Latvijas regbijam Eiropas regbija saimē – 30 gadi

“World Rugby” (iepriekš IRB) ir viena no nozīmīgākajām starptautiskajām regbija organizācijām. Tās pārraudzībā ir regbija, kā sporta veida iekļaušana Olimpiskajās spēlēs, regbija TOP notikums Pasaules Kauss Regbijā (1 x 4 gados) un Pasaules Kauss Regbijā 7.

Lai gan pašreiz Latvijas regbija dzīvi būtiskāk ietekmē “Rugby Europe”, kas organizē Eiropas Čempionātus regbijā, tomēr dalība “World Rugby” ir spēlējusi būtisku lomu Latvijas regbija attīstībā. Ar šīs organizācijas palīdzību 1991. gadā no tā sauktās PSRS regbija telpas varējām pārslēgties uz Eiropas regbija saimi.

Atskatoties 30 gadus senā pagātnē ir skaidrs, ka šo neticamiem pavērsieniem un interesantiem notikumiem bagāto pievienošanos Eiropas regbija saimei ir sekmējusi tā laika Latvijas regbija fanātiķu neatlaidība un brīžam arī absolūti pārgalvīgā un nestandarta rīcība.

Mūsu neatkarīgās valsts pirmais LRF prezidents Andris Ozols atceras tā laika notikumus: “1991. gada oktobra nogalē Latvijas regbija aktīvistu grupa ar rūpnīcas “RAF” atvēlēto autobusu devās uz Parīzi un Londonu, kur norisinājās pēc kārtas otrās Pasaules kausa regbijā finālspēles. Budžeta apsvērumu dēļ, visu čempionāta laiku mūsu “delegācijas” dzīvesvieta bija mūsu autobuss. Varētu teikt , ka Londonā viss noritēja tā, it kā kāds no augšas mūs vadītu. Īstajā laikā un negaidīti satikām IRB funkcionārus. Rezultāts – tā paša Pasaules kausa finālspēles dienā, 2. novembrī, IRB ģenerālsekretāra Kīta Roulenda birojā LRF vārdā parakstīju iestāšanās līgumu.”

Līdz ar to Latvija bija pirmā no bijušās PSRS valstīm, kas kļuva par IRB biedru. Tas izrādījās ļoti svarīgi, jo jau nākamajā gadā, kad “Rugby Europe” (tajā laikā – FIRA) kongresā tika nosauktas 24 valstis, kuras varēja piedalīties pirmajās Pasaules kausa sacensībās regbijā-7.

Tobrīd dalību finālsacensībās 23 valstis jau bija izcīnījušas un pēdējā, 24. vieta, bija paredzēta PSRS. Organizatori lēma atdot šo vietu PSRS mantiniecei Krievijai. Tomēr A. Ozols, pārstāvot Latviju, kā pilntiesīgu IRB biedru, protestēja, argumentējot, ka Latvija arī 50 gadus bija Krievija un vieta finālā pienākas arī Latvijai. Pieredzējušie IRB runasvīri reaģēja zibenīgi, lemjot – nepieciešams atlases turnīrs, kura uzvarētājs iegūs ceļazīmi. Turnīra dalībnieki – Krievija, Latvija, Gruzija un Lietuva. Protams, turnīra vieta bija Maskava.

Pašreizējais LRF presidents Aivars Pilenieks stāsta: “Starptautiskajā arēnā neviens nešaubījās par Krieviju, kā uzvarētāju. Tomēr latvieši domāja savādāk. Līdz turnīram atlikušos pāris mēnešus vīri izmantoja lietderīgi. Tika pieaicināts bijušais PSRS regbija-7 izlases treneris no Ukrainas, kā arī tika analizēti starptautisko turnīru videoieraksti, atklājot mazā regbija nianses un specifiku."

Tas deva vajadzīgo rezultātu. Gruzija tika pieveikta ar 20:5. Savukārt visai pasaules, tajā skaitā arī Krievijas regbija saimei par lielu pārsteigumu, Latvija uzvarēja mājinieci Krieviju ar 12:10 (esot iedzinējos un burtiski pēdējos spēles brīžos izraujot uzvaru).

Līdz ar to Latvijas regbija komanda (kad regbijs, kā sporta veids, Latvijā bija 33 gadu "vecumā"), kā pirmie Latvijas sporta spēļu izlašu komandu pārstāvji kvalificējās pasaules meistarsacīkšu finālam. Tas norisinājās Skotijā, pazīstamajā Edinburgas stadionā "Murrayfield", 1993. gada 16., 17. un 18. aprīlī.

Tas labs apliecinājums tam, cik svarīgi ir regbija cilvēki, kuriem deg sirdis par šo spēli, viņu rīcība, kas brīžiem neiet “nekādos rāmjos”, bet palīdz sasniegt to, kas dažkārt šķiet nepaveicams.

Izmantotie resursi:
Latvijas Regbija Federācija