Verpakovskis: "Jau iepriekš teicu Starkovam, ka viņa kandidatūra nav labākā"

Kad Starkovu apstiprināja, tu diezgan pravietiski pateici, ka, citēju, "Starkovam būs grūti to [jaunas emocijas un vēsmas] panākt. Visas negācijas velsies pār viņa galvu un nonāks arī pie spēlētājiem. Man žēl futbolistu un trenera." Skaidrs, ka negribēji, lai šis tavs pareģojums piepildās, bet tā nu ir sanācis - tas pilnībā ir piepildījies. Kāpēc tev jau toreiz bija tāda pārliecība, ka tā notiks?
[Ilgi domā] Man bija tāda priekšrocība, ka varēju redzēt to situāciju no visām pusēm - gan iepriekš no futbolista puses, gan no sabiedrības puses, gan arī no federācijas puses [Verpakovskis ir LFF valdes loceklis un kādu laiku bija arī izlases menedžeris - aut.]. Biju visās frontēs, plus pats esmu ilgi spēlējis, tostarp pie Starkova. Tāpēc man tā mozaīka salikās diezgan vienkārši. Es to godīgi arī pašam Starkovam īsi pirms balsojuma pateicu - teicu viņam, ka šajā situācijā neredzu iespēju, ka viņa kandidatūra būtu piemērotākā. Protams, nevienu brīdi nepriecājos, ka mans pareģojums piepildījās, tiešām pārdzīvoju par izlasi un vienmēr vēlu tai tikai uzvaru. Diemžēl esam, kur esam.

Kāpēc uzskatīji un teici Starkovam, ka viņš nav piemērotākā kandidatūra. Runa bija par viņa profesionālajām spējām 2017. gadā vai kaut kas cits?
Uzskatu, ka izlasei bija vajadzīgas fundamentālākas izmaiņas, bija vajadzīgs pilnīgi svaigs redzējums uz izlasi, uz spēlētājiem, uz spēles filozofiju, uz visu. Tajā brīdī bija vajadzīgas kardinālas izmaiņas. Skaidrs, ka mēs atkal iekāpām tajā pašā laivā. Skaidrs, ka Starkovs ir jau pieredzējis treneris ar saviem stereotipiem un kaut kādu redzējumu uz esošajiem spēlētājiem ar kaut kādu priekšvēsturi. Uzskatu, ka tas viss šajā brīdī spēlē viņam par sliktu. Bija vajadzīgs pilnīgi svaigs treneris ar svaigu skatījumu - tāds, kurš nepazīst nevienu spēlētāju. Domāju, šoreiz tas izlasei būtu nācis tikai par labu. Tas bija galvenais arguments, kāpēc jau tobrīd teicu, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Ja vienkāršs līdzjutējs tev palūgtu paskaidrot, kāpēc 2003. gadā Starkovam sanāca, bet 2017./2018. gadā nesanāk, ko tu atbildētu?
Pārāk ilgs laiks pagājis, lai tā salīdzinātu. Viens un tas pats treneris var būt labs vienai komandai, bet izgāzties ar citu. Protams, ka kopš tā laika visa izlase jau ir nomainījusies un ir citi spēlētāji. To ir ļoti grūti salīdzināt. Tas pats Ranjēri - ar Grieķijas izlasi izgāzās, zaudēdams Fēru salām, bet pēc tam ar Lesteru triumfēja Premjerlīgā. Zaudējums Fēru salām nenozīmē, ka viņš bija slikts treneris un pēkšņi gada laikā kļuva par labu treneri. Ir dažādas komandas, dažādi spēlētāji. Divos teikumos te nevar atbildēt. Īsāk sakot, tajā brīdī [kad izlase kvalificējās "Euro 2004"] viņš bija atbilstošākais treneris, un viņš trāpīja īstajā vietā īstajā laikā, bet šoreiz diemžēl nē.

Vēl viens no maniem argumentiem bija negatīvā aura, kas jau tobrīd valdīja ne tikai ap federāciju, bet arī izlasi un tās sliktajiem rezultātiem. Un tomēr Starkovs piederēja pie tā paša stāsta - viņš bija gan LFF valdē, gan treneris pirms tam. Skaidrs, ka tas kopējais fons [Starkovam kļūstot par izlases treneri - aut.] nemainītos. Cilvēki negatīvi uztvēra viņa apstiprināšanu. Tāpēc arī bija vajadzīgas pārmaiņas.

Tu to jau esi teicis, bet tad vēlreiz vari apliecināt, ka esi diezgan spēcīgā opozīcijā Indriksonam un Mežeckim, kuri, lai gan formāli balsoja LFF valde, būtībā divatā pieņēma šo lēmumu par Starkova apstiprināšanu?
Jā, noteikti.

Kādā veidā bija iespējams zaudējums Gibraltāram? Lai gan vajadzīgas pārmaiņas, piekritīsi, ka šāda komanda jāuzveic jebkurā scenārijā aizvērtām acīm?
Man nav nekāda izskaidrojuma. Domāju, ka šeit tiešām ir jautājumi arī pašiem spēlētājiem. Skaidrs, ka tāds Gibraltārs arī bez trenera būtu jāuzvar - vienalga, kādā sastāvā. Vainot tikai treneri zaudējumā Gibraltāram arī nedrīkst. Runa ir arī par spēlētāju pašcieņu. Nevaru iedomāties, ka mūsu laika izlase kaut kad varētu atļauties zaudēt Gibraltāram - pat ja tā ir pārbaudes spēle. Bija kaut kāda pašcieņa un cīnījāmies, pat ja kaut kas nesanāca - mēģinājām dabūt bumbu vārtos, mēģinājām iesist to golu un uzvarēt. Protams, grūti salīdzināt un varbūt nav arī korekti, bet mēs nekad nebūtu atļāvušies tā zaudēt.

Otra lieta - saprotu, ka meklējam jaunos un eksperimentējam, bet tomēr uzskatu, ka gads ir pietiekami ilgs laiks, lai radītu komandu, kas apspēlē Gibraltāru. Šeit nav runa par vienu vai diviem mēnešiem un pilnīgi jaunu komandu. Ir pagājis gads un uzskatu, tas ir pietiekams laiks, lai uzvarētu tādas komandas kā Gibraltārs. Te nevar būt arguments, ka radām jaunu komandu vai mums ir jauni spēlētāji. Šis arguments, manuprāt, ir pilnīgi nevietā.

Visapkārt runā, ka Starkovam būtu jāatkāpjas. Kāpēc, tavuprāt, viņš to nedara? Viņa stūrgalvība?
Tas būtu jāvaicā viņam.

Tu viņu labi pazīsti. Viņš arī tradicionāli izrāda izteiktu nepatiku pret kritiku.
Nevienam no mums nepatīk kritika, katrs to uztver citādi. Starkovs ir tāds, kurš, manuprāt, grūti pārvāra kritiku. Viņam arī izteikti nepatīk zaudēt. Grūti pateikt, kuras viņa īpašības šobrīd viņā spēlē, un kāpēc viņš neapsver iespēju atkāpties.