Autors: Rolands Eliņš

Latvija Eiropas čempionātā: laimes meklēšana no tālienes un Porziņģa faktors

Latvijas basketbola izlase Eiropas čempionātu pabeidza ar neveiksmi pret Lietuvu, kopvērtējumā ierindojoties 12. vietā. Rūgtuma sajūta ir neizbēgama, taču, emocijām nedaudz norimstot, piedāvājam atskatu uz Latvijas izlases paveikto šajā čempionātā, kurā mūsu rindās rezultatīvākais bija Kristaps Porziņģis.

Neskaitot “EuroBasket 2022”, kuram Latvijas izlase nemaz nekvalificējās un palika ārpus 24 Eiropas vadošajām komandām, šis Eiropas čempionāts savās mājās noslēdzies ar sliktāko rezultātu kopš 2011. gada.

12. vietu Eiropā gan nevajadzētu noniecināt, taču skaidrs, ka savās mājās tika sagaidīts kaut kas lielāks. Vēsture gan rāda, ka “EuroBasket” mājnieku faktors nemaz nav nesis tik lielus panākumus. Iepriekšējo 20 gadu laikā tikai trīs “play-off” mājnieces tikušas medaļās, turklāt var droši apgalvot, ka no visām trim (Vācijas 2022. gadā, Francijas 2015. gadā un Spānijas 2007. gadā) tika sagaidīts arī tituls.

Neskaitot šīs trīs favorītes, pārējos sešos Eiropas čempionāta izslēgšanas turnīros kopš 2005. gada, mājinieces (Serbija, Polija, Lietuva, Slovēnija, Turcija un tagad Latvija) nav uzvarējušas nevienā “play-off” mačā. Te gan jāņem vērā, ka iepriekš bija citāds formāts, un “play-off” sākās no 1/4 fināla, nevis 1/8 fināla.

Kāpēc tas neizdevās Latvijas izlasei? Spēli pret Lietuvu kā “play-off” mācībstundu noteikti izmantos vēl daudz, un tā noteikti arī ir labs atgādinājums, ka Latvijas basketbola rezerves nemaz nav tik plašas. Latvijas izlasei ir iespaidīgi līderi, no kuriem var izveidot ļoti draudīgu sākumsastāvu, par kuru līdzjutēji var sajūsmināties un runāt, ka principā esam līdzīga līmeņa izlase kā Lietuva un Turcija. Savukārt praksē pierādījās, ka dažu savainojumu rezultātā Latvijas izlase paliek vispār bez 3. numura pozīcijas un attiecīga līmeņa rezervju trūkst arī citās pozīcijās.

Kā jau “Basketbola pēcgaršā” norādīja Kārlis Muižnieks, bijušais Latvijas izlases galvenais treneris, Lietuvai ir savs spēcīgs nacionālais čempionāts, no kura vajadzības gadījumā var paņemt arī otrā gala komandu līderus un reālistiski sagaidīt no viņiem augsta līmeņa sniegumu. Spilgts piemērs – Arns Velička, kurš parakstīja līgumu ar “Neptūnas” (iepriekšējā sezonā 8. vieta Lietuvas līgā) un pēc Roka Jokubaiša savainojuma izrādījās gatavs sabērt Latvijas grozā 20 punktus EČ “play-off” mačā. Patīk tas vai nē, bet Latvijas basketbolā šādu rezervju nav.

Galvenā trenera Lukas Banki rīcībā gan tāpat bija sastāvs ar vienu NBA zvaigzni ierindā, trim Eirolīgas spēlētājiem un četriem spēlētājiem no Spānijas augstākās līgas. Andrejs Gražulis turnīra gaitā gan guva smagu savainojumu, tāpat ne tuvu ideāla nebija Kristera Zorika veselība otrajā pusē. Taču viena problēmas šķautne iezīmējās jau pirms savainojumu problēmām – lielā paļaušanās uz tālmetieniem.

Spilgti atmiņā palicis, kā Latvijas izlasei Ainara Bagatska vadībā tika uztriepts zīmogs “tālmetienu komanda”, atzīmējot pārāk biežo paļaušanos uz tālmetieniem. Nu ko, statistika ir daiļrunīga – 2017. gada Eiropas čempionātā Bagatska vadībā Latvijas izlasei divpunktu un trīs punktu metienu attiecība bija 58:42. Pasaules kausa izcīņā ar Banki 2023. gadā šī attiecība bija 49:51, bet tagad Eiropas čempionātā jau 43:57 par labu tālmetieniem. “EuroBasket 2025” Latvija sešās spēlēs izmeta 165 divpunktu metienu un 213 (!) tālmetienus.

Turnīra kopvērtējumā Latvijai ir otrs mazākais divpunktu metienu skaits, esot priekšā tikai pavisam vāju turnīru aizvadījušajai Čehijai. Un nekādi nevar apgalvot, ka Porziņģim, Lomažam un Šmitam groza apakšā būtu klājies pagalam vāji – visi trīs Latvijas izlases aktīvākie divpunktu metienu izpildītāji bija virs 50% precizitātes (Porziņgim 26/39 un 66.7%, Šmitam 18/25 un 72%, Lomažam 15/30 un 50%), kamēr Latvijas izlasei kopā 53.3% precizitāte, kas šobrīd ir 11. labākā turnīrā.

