Zelenkovs par jauno pozīciju izlasē, aģentu Itālijā un "Galatasaray"

RFS vadību ar Jāņa Ikaunieka pendeli ieguva jau mača ievadā, taču līdz mājinieku otrajiem vārtiem 61. minūtē labākas iespējas pat bija liepājniekiem – Fabriss Ondoā neitralizēja Kivona Leidsmana izgājienu viens pret vienu un glāba arī pēc Jāņa Grīnberga sitiena ar galvu. "Bija grūta spēle, smaga cīņa – paši arī runājām, ka tagad jau ir cita "Liepāja" ar daudz jauniem spēlētājiem," portālam Sportacentrs.com atbildēja 24 gadus vecais Zelenkovs, kurš ar labu centrējumu asistēja jubilāram Stefanam Paničam.

Jaunatnes izlasēs Zelenkovs visbiežāk spēlēja kā malējais pussargs vai zemuzbrucējs, RFS nu jau pārkvalificējies par kreiso aizsargu, bet Latvijas izlasē pie jaunā galvenā trenera Paolo Nikolato rēzeknietis spēlē kā centra pussargs. Vēl pirmajā treniņnometnē Nikolato treniņos viņam atvēlēja pusaizsarga lomu, taču pārbaudes spēlēs uz maiņu sūtīja kā centra pussargu, kur Zelenkovs nākamajās nometnēs jau darbojās pilnvērtīgi. "Pat grūti atbildēt, kas ir mana labākā pozīcija, bet domāju, ka tā pozīcija, kurā spēlēju izlasē – vidū kā desmitnieks vai astoņnieks."

Astoņnieka loma Zelenkovam gan nav sveša, jo tajā viņš spēlēja Itālijas "Empoli" akadēmijā: "Nikolato varbūt to jau zināja, bet arī paši runājām, viņš man jautāