. Ja vien darbavietas pārāk bieži nemainīja.
Bija lietas, no kurām izvairīties tiešām bija grūti. Tāda bija dienests padomju armijā. Varēja tēlot muļķi, vai pats sabendēt veselību, taču es par armijas laiku arī nevaru sūdzēties. Nekad turpmāk savā mūžā neesmu tik daudz gulējis, kā dienot pie Baltās jūras. Dienas laikā, radiolokācijas stacijā, kas divu gadu laikā laikam tikai divas reizes tika ieslēgta. Pārbaudes režīmā.
Jā, dzelzs prieškars ceļošanai uz Rietumiem bija. Toties diezgan lēti iznāca apceļot PSRS. Armēnija, Gruzija, Ukraina, Urāli, Maskava, Ļeņingrada, Kijeva, par Igauniju un Lietuvu nemaz nerunājot - tās tiku izbraukājis. Arī ar autostopu 15 gadu vecumā. Kam bija ļoti liela vēlme pamest padomju Latviju pavisam, bija t.s. ebreju ceļš, daži to izmantoja, bet latviešiem tas nebija pārāk populārs.
Divas reizes esmu cietis no padomju režīma. Stājoties juristos, 1970. gadā bija t. s. mandātu komisija un, iespējams, mana tēva vācu armija mazliet patraucēja. Noteikti tā patraucēja 1978. gadā pēc Filozofijas fakultātes beigšanas uzsākt sociologa gaitas Latvijas Radio. Tolaik radiomājā no DOSAAF kantora bija pazuduši kaut kādi ieroči un arī izmētātas proklamācijas, un neuzticamiem kadriem ieeja tur bija slēgta.
Taču tas netraucēja pēc pieciem gadiem sākt strādāt Rīgas partijas un izpildkomitejas laikrakstā "Rīgas Balss". 1976. gadā pusotru mēnesi nostrādāju VDR - studentu celtnieku vienībā. Kompānija bija laba, droši vien arī kāds stukačs, uz katriem trim/četriem viens vienmēr esot bijis. Dzērām vācu alu un latviešu balzamu, arī citus dzērienus. Būdams brīvs cilvēks, pārsvarā runāju, ko domāju. Viena no vācu valodas pratējām mūsu grupā - Nataša Aleksejeva gan pabrīdināja, lai tā nedarot. Šādām grupām pārbraucot mājās, celtnieku vienības vadītājs vai kopā ar t.s. komisāru, par katru rakstīja raksturojumus. Tie, kas tos varēja izlasīt, teica, ka Teodors Tverjons un Aleksandrs Petrovs (jaunajos laikos arī banku sektors) par mums visiem uzrakstījuši tik labus, ka pa taisno - PSKP.
Šī raksta morāle ir diezgan vienkārša: dzīvot padomju Latvijā varēja. Un diezgan labi. Arī tagad dzīvot labi var, bet ne visi. Zagļi bija tad un ir arī tagad, taču tad viņi pārsvarā uzturējās cietumā, tagad - pārsvarā māca mūs pareizi dzīvot... Uzvārdus nesaukšu. Tad - mums svešajā valstī - bija daudz kas slepens, mūsu pašu valstī slepenības diemžēl nav mazāk. Divas lietas gan gājušas mazumā - tad Latvijā latviešu bija vairāk un vispār vairāk bija domājošu cilvēku.
+2 [+] [-]
P.S.ja prasīsi kāds sakars piemēram Dānijas ekonomikai ar parastu cilvēku dzīvi,tev atbildēs visi tie,kas aizbraukuši uz to pašu Īriju vai Angliju,tāpat kā tie,kas pirms simtiem gadu no Eiropas brauca iekarot visu iespēju zemi Ameriku
+3 [+] [-]
+10 [+] [-]
piekrītu, nepatika un nepatiks mums tā padomju vara. bet no otras puses, mūsdienu Latvijas vara ir gana labāka? dzīve? teikšu tā - novēlu katram no dzīves ņemt to labāko un censties vienmēr domāt pozitīvi, tad jebkādos laikos (padomju, kalvīša treknajos vai dombrovska "idiles") dzīve būs skaista. nedzīvojat pagātnē, laizot nepiedzīvotas rētas, bet labākai šõdienai un vēl gaišākai rītdienai!
Ar labu nakti!
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
OK, viens pārtulkoja interviju, uzlika virsrakstā skandalozo frāzi, dabūja savus 200+ komentārus uz politikas rēķina, bet kāpēc tas jāturpina? Matulim arī sagribējās komentāru simtus? Vai arī nostaļģija pēc senākiem laikiem uznāca?
"Labāk būtu ēduši" - jeb šajā gadījumā - labāk būtu par hokeju rakstījuši.
+12 [+] [-]
Lietas jāsauc īstajos vārdos - ja reiz esam noteikuši, ka okupācija bija, tad tā arī jāsauc rakstos.
Par saturu - viens komentētājs izteicās, ka "tad dzīve bija interesantāka". Nu nez - tā dzīve toreiz bija tik prognozējama, tik vienmuļa un rutīnas pilna - katrs zināja, ko darīs, ko ēdīs, kurp ies jau mēnešiem uz priekšu. Bija radītas simtiem tūkstošu darba vietas, kur cilvēki vienkārši ierodas, veic vienmuļu rutīnas darbu un dodas mājup, pa vienu un to pašu sab. trans. maršrutu. Var minēt tik daudz visādu tamlīdzīgu lietu, katrā ziņā neredzu, ka "tad būtu bijis interesantāk". Visam pāri totālākā okupācijas varas kontrole.
Ja toreiz kāds mēģinātu uzkāpt Vanšu tiltā (kas parādījās okupācijas pēdējos gados), tad to uz mūžu ieliktu psihenē - varbūt arī taisnīgi, jebkura nestandarta rīcība tika smagi apkarota, indivīdu nosauca par nenormālu un izolēja no sabiedrības.
Tā var turpināt ilgi, principā okupācijas gadi ir kaut kas līdzīgs tādam mini-ieslodzījumam, kad cilvēku ieliek tik ciešos rāmjos, lai vēl paelpot varētu, bet vairāk arī neko.
Maza replika par Matuļa rakstu - Matulis raksta, ka daudzi skatījās Panorāmu, lasīja avīzes utt. Jā, tas bija tā kā rutīna - noskatīties Panorāmu, kur katru dienu principā rādija vienu un to pašu garlaicīgo ikdienu, vienu un to pašu... Atvēra arī kāds avīzi, ar vienu un to pašu garlaicīgo informāciju utt. Tā bija. Ne jau aiz labas dzīves, vienkārši lai noīsinātu sava mūža atlikušās stundas. Televīzijā profilakse (toreiz saucās TESTS) - no 9:00 līdz 17:00 un no 23:00 līdz 7:00.... daudzi ieslēdza TV vēl pirms testa beigām, aiz garlaicības, apskatīties to krāsaino rimbuli, jo tas dažreiz bija interesantāks nekā pārraides, kas sekoja pēc tam...
Kas nav dzīvojuši tajos laikos, iedomājaties savā vietā vistu, kuru ieliek šaurā būrī, kas nevar ne apgriezties, ne pagriezties, lai tikai dēj olas, mirkstot pati savos sūdos. Precīzāk laikam nevar noraksturot. OK - tai nosacītajai vistiņai gan barība, gan ūdens, gan medicīniskā aprūpe bija, bet vai tā ir pilnvērtīga dzīve?
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Attiecībā uz ''padomju vai okupācijas'' laikiem jasaka, ka to nevar novērtēt ar terminu-melns/balts.
Varbūt tiem kas šos laikus nav piedzīvojuši vajadzētu savas domas pieturēt pie sevis, jo nav gudri vecmāmiņu, vecāku vai kaimiņu pieredzi pataisīt par savu domu dogmu.
Un tie kas ir piedzīvojuši ''padomju vai okupācijas'' laikus, lai neitrāli pavelk paralēles ar pēcatmodas laikiem. Dažs labs varētu justies pārsteigts, ka daudz kas tagadnei kopejs ar pagātni. Un iemesls tam viens-mainoties sabiedriskai iekārtai automātiski nemainās cilvēku domāšana atbilstoši šai sabiedrības iekārtai jeb ieliekot vēžus citā kulītē ne vēžu garša, ne arī izskats nemainās.
[+] [-]
Toties tam bija ļoti liels ''+''.Meitenes uz vīrieti kas nebija bijis armijā ar baltu aci skatijās, jo parasti kas nebija dienējuši bija vai nu fiziski, vai garīgi slimi.
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
Tas ir tāpat, kā kladzināt slaveno citātu, ka "Padomju Savienībā seksa nav".
Konteksts tur bija par filmām un erotiskām ainām tajās, uz ko padomju pilsone teica, ka padomju filmās šādu ainu (sex) nav.
Tā kā nevajag braukt virsū ne Ķēniņam, ne Matulim.
+11 [+] [-]
Tiešām varēja līmēt modelīšus un izauga diezgan apķērīga paaudze. Varēja pats montēt riepas, katru dienu iet uz dārzu audzēt pārtiku ziemai, jo tā kas būs veikalā, būs sapuvusi.
Tad jau var romantizēt arī akmens laikmetu. Kad Tu pēdējo reizi ar loku un akmens cirvi gāji sev mežā iztiku gādāt? Iedomājies kāds kaifs.
Tajos laikos ļoti viegli bija sasniegt laimi, dabuji kaut ko veikalā, super, varēji darbā stāstīt kā tev vakar paveicās. Šodien protams viss jau būs izpirkts, bet jāatcerās ka trešdienā pēc sešiem ir vērts iegriezties tajā pat veikalā, varbūt atkal ko izmetīs.
Murgs kaut kāds bija, nekad neaizmirsīšu kā mamma mūs trīs mazos ķiparus ņēma pie rokas, lika stāvēt garās rindās pa piecām stundām lai varētu nopirkt olas, sviestu u.t.t.. Protams varēja jau iet pie kāda blatņika lūgties, dabūt pa blatu, bet jau toreiz mums ģimenē bija principiāla nostāja, pazemoties komunistu žuļiku priekšā neiesim.
+7 [+] [-]
Padomju valsts ar armijas un lielu daudzumu cietumnieku palīdzību, risnāja savas ekonomiskās problēmas. Būvēja HESus, mājas, dzelceļus, tiltus, šuva cimdus, robas un vēl velns zin ko un tas viss par trīs reizēju ēdināšanu un septiņiem rubļiem mēnesī. Vai nebija jauka verdzība?
Cilvēki visur grib būt priecīgi, laimīgi, arī ziemeļkorejas iedzīvotāji savās kompānijās uzdzied, spēlē kaut ko, iemīlās, šķirās un pēc tam romantiski to apspriež, atcerās vakardienu.
+5 [+] [-]
+6 [+] [-]
Bet bija arī labas lietas - trulu teletubiju vietā bija metāla skrūvējamais konstruktors, Angry Birds vietā kāpām ābelēs un spēlējām "kazakus razboiņikus".
-1 [+] [-]
[+] [-]
Jā, iepirkšanās tradīcijas tajos laikos bija stipri ''interesantas'', bet tik augsts nabadzības līmenis kā patreiz arī nebija.
Kārtējā nūja,kas vienādi asa no abiem galiem.
+1 [+] [-]
teiksim tā, pēc mūsdienu mērauklas- pārtikusi vidusšķiras ģimene...
Jā, neviens gan atpakaļ tajā sistēmā nevēlas, jo saprot, kas ir kas, bet arī demagoģiskas runas par atjaunoto kolhozu nedzied, jo realitāte ir pārāk skaudra, lai turētos pie principiem- kaut pastalās, bet brīvs...Un jā, arī šobrīd savu ģimeni un tuvākos tās locekļus par žzupām nenosaukšu... Kaut ir arī tādi eksemplāri rados.... bet neko, strādājam un cīnamies... Tāpat kā to darīja mans mātes vectēvs Ulmaņa laikos, kad ņēma kredītus zemes iegādei un attīstija saimniecību, tāpat kā mani vectēvi un vecāki padomju laikos un es ar savu ģimeni dermokrātijā...
Ir ko padomāt, vai ne?
[+] [-]
Godīgi sakot, mani pārņem šausmas, kad cilvēki sāk gaudot, cik laba dzīve bija "pie krieva".
(PS. esmu nodzīvojis 18 gadus padomju laikā - paguvu gana daudz izbaudīt tos "priekus". Ne par kādu naudu negribētu tais laikos atgriezties)
[+] [-]
Personiski es krievos pasauli apceļoju, un pabiju tur kur nekad nebūtu bijis citos apstākļos.
Protams,zinu arī cilvēkus, kuriem dienests ''krievos'' bija dzīves lielākais murgs.
[+] [-]
Untu gribi teikt, ka MAtulis ir melis un visu savu tekstu ir safantazējis?
+2 [+] [-]
Kā jau rakstīju, atmetot politiku cilveki tad dzīvoja labāk un nebija tā bezcerība, ka tagad ir piem. laukos sevišķi latgalē kur daudzi ciemi ir jau izmiruši/izbraukuši un palikošie vienkārši nodzerās...
Un domāju, ka tieši to arī Ķēniņš gribēja pateikt, bet daži kuriem kā Matulis raksta ir klapes uz ausīm uzreiz uzliek savu "krievi nāk" plati un tik griež veco meldiņu..
+6 [+] [-]
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ķēniņa teksts- no konteksta izrautais teikums- ir kārtējās, ļoti nekvalitatīvās žurnalistikas piemērs. Šādas lietas turpināsies, kamēr kāds no šādiem pseidožurnalistiem nedabūs atbildēt tiesas priekšā.
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Bet kā, piemēram, cilvēki varēja izdzīvot ar 15 rubļu pensiju, kā mana vecvecmamma (tas gan 60-tajos gados, bet tāpat nekāda dižā laime)? saimniecības nebija, tad nu pašas meitas uzturēja. Un kā tiem, kam radu nav? ziepēt striķi vai uz ielas dzīvot iet?
jā, tā valsts varēja uzturēt daudzas lietas, ko savukārt šī valsts nevar; toties kā ar naudas reformām, kas ik pa laikam cilvēku uzkrājumus praktiski nonullēja? Pavlova reforma vēl samērā svaigā atmiņā. Protams, latu reformā arī praktiski visi cieta.
es pilnībā saprotu, ka cilvēkiem dzīvē gājis dažādi, bet nu apdomājot tolaik valdošo propagandu un vispār atmosfēru (cik atceros, protams, personīgi piedzīvoju tikai Brežņeva pēdējos valdīšanas gadus + nākamos), to pelēcību ikdienā, personīgi man mēle negriežas teikt, ka tad bija labāk. bet varbūt man ir vienkārši paveicies.
+3 [+] [-]
Izskatās, ka visi slavinātāji ir aizmirsuši to, kā pēc tualetes papīra stāvējuši rindā 2h, kā pēc pusdienas maizes veikalā vairs nav maizes (izņemot sakaltušu ķieģeli), kā piena veikalā izbeidzas piens, kā sviesta nav (!), desas nav kā suga, kā olas deva uz skaitu (10gab uz personu, tad bērniem jāiet līdzi, lai varētu dabūt vairāk) un lielā laime bērnam - mammai darbavietā "izmesti" apelsīni, urrā! Liepājā tā bija, draugi. Jā, ja vecāki strādāji Mašzavodā, Metalurgā, vai šur tur citur, tad tur šo to "izmeta", varēja dabūt. Bet mēs ik sestdienu braucām uz Lietuvu pēc augšminētajiem produktiem (t.i., ja tēvs uzzināja, ka vienā no diviem (!) benzīntankiem ir benzīns... bija arī tādi laiki, lai arī ne vienmēr). Liepājas-Palangas šoseja tad tika zobodamies saukta par Dzīvības ceļu.
Un es šeit runāju tikai par pārtiku. Par to, kā bija jāplēšas pēc elementārām, cilvēka eksistencei vairāk vai mazāk nepieciešamām lietām. Nē, protams, uņivermaga direktora, autoservisa vadītāja vai bāzes priekšnieka vai tml. priekšnieku atvasēm bija zelta dzīve, skaidrs.
Un žurnālisti vispār varētu paturēt mutīti. Tais laikos viņi to vien rakstītu, cik sparīgi tuvējā kolhozā cūkas apbērnojušās, lai piecgades plānu izpildītu un pārspētu kaimiņu rajona cūkmātes.
Pārraidi beidzu.
+5 [+] [-]
Cilveks pie ertibam un visa laba loti atri pierod ka pie kautka loti passaprotama.
Un vakar Pučes jautajumu sadala izvertas karsta diskusija starp mani, Abragu, Ivaru un vel daziem cilvekiem par so pasu temu, un personigi mans ''galigais sledziens'' bija tads, ka tiri komunicejot ar cilvekiem man ir radies tads pienemums, ka PSRS laikos labak dzivoja visadi pleguri un žūpas, kuriem darbs bija neskatoties ne uz dzeršanu, ne slinkošanu. Algu viņi saņēma lai arī strādāt īsti negribēja. Šobrīd darba spējīgu roku Latvijā trūkst, darbu var atrast, bet tur atkal nevar ne dzert ne slinkot. Tapec visi sie pleguri sez uz valsts pabalstiem, lama valsti un saka, ka krievu laikos dzive bija labaka.
Tie cilveki kuri dzivoja zali gan krievu laikos gan sodien, tie ar kuriem man nacies runat, visi ka viens priecajas, ka Latvija ir briva valsts un priecajas par dzivi Latvija.
[+] [-]
Pārējam arī piekrītu.
+2 [+] [-]
No pieredzes zinu, ka ir cilvēki kuri strādāja "sūdu" PSRS laikos un dzīvoja neslikti, savukārt pēc sabrukuma turpināja tādā pat garā strādāt un nodzīvojās līdz pabalstiem un kapam.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Super atklāts un tiešs teikums, kas atspoguļo Latvijas ikdienu!
[+] [-]
Vēlreiz - grozam kā gribam, bet nekādas priekšrocības vecajiem okupācijas laikiem pret mūsdienām neredzu.
-1 [+] [-]
Zaga visi. Jo tas bija gods, no valsts zagt. Tie, kas nezaga, bija idiņi.
Nu, dažus iesēdināja, protams. Bet vietā nāca cits, kas zaga.
Šai ziņā, protams, nekas nav mainījies.
[+] [-]
Tikmēr tiem, kuri uzdrošinājās teikt, ko domā, psihenē rāva zobus bez narkozes un veica zemādas injekcijas. Vai arī - labākajā gadījumā - par Latvijas himnas atskaņošanu nācās 15 gadiņus pasēdēt lēģerī.
Taču tas nekas. Galvenais, ka varēja nopirkt bikses.
Nevar noliegt, ka pašreiz Latvijā šis un tas nenotiek, kā vajadzētu. Taču tiem, kas grib strādāt, ir visas iespējas. Ir tādi, kas negrib pakustināt pēcpusi, lai mācītos, pārkvalificētos vai arī beigtu dzert un aizietu uz vietējo gateri/mežsaimniecību u.tml. Taču tie var sevi vainot paši.
+1 [+] [-]
Tas ir tas ''gludais'' ceļš uz to saulaino nākotni?
Un jā, iemācies atšķirt slavināšanu no vienkāršas savas pieredzes un dzīvesstāsta atstāstijuma... Vai arī, eksistē tikai tava patiesība? Tā isti padomju garā, vai ne?
Kurš cilvēks ir nosaucis un pateicis, ka PSRS bija debesu manna un ka labprāt tur atgrieztos? neviens, tu pats savā prātiņā to esi izfantazējis, no nespēj pieņemt to, ka ir arī tādi, kuri paranojā neatskatās uz pagātni, bet vēsā mierā, apzinoties visas pagātnes kroplības, skatās uz priekšu un dzīvo ar domu rītdienai... šausmu stāstus par tiem laikiem es atstāšu tev, es varu pastāstīt šausmu stāstus par šodienu, kad arī pateicoties demokrātiskajiem latviešiem(arī citiem, protams), mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad viss sāk brukt... Tas pats Ķēniņs nedzied slavas dziesmas tiem laikiem, bet norāda, ka ir lietas, kas mūsdiena paradīzē ir nogājušas pilnīgi greizi, pat salīdzinot ar PSRS...
Es nezinu kā tu, bet es arī šodien redzu t;ās kroplības, ko ir sastr'dājuši mūsu gaišākie prāti....
+1 [+] [-]
Ir stulbi iedomāties, ka ja tagad būtu PSRS laiki, tad arī tagad tajā valstī būtu tāpat kā PSRS bija 70-80. gados. Ķīna 80-tos gados bija vel noslēgtāka valsts kā PSRS, bet kas tagad ir šī valsts.
P.S.Starpcitu,liepājniekiem ''dzīvības ceļš'' Liepāja-Rucava joprojām ir ļoti aktuāls, jo ko tik mēs nebraucam pirkt uz leišiem. Tajā skaitā pārtiku.
-1 [+] [-]
Par tām meitenēm runājot, Loginovs laibi pateica par zīriņiem nu ko jūs te ņematies, nav kur ligzdot, neviens putns gaisā vēl nav palicis, tāpat ir ar viņām, kur tad šīs .....liktos.
Es arī savu ikdienu tajos laikos aizpildiju, paši taisijām laukumus, vārtus u.t.t. bija ko darīt vienmēr, daudzas lietas bija jātaisa pašiem.
Jā piekrītu, daudzi tagad ir trūcīgi, bet cik es sev apkārt redzu viņus, tie ir tādi paši slaisti kādi bija krievu laikos, dzer, zog, neko nemāk. Tajos laikos viņus vajadzēja kaut kur iekārtot, tagad kapitalismā viņi nav vajadzīgi. Man atpūtas kompleksā piestrādā trīs cilvēki, visi ir tadi kuriem ir pamatdarbs, bet no bezdarbniekiem man nav paņemt. Ņēmu, bet katrs pa reizei savārija sūdus un biju spiests patriekt. Tagad mēnesi meklēju cilvēkus kas varētu izbetonēt grīdu un uzlīmēt linoleju, nav, atbrauca divi runāties, bet viņi pat aprunāties ieradās pillā. Nabadzība, bezdarbs, bet nav kas strādā, visi tik gaida pabalstus, pakas un savu dzīvi pat nedomā mainīt.
+1 [+] [-]
Zini, es biju ļoti parsteigts, ka Oslo pa ielām vazājas ļoti daudz bomži un bezpajumtnieki. Secinājumus izdari pats.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Bet man grūti ir saprast, kas varēja patikt PSRS laikos, sākot jau ar to, ka Latvija (bijām attīstīta rietumeiropas līmeņa valsts ar labām ražotnēm un sakārtotu lauksaimniecību) 1940. gadā tika okupēta (krievu zaldāti šeit uzvedās kā lopi, visu demolēja un zaga, jo tāda līmeņa mantas, drēbes utt. redzēja pirmo reizi mūžā- tagad viņi sevi sauc par "atbrīvotājiem"), tūkstošiem latviešu izsūtīja, pret citiem veica represijas šeit pat uz vietas. Matulis arī pārspīlē vārda brīvību...pasēdētu pāris dienas čekas pagrabos dziedātu citu dziesmu.
Par Latvijas rusifikāciju nemaz nerunāsim- iesūtīja šeit ("darbaspēku"-viticamāk, ka apzināti) no Krievijas un citām padomijas republikām- vēl tagad izjūtam tā visa sekas, kad šī iesūtītā darbaspēka bērni rīko refrendumus par divvalodību Latvijā utt...
Katrā ziņā PSRS Latviju atsvieda atpakaļ par vismaz gadiem 50 no pārējās Rietumeiropas, paldies viņiem par to!!
Kādas šeit vēl var būt diskusijas par latviešu (protams kuri bija nekaitīgi ) dzīves kvalitāti... tie gadi bija, ļoti tumša lappuse Latvijas vēsturē.
P.S- Ķēniņam novēlu veiksmi un attīstību turpmākajā karjerā, kā arī vēl ilgus gadus pārstāvēt Latvijas izlasi, bet džeks ir jauns un tapēc arī nesaprot, ka ir lietas par kurām vienkārši vajadzētu paklusēt un nesniegt savu subjektīvo viedokli par laiku kurā nav dzīvojis!!!
[+] [-]
+1 [+] [-]
Pat salīdzinot ar 90 gadu pirmo pusi. Medicīnas pieejamība lauku teritoriju iedzīvotājiem, sab. transports, arī sava veida intelektuālais vakuums ir daudzviet iestājies, jo pagasta bibliotēkas nespēj atjaunot grāmatu fondu atbilstoši mūsdienu pieejamībai. paskatieties kādi ir izdevumu gadi....
šis jau nav lietas, ko tev minēju, kuras ir ar kaifu par padomiju jāatceras, bet tās ir lietasun virzieni, kas padomijā bija pieejamākas un par kurām mūsdienu vadoņiem būtu jāpadomā, kapēc tā, ka cilvēkam x šis musdienu elementārās lietas ir kļuvušas nepieejamākas, nekā tas bija padomju laikā... Bet, vai daudzi vispar par to ir iedomājušies? Domāju tos, kas katru dienu brēc par okupāciju.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Starpcitu PSRS laika "labumus" Artūrs ļoti labi ir aprakstījis savā dienasgrāmatā, kuras fragmenti, ir publiēti Armanda rakstītajā grāmatā: IRBE kā mūris!!!
[+] [-]
Ārzemju jūrniekiem (kas bija salīdzinoši liels retums, jo Vladivostoka taja laikā vel bija slēgta pilsēta) krievu ''komanģirskije'' pulksteņi bija uz izķeršanu. Ja pareizi atceros, tad nogrūdu viņiem kādus 3-4 pulksteņus par 24-25$ gabalā.
+1 [+] [-]
Jebkurā gadījumā, nedomāju, ka šī ir īsta vieta kur par šo diskutēt un pierādīt savu taisnību.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ari PSRS laikos privātā inicatīva daudz ko noteica (īpaši Gorbačova laikos), jo arī tad cilvēku dzīves kvalitāte bija atkarīga no tā kā katrs indivīds nokārtoja savu dzīvi. Pat miljonāri tajā laikā bija, bet tikai tas nekad netika afišēts. Un cilvēku naudas uzkrājumi arī bija neslikti.
[+] [-]
a zem vārda "deficīts", tad bija daudzas tagad pašaprotamas lietas sākot ar pārtiku un beidzot ar "šmotkām"....
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Nākošā diena. Mēbeļu nams! 6os no rīta visi ieņem rindu (>200 cilvēciņiem), sanumurējas (atjauno numerāciju no iepriekšējās dienas).
Ja nepaveicās, tad šī sanumurēšana un rindas atjaunošana bija jāatkārto dienu no dienas, varbūt pat vairāku nedēļu garumā.
Kur te priekšrocība ar mūsdienām? Nesaprotu.
[+] [-]
Protams, ne man pārliecināt, ka viens vai otrs režīms labāks vai sliktāks, katra privāta darīšana. Bet man liekas, ka kopumā cilvēki tomēr tagad ir laimīgi. Tas, ka ar sistēmu ir problēmas, tas jā. Bet man liekas Ziemeļkorejā tās ir lielākas un arī akurāt golodomori pagaidām nav ES valstu politika.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Neviens neapgalvo, kad tad debesis bija zilākas un zāle zaļāka, vnk. to, ka šis tas ir bijs labs.
[+] [-]
1) Tad bija nauda - nebija preces
2) Tagad nav naudas - preces ir daudz..
Nu kā bija/ir labāk var tagad stundām strīdēties...
[+] [-]
Vienkāršajām strādniekam (nejaukt ar dzērājiem..) LV "mežonīgais kapitālisms" diezko rožaini neizskatās ar algu līdz 400 Ls salīdzinot ar padomju laiku..
Vienīgais ka tagad var LV brīvi pamest, tas gan ir pluss
+4 [+] [-]
[+] [-]
Varbūt tomēr mīnus?
Jo tiem kas ziepes sataisija vajadzētu likt tās arī izstrēbt, un nevis ļaut doties gremdēt citu valstu ekonomiku.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tagad daudziem nepietiek naudas lai izvilktu līdz nakošai algai un viņi nav dzērāji - vienkārši strādā tādu darbu par kuru LV vienkārši tik daudz nemaksā lai varētu izdzīvot pie LV cenām, kas daudz kur ir Eiropas veco valstu līmenī...
Un es neēsmu veco laiku fans, vienkārši salīdzinu laikus atmetot politiku malā, ko arī Matulis darīja
[+] [-]
[+] [-]
Tolaik tu visticamāk avīzē gan netiktu, jo sliktās ziņas nebija "modē" atšķirībā no mūsdienām, tagad to vien raksta ka viss slikti...
+2 [+] [-]
ir lietas, kur IR valstij jāuzņemas atbildība un rūpes, ja reiz tai nav pajāt uz parasto tautu, kas parasti nodrošina to lepno dzīvi izredzētajiem...
izglītība, medicīna un aizsardzība, tas ir tas, kam jābūt brīvi pieejamam. Un šeit nu var sākt salīdzināt jau nopietnāk ar šodienas Latviju un jā, ir pa ķieģelim ko mest tās dārziņā....
Valstij ir jābūt atbildīgai par savu pilsoni un ir vieta tam, ko saka Ķēniņš- PSRS laikos daļēji dzīvoja labāk... Ir vārds daļēji, kuru var staipīt uz sev vēlamo pusi un tajā pat laikā ir jāpadomā, kas ir nogājis greizi, ka cilvēkam dzīve vai daļa no iespējām sāk likties labāka totalitārajā režīmā piedzīvota... Līdz šādam līmenim vēl bija jānonāk.... Te nu mēs esam. bet, ja sāksim vilkt līnijas, kurās tiks dalīti līdzcilvēki pēc svarīguma pakāpes un tā, cik kurš bagātāks vai veiksmīgāks, tad piedod, man tādi tautieši nafig nav vajadzīgi, jo netaisos dzīvot kautkādā šķiru sistēmā.... bet tā daļēji ir izveidojusies, kaut par piemēru ņemam medicīnu, kad augšējo slāņu cilvēks spēj pa fikso veikt sev operācijas, bet parastu, godīgu cilvēku atvases ir pamestas likteņa varā un gaida uz žēlast''ibu no līdzcilvēkiem, jo valstij pa lielam ir pajāt un tā nespēj nodrošināt ārstēšanu....
Tam bija vajadzīgi nieka 20 gadi.... Piedod, bet tādā gadījumā, liela daļa no brīvībā lidojošajiem kanārijputniņiem ir jāizbaro kaķiem, lai pārējie varbūt sāktu domāt, ka nav vieni paši...
labi, daudz vārdu sarunāts, bet to manu domu tāpat daudzi nespēj uztvert un esmu jau par PSRS fanu droši vien pataišits
[+] [-]
[+] [-]
90-tajos uz krievu telekompāniju NTV esot zvanijusi vienas jaunuzceltas skolas direktore un ilgi lūgusies lai atbrauc pie viņiem uz atklāšanu, korespondentam apnicis klausīties un šis atbildējis kad uzspridzinās skolu, tad atbrauksim, bet pagaidām beidziet uzbāzties ar savām muļķībām.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tā kā bērnību pavadīju vieglās rūpniecības pilsētā, tad pēdējo PSRS desmitgadi atceros kā diezgan lielas labklājības laikus. Bija arī daži mīnusi, piemēram, bija kaut kādi deficīta medikamenti, kurus drīzāk deva veciem kara veterāniem, kuriem tāpat jau pēdējā stundiņa, nevis bērniem. Kāruma sieriņi un mandarīni bija liels retums. Banānus PSRS laikā redzēju tikai vienreiz - atvestus no Maskavas. Citādi visa bija pietiekami.
Tai pat laikā tie, kas strādāja mazāk pelnošās nozarēs nedzīvoja īpaši kā tagad.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tev varbūt tā bija romantiskā bērnība, kad meitenes bija jaunākas un saldējums garšīgāks, bet es tajā laikā jau sāku strādāt.
[+] [-]
[+] [-]
Tas gan tiesa, man arī dažreiz rodas jautājums, priekš kam tad vajadzīga valsts ja jūs neparko neatbildat.
[+] [-]
[+] [-]
Tiesībsarga birojs
protams, nevajag arī pārspīlēt ar dramatizēšanu, bt ir vērts padomāt...
kā arī par Satversmes 109,111. un112. punktu, kautgan visu jau var grozīt pēc tā, kas kuram ir izdevīgi....
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Man personiski pazīstams bijušais milicis stāstija par mežos atrastām gaļas tonnām u.c. interesantām lietām, kas Staļina laikos tika saukta vienā vārdā, un par ko bez jautājumiem pielika pie sienas-sabotāžas.
Zemnieki tāpat ražoja lauksaimniecības produkciju, rūpnīcu strādnieki ražoja rūpniecības preces, bet veikali pēkšņi izrādijās tukši.
[+] [-]
Manuprāt, sākumā vajadzētu noskaidrot - kas ir tie iemesli, kuru dēļ apmēram 30 gadu vecam cilvēkam nav ne valodu zināšanu, ne izglītības. Esmu ar tādiem saskāries un 90% gadījumā iemesls ir pašu slinkums un iniciatīvas trūkums. Protams, ir maza daļa, kas ir centīgi ,bet kuriem nav paveicies.
Valstij ir cilvēkam jānodrošina iespējas, nevis darbs - t.i., makšķere, nevis zivs. Latvijā ir iespēja studēt augstskolā par valsts naudu, pārkvalifcēties u.tml. daudz kas ir iespējams arī ar ES projektu palīdzību. Tas viss ir pieejams arī ciļvēkiem no ģimenēm, kas nav materiālki situētas, tajā skaitā no ģimenēm, kas dzīvo laukos.
Un te ir tā lielā atšķirība starp mūsdienām un padomju laikiem - mūsdienās cilvēkam ir pašam par sevi jārūpējas. Padomju laikā - tādu interesantu cilvēku, kuram "gribas ieraut, nav valodu zināšanu, augstākās izglītības, bet ir "strādātgriba" iekārtoja kaut kādā darbā, no kura tāpat nebija nekādas nozīmes. Taču formāli viņš strādāja.
Mūsdienās ir izvēle - nevēlies strādāt Latvijā, vari braukt prom. Taču es kategoriski nepieņemu uzskatu, ka Latvijas valsts ir vainīga pie tā, ka 30 gadu vecs cilvēks nav apguvis valodas un ieguvis izglītību, taču vēlas saņemt 1300 Ls lielu algu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Vairākas paaudzes tika izmestas mēslainē, lai pašas kuļās kā nu prot, kamēr tie, kas jau tajā laikā bija pie siles, spētu noprihvatizēt visu, ko tik varēja sagrābt....
ha, bet viens gan man liekas interesanti.... Lai cik grūti arī negāja, mana ģimene ir spējusi paglābt mantoto zemi un pat tikt pie valsts zemes iegādes, kamēr pati valsts ar vieglu roku nopārdod to... Un zināja taču, ka būs iespēja piedāvāt zemniekiem iegādāties ar kresītu palīdzību papildus platības, bet paši labu naudu nopelnīs uz tā rēķina. Atceros, ka paša'sākumā, man laukos zemes ha maksāja pie 150 ls, tagad jau ir kautkur 1000Ls par ha... bet mēs savu zemi neatdosim un tajā saimniekosim(ja vien Valsts nenospiedīs uz ceļiem), cik zinu arī daudzu prāt Padomju laiku slavētājs Matulis bija izteicies, ka savu zemīti netaisās nevienam svešam pārdot
[+] [-]
Starpcitu, par tiem kursiem Tu maldies, ir dažādas programmas, kas ir finansētas no pašvaldību vai ES līdzekļiem, lai cilvēki gados varētu apgūt elementāras datorprasmes, viņiem nav jāmaksā par to ne santīms! Kā arī ir valodu kursi, piemēram tiem pašiem bezdarbniekiem, kuri atkal ir par velti, Tu krietni sabiezini krāsas, jo nebūt nekādi tūkstoši nav nepieciešami!
[+] [-]
Viss jau būtu ok, bet manos laukos līdz tiem kursiem ir arī jānokļust
protams, vienai lielai daļai uz tiem kursiem ir po, ja vien kāds 7% alus ir kabatā
[+] [-]
[+] [-]
Nu jā bezdarbs, bet cik saprotu tad arī tagad tur esot 200 brīvas darba vietas.
[+] [-]
Un, cik dīvaini, bet skatoties uz šo cenzēto valstu pusi, mēs piemirstam, ka mums patīk izmantot krievu torentus, visādus tur Livetv utt, kas mums ļauj par velti izmantot un skatīties visādus tv labumus
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Es zinu daudzus SC lietotājus, kuri psrs sabrūkot, jau bija pilngadīgi.
Pats arī esmu pusmūžā, tāpēc atļaušos paskaidrot, kāda bija reālais latviešu stāvoklis sovjetu laikā.
Labi dzīvoja tie, kuri sastāvēja padomju nomenklatūrā (ja Matulis saka, ka padomju laikā viņš piederējis vidusslānim, tad jāsecina, ka kaut kādā mērā, nebūdams komunists, tomēr ir bijis padomju nomenklatūrists- tieši vai netieši).
Labi dzīvoja tie, kam pašiem negribējās domāt, bet tikai izpildīt partijas un valdības uzdevumus, saņemot garantētu algu, darba laikā slaistoties, bieži rīkojot uzdzīves darba vietā.
Tiem, kuri gribēja domāt un rīkoties patstāvīgi, klājās visai slikti.
Vārda, preses un sapulču brīvības padomijā nebija, toties visos darba kolektīvos un mācību iestādēs bija daudz čekas ziņotāju- stukaču.
Es pazīstu daudzus, kuri sovjetijas laikā (vēl 70.- 80. gados) tika represīti par brīvu domu un rīcību- par aizliegtu grāmatu (piemēram Orvela, Solžeņicina utml darbu) lasīšanu un došanu citiem daudzi tika ieslodzīti lēģeros Mordovijā.
Lai cik slikti latviešiem klātos ekonomiski mūsdienās, Brīvību es vērtēju augstāk par visu. Jo cilvēks nav dzīvnieks, kam materiālās vajadzības ir primāras, bet gan saprātīga būtne, kurai brīva Doma un Runa ir svarīgāka par kārtējām stilīgajām drēbēm, labāku mājokli un jaunu mašīnu.
[+] [-]
Īss un patiess salīdzinājums.
[+] [-]
Nebija elementāru tiesību uz vārda brīvību un privātīpašumu. Tika apmierinātas tikai elementārās vcilvēka pamatvajadzības pēc mājokļa un pārtikas - un tas viss arī tikai caur decficītu, lai šis lietas liktos vērtīgākas, atvainojiet, bet tie kas saka ka padomju laikos bija laba dzīve manās acīs ir vienkārši pelēcības vai deģenerāti.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
izlasot tavu argumentu, kas tiešām bija interesants un pat viela pārdomām, man rādās divas atziņas:
1.) atvainojos, varbūt tomēr ir kāds aizvainotais, kurš tomēr bija piedzīvojis padomju laikus, bet, piedod atvaino, tie ir kārtējie ar dzīvi neapmierinātie čīkstuļi, kuri ir un būs visos laikos, labos vai sliktos, bet vienmēr atradīs laiku un vietu pasūroties un uzbrukt tiem, kam citādāks dzīves redzējums un dzīvē varbūt labāk (vieglāk) gājis.
2.) dzīvot skaisti var visādos laikos, galvenais ir adaptēties un domāt pozitīvi!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tajā laikā cilvēki domāja, ka Latvija īsā laikā sasniegs, ja ne gluži Vācijas līmeni, tad vismaz Somijas gan. Neviens tad jau nedomāja, ka neatkarīgā Latvija pat pēc 20 neatkarības gadiem būs viena no nabadzīgākām valstīm Eiropā.
[+] [-]
Cienu cilvēkus, kas dzīvošanu dažādos un visnotaļ prerunīgos laikos pastarpināti izmantojuši, lai paplašinātu savu redzējumu. Bet cena nebija maza.
[+] [-]
Un tāpēc arī jāsecina, ka mazāk nodrošinātie/melno darbu darošie (ne jaukt ar dzērājiem..) PSRS laikos arī dzīvoja labāk...
+1 [+] [-]
diemzēl atpakaļ tik ātri ielekt nevaram, jo 90 sākumā ļāvām chekistiem un komunistu partijas nomenklaturschikiem pārmest kažoku uz otru pusi un sagrābt politisko varu un īpašumus. Un tagad joprojām mūsos (padomju okupāciju pieredzējušos) vairāk vai mazāk ir kas no padomju cilvēka palicies (Matulis tam spilgts piemērs), kas mums neļauj attīstīties kā gribētos. Bet būs jau labi
[+] [-]
[+] [-]
kapēc?
Nav jēgas,ziniet...kaŗtējo reizi pierādijās latvieša daba, niķi un mīnusi, jo tad, ja tev ir cits viedoklis, pieredze vai vienkārši tavs stāsts neatbilst mūsdienās plaši piekoptajai latviešu nacionālajai žēlošanās tradīcijai, tu tiksi aplikts no visām pusēm...
skumīgi īstenībā... Lai ko teiktu, vienmēr būs kāds, kurš savu patiesību uzskatīs par vienīgo.... Nemaz nepadomājot, ka pasaule negriežas ap viņu un ir arī citi cilvēki... Laikam nav moderni latvietim stāstīt pozitīvos stāstiņus vai vismaz piezemēti negatīvus
[+] [-]
[+] [-]
labi, šo tēmas apspriešanu es beigšu, jo laikam sporta lapai neklājas paciest šādas diskusijas
P.s. par to bučošanu... mēs nedrīkstam nevienam bučot da jebkādas ķermeņa daļas, mēs varam tikai ar precīzu aprēķinu izvilkt maksīmālu labumu no katras situācijas. Arī no krieviem....
[+] [-]
Patiesībā tam nebija nekāda pamata, jo ne politiskā situācija pasaulē bija tāda kāda tā bija 30-tos gados, ne arī citi apstākļi deva pamatu cerībām, ka mēs tagad baigi izrausimies starp pasaules ekonomikas milžiem. Šeit vietā teiciens-pēc kara visi gudri. Uz dažiem var arī attiecināt teicienu-pirms kara visi gudri.
Ir vareni pastulbi tagad kādam pārmest, ka viņš labprāt atceras PSRS nodzīvoto laiku, jo neviens nav vainīgs ka viņš ir piedzimis tad kad ir piedzimis. Iespējams ka pēc gadiem 20 Latvija vairs tikai būs kāds autonoms (labākā gadījumā) subjekts ES konfederācijā, un tajā dzīvojošo paaudze smīkņās par tiem, kas gremdēsies saldās atmiņās par šiem laikiem.