Var apgalvot, ka Eiropas basketbols ir audzis un vairs nav tāds kā pirms desmit gadiem, un arī tā ir ta. Bet statistika rāda, ka milzīgā tālmetienu skaitā uzvaras recepte nav meklējama. Astoņu “EuroBasket 2025” ceturtdaļfinālistu sarakstā ir tikai viena (Slovēnija ar Luku Dončiču), kas tālmetienus izpildījusi vairāk nekā divpunktu metienus, turklāt pārsvarā atšķirība ir ievērojama. Mūs pieveikusī Lietuva ar savu uzsvaru uz groza apakšu izceļas īpaši.

EČ vadošo izlašu 2p. un 3p. Statistika

Valsts	2p. skaits	3p. skaits	Attiecība
Lietuva	43.3	20.3	68:32
Grieķija	35.7	25	59:41
Gruzija	34	23.7	59:41
Polija	33.7	24.3	58:42
Turcija	35	25.2	58:42
Vācija	37.2	31	55:45
Somija	37.2	33.2	53:47
Slovēnija	30.2	33.2	48:52

Latvija	27.5	35.5	43:57

Latvijas izlasē deviņi spēlētāji vidēji mačā izmeta vairāk par diviem tālmetieniem spēlē. Labākā tālmetienu precizitāte bija Dairim Bertānam (50%), kamēr tālmetienos labākā precizitāte noteikti tika cerēta no Kristapa Porziņģa (10 no 38, 26.3%) un Dāvja Bertāna (12/35, 34.3%).

Porziņģa NBA zvaigznes faktors gan bija acīmredzams citos rādītājos. Viņš bija Latvijas izlases pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs, kā arī papildus vidēji 20 iemestajiem punktiem savāca arī 8.7 atlēkušās bumbas un bloķēja 1.7 pretinieku metienus. Jā, viņš bija arī līderis pieļauto kļūdu ziņā (vidēji 3.5), taču viņa ieguldījums komandas sniegumā bija nenoliedzams.

Tāpat Porziņģim bija arī otrs labākais +/- rādītājs komandā. Labākais tas bija Dairim Bertānam. Viņam esot laukumā, Latvija šajā turnīrā guva par 49 punktiem vairāk nekā pretinieki. Augsta statistika (+24) bija arī Rihardam Lomažam, kurš izcēlās arī ar lielāko spēles laiku Latvijas izlasē un uzņēmās galvenā saspēles veidotāja pienākumus, vidēji spēlē izdalot 5.8 rezultatīvas piespēles. Savukārt lielākais mīnus +/- statistikā atrodams Artūram Žagaram (-15), kuram šis čempionāts neizdevās pats veiksmīgākais, it īpaši salīdzinot ar viņa lidojumu PK2023 finālturnīrā.

Atzīmējama gan statistika soda metienu ziņā, kas savā ziņā jāņem vērā, arī runājot par tālmetienu attiecību. Latvijas izlase vidēji spēlē tika pie 20 soda metieniem, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Pasaules kausa izcīņā (12.8 soda metieni).

Latvijas izlases statistika Eiropas čempionātā (vidēji spēlē)

Spēlētājs	Sp	Minūtes	Punkti	Atl.b.	Rez.p.	+/-
Kristaps Porziņģis	6	27.2	20.2	8.7	1.8	+4.5
Rihards Lomažs	6	30.3	11.5	3.5	5.8	+4.0
Rolands Šmits	6	21.2	11.0	3.2	0.7	+0.5
Dāvis Bertāns	6	24.8	10.8	7.2	1.5	+0.2
Artūrs Žagars	6	18.2	7.0	1.2	4.0	-2.5
Dairis Bertāns	6	16.3	6.5	1.5	1.2	+8.2
Artūrs Kurucs	6	24.9	5.2	1.8	1.5	-0.5
Kristers Zoriks	5	18.1	4.8	0.4	2.4	+0.2
Andrejs Gražulis	3	12.3	4.7	2.0	0.7	-1.7
Mārcis Šteinbergs	3	7.7	2.0	0.7	1.3	+2.3
Mareks Mejeris	6	8.9	1.7	1.2	0.8	0
Klāvs Čavars	4	4.9	1.0	1.5	0	+1.5

Latvijas izlases spēlētāju precizitāte Eiropas čempionātā

Spēlētājs	1p.%	2p. %	3p. %
Kristaps Porziņģis	81.3%	66.7%	26.3%
Rihards Lomažs	80%	50%	30%
Rolands Šmits	71.4%	72%	31.3%
Dāvis Bertāns	100%	72.7%	34.3%
Artūrs Žagars	60%	28.6%	39.1%
Dairis Bertāns	100%	0%	50%
Artūrs Kurucs	-	62.5%	30.4%
Kristers Zoriks	75%	0%	42.9%
Andrejs Gražulis	100%	62.5%	50%
Mārcis Šteinbergs	-	0%	33.3%
Mareks Mejeris	25%	50%	25%
Klāvs Čavars	-	28.6%	-

Latvijas basketbola izlases rezultāti EČ finālturnīros kopš neatkarības atgūšanas

Gads	Vieta	Bilance	Gads	Vieta	Bilance
1993.	10.	2-4	2009.	13.	1-2
1995.	-	-	2011.	21.	0-5
1997.	16.	0-5	2013.	11.	4-4
1999.	-	-	2015.	8.	4-5
2001.	8.	2-5	2017.	5.	5-2
2003.	13.	0-3	2022.	-	-
2005.	13.	0-3	2025.	12.	3-3
2007.	13.	1-2