Facebook
GoogleGadu pēc liktenīgā kritiena Arnolds Sīlis ierodas Ķegumā sagaidīt PČ blakusvāģiem
Foto: motokross.lv
Ir pagājis gads kopš teju traģiskā notikuma, kas lielai daļai Latvijas motokrosa fanu lika turēt īkšķus par Arnolda Sīļa dzīvību. Arnolds kopā ar brāli Gintu blakusvāģu klasē startējuši jau no 2008. gada, ne vienu reizi vien liekot Latvijai lepoties, uzrādot izcilus rezultātus un kļūstot par Latvijas un Lietuvas čempioniem, iegūstot otro vietu Igaunijas čempionātā, kā arī palīdzot Latvijas blakusvāģu komandai izcīnīt otro vietu Eiropas Nāciju čempionātā. Tā bija komanda, kas godam nesa Latvijas vārdu un sacīkšu dēļ bija gatavi ziedot sevi visu.
Taču pērnā gada 3. augustā pasaules čempionāta Igaunijas posmā, Kivioli trasē latviešu fanus satrieca negaidīts notikums – ekipāžas blakusvāģim nobloķējās ritenis un tramplīnā tika piedzīvots ļoti smags kritiens, traumējot abus brāļus. Vissmagāk cieta pilots Arnolds Sīlis, kurš pēc negadījuma komā pavadīja divus mēnešus – viens no drūmākajiem un emocionālākajiem brīžiem Latvijas blakusvāģu krosa vēsturē. Taču sportists pamodās – emocijas gan ģimenei, gan faniem sita augstu vilni, uzzinot šo prieka vēsti. Taču tas bija tikai sākums – priekšā smags atveseļošanās periods, kas lika sportistam mācīties visu no jauna, ieskaitot staigāšanu, runāšanu un sēdēšanu.
Arnoldam palīgā nāca uzticamie līdzjutēji, ziedojot līdzekļus ārstēšanās procesam. Tagad, gadu vēlāk, Pasaules čempionātam blakusvāģos norisinoties Ķegumā, trases malā redzams pats sportists, kura darbs un neatlaidība ir atmaksājusies, rūpīgi sekojot līdzi notiekošajam trasē. Neaprakstāms prieks, redzot mūsu sportista progresu aizvadītā gada laikā un apzinoties, ka ceļš uz atlabšanu vairs nav aiz kalniem.
Lai gan rehabilitācijas process vēl turpināsies, varam būt lepni ar Arnolda cīņassparu. Tagad sportista sejā redzams smaids par notiekošo trasē un nekas tā neiepriecina kā vārdi no paša braucēja, ka pašlaik viņš jūtas ļoti labi. Arnolds arī piebilda, ka emocijas šajās dienās bija ļoti spēcīgas, savās mājās sagaidot pasaules čempionātu blakusvāģiem un trasē redzot savu tēti un brāli, kuri pārstāvēja Veterānu klasi. Atceroties savas gaitas un vērojot sacensības šodien, ieteikums mūsu sportistiem turpmāk: "Galvenais ir neatmest cerības!"
Turpat līdzās savam puikam bija arī viņa tēvs Andis Sīlis, kurš asarām acīs atcerējās liktenīgo dienu pirms gada un priecājas par paveikto līdz šim: "Šīs ir mūsu pirmās sacīkstes, ko esam apmeklējuši kopš notikuma pirms gada un vienas nedēļas." Arī viņam emocijas, aizvadot šo nozīmīgo nedēļas nogali, situšas augstu vilni. "Braucot goda apli man acīs bija asaras. Trūkst... Mūsu tur trūkst,” valdot emocijas stāsta Andis, "Paldies visiem atbalstītājiem, jo daudzi mums palīdzēja kā viena liela ģimene un bija līdzās vissmagākajā brīdī." Atvieglojums tēva sejā, redzot savu puiku šodien, jūtams un, protams, arī lepnums. Kas zina, varbūt kādu dienu slavenā Sīļu ekipāža jau atkal godam nesīs Latvijas vārdu pasaulē!
Izmantotie resursi:
Motokrosa komisija
[+] [-]
Šis video raksturo šādu čaļu gribaspēku!