Vētra: "Šobrīd nav intereses strādāt vīriešu basketbolā"

Vētra neslēpj, ka sarunas par izlases vadīšanu ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu sākušās jau februāra beigās, marta sākumā.

“Nav nekā daudz ko runāt - vai nu tu piekrīti vai nepiekrīti. Šajā reizē biju ar mieru, diez ko ilgi par to nedomāju. Tas viss notika ātri,” atceras Vētra. “Man [piedāvājums] nebija gaidīts. Kad tika izlemts, ka šeit mainīs treneri, un man uzdeva jautājumu [par izlases pārņemšanu], atbildēju: Kāpēc ne? Šobrīd tāda iespēja ir. Izlases un kluba apvienošana nav nekas neparasts. Man ir laiks gan vasarā, gan sezonā. Nekāda speciāla motivācija nav vajadzīga, ja gribi to darīt. Ar izlasi nekad nebiju strādājis, īpaši ar Latvijas. Protams, tas ir patīkami.”

Vētra uzsver, ka viņš seko sieviešu basketbolam visos kontinentos un Latvijā īpaši, taču šobrīd esot grūti runāt par mūsu meiteņu potenciālu, turklāt secen gāja arī Eiropas čempionāta finālturnīrs.

“Īsti pareizi arī nebūtu teikt, ka nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijā spēlēs pilnīgi cita komanda. Domāju, vismaz sākumā izlase būs balstīta uz tām pašām spēlētājām, kuras spēlēja iepriekš. Jāsaprot arī, ka mūsu grupa varētu būt vēl spēcīgāka, jo, neiekļūstot finālturnīrā, nokrīti zemāk reitingā. Tas nozīmē, ka divas komandas potenciāli varētu būt augstāk rangā nekā Latvijas izlase. Vai spēcīgākas laukumā – tas ir cits jautājums,” norāda jaunais sieviešu izlases galvenais treneris.

Šovasar izlases redzeslokā esošajā meitenēm būs kopējie un individuālie treniņi, un tajos arī varēs iepazīties ar Vētru. Tāpat arī speciālists varēs gūt labāku iespaidu, ko no šīs komandas sagaidīt un kādā veidā jāmēģina kvalificēties finālturnīram.

“Katrs treneris saka, kā gribētu, lai komanda spēlē: stingra aizsardzība, censties veidot ātru pāreju. Bet tikai realitātē es redzēšu un sapratīšu, kuras ir tās spēlētājas, uz kuru lēmumiem laukumā un talantu balstoties, ir iespējams īstenot mērķus. Tad arī mēģinās veidot spēles modeli, lai basketbolistes varētu izcelties. Princips ir pilnībā vienkāršs – ir jāmēģina izcelt savas stiprās un noslēpt vājās vietas. Tā arī veidosim savu spēli gan vienā, gan otrā laukuma galā,” uzsver Vētra. “Protams, man ir redzējums, kā es vēlos, lai komanda spēlē, bet tas vispirms ir atkarīgs no spēlētāju varēšanas. Nevari likt darīt to, ko viņas nespēj. Klubā ir laiks, lai izmainītu spēlētāju, bet izlasē tas ir ierobežots, tāpēc jācenšas izmantot viņu labākās īpašības.”

Gundars Vētra darbā ar Polijas sieviešu basketbola vadošo komandu. Foto: Arka Gdynia

Vētra akcentē, ka viņa trenēšanas stils vairs neesot kā ģenerālim. “Pēc savas dabas esmu draudzīgs un komunikabls, nevis tāds, kurš stāv ar mietu un grib visus dresēt. Protams, vienmēr ir līnija, jo par visu nesu atbildību. Jebkurā gadījumā esmu treneris, bet viņas – spēlētājas. Kad izejam laukumā, katram ir sava loma. Jo esi dabiskāks, jo veiksmīgāk nodibini kontaktu ar spēlētājām.”

Iepriekšējais cikls Latvijas basketbolistēm bija neveiksmīgs, un “paldies” par darbu tika teikts galvenajam trenerim Mārtiņam Gulbim. Vētra ar viņu nav komunicējis, taču viņš savā kolektīvā sapulcinājis divus bijušos izlases stūrmaņus Ainaru Zvirgzdiņu un Mārtiņu Zībartu.

“Lielāko daļu no šīm spēlētājām Zvirgzdiņš, Zībarts un Matīss Rožlapa zina, tāpat arī Ivars Ikstens, kurš būs atbildīgs par fizisko sagatavotību. Domāju, ir pietiekami daudz, ar kuriem runāt un saprast lietas,” pauž Vētra.

Zīmīgi, ka starp Zvirgzdiņu un Zībartu nav tās siltākās attiecības, taču Vētra atklāj, ka abi speciālisti izrādījuši vēlmi sadarboties.

“Šajā gadījumā ir svarīgi, kādas ar viņiem ir manas attiecības. Ar Zībartu kopā esmu strādājis daudz, mūsu sadarbība vienmēr bijusi veiksmīga. Ar Zvirgzdiņu neesam līdz šim strādājuši, bet man arī nav nekāda iemesla domāt, ka mēs nevarētu sastrādāties. Zinu, ka viņš kādreiz Ventspilī ir strādājis ar Kārli Muižnieku. Es izrunājos ar Kārli un arī ar pašu Ainaru, viņš ir ļoti motivēts un izrāda lielu interesi strādāt kopā. Neviens nebija jāpierunā, un visi ar lielāko prieku uzņēmās šo pienākumu un godu,” skaidro Vētra. ”Domāju, zināmā mērā manā piesaistīšanā tas pozitīvais ir, ka esmu kā cilvēks no malas. Gandrīz kā ārzemnieks, nezinu, cik gadu Latvijā neesmu strādājis. Līdz ar to neesmu iesaistīts nekādās aizkulišu rotaļās. Es uz visu to skatos kā uz pilnīgi baltu lapu. Tas, kas [treneriem] ir savā starpā, lai tiek aizmirsts, un es domāju - tas tiks aizmirsts.”

“Šobrīd neapšaubāmi esmu koncentrējies uz darbu ar meitenēm. Es dzīvoju basketbolā, tāpēc sekoju līdzi arī vīriešiem. Vīriešu basketbolā man šobrīd gan nav nekādas intereses strādāt, jo šobrīd man situācija ir sakārtota. Ziniet, dzīve ir dzīve – visu laiku parādās kādi jauni izaicinājumi,” atzīmē Vētra, kurš neizslēdz varbūtību kādreiz atgriezties vīriešu basketbolā. Savulaik viņš ir vadījis Latvijas vīriešu komandas “Barons” un “Ventspils” un strādājis arī Krievijā.

Nu jau četrus gadus Vētra ir Gdiņas “Arka” komandā, ko iepriekšējās divas sezonas aizvedis līdz Polijas čempiontitulam un kausam.

“Gdiņā man patīk, esmu ļoti apmierināts. Ne velti tur strādāšu jau piekto sezonu. Visos aspektos jūtos tur piepildīts. Esmu viens no tiem, kurš izveidoja komandu, kāda tā ir šodien. Interesanti un patīkami strādāt šādā situācijā - nevis atnāc, tev iedod komandu, gadu nostrādā un līdz galam nesaprati, kur biji nonācis. Man tika uzticēta šīs komandas veidošana, un esam to izveidojuši par solīdu Eiropas līmeņa komandu,” apmierināts ir Vētra.

“Saprotu, ka pieci gadi ir daudz, īpaši, ja tik ilgu laiku esi strādājis kā ārzemnieks. Tas nav vienkārši un tik bieži šādi nemaz nenotiek. Nezinu, kāds būs turpinājums, bet šobrīd esmu priecīgs tur būt. Ja būs tāda iespēja, būtu ar mieru palikt arī ilgāk, bet skatīsimies. Jā, Eirolīgā daudz zaudējam, bet esam ieguvuši respektu no Eiropas klubiem. Esam Gdiņai atgriezuši to basketbola seju, kāda bija kādreiz, kad klubam pirms gadiem 15 bija nesalīdzināmi labākas finansiālās iespējas," gandarījumu pauž Vētra.

"Arka" komanda ar Gundaru Vētru svin uzvaru Polijas čempionātā. Foto: Arka Gdynia

Vētra mūsu sporta līdzjutēju vidū gan nav viennozīmīgi vērtēta personība, jo 1992. gadā viņš kopā ar Igoru Miglinieku izvēlējās spēlēt NVS izlasē, ne pārstāvēt nesen neatkarību ieguvušo Latviju.

“Šim jautājumam jau ir tik gara bārda, es uz to vairs nekādi neskatos. Man piedāvāja šo godu [pārstāvēt NVS], un to arī pieņēmu. Kā profesionālis uzskatu, ka lielākais patriotisms ir profesionālisms, nevis klaja muldēšana. Savu patriotismu var parādīt ar profesionālu darbu. Tāds ir mans uzskats, un vienmēr esmu atbildējis šādi,” Vētra saka, ka viņš nav cilvēks, kurš kaut ko nožēlotu, taču vairāk jautājumos par 1992. gadu nevēlas iedziļināties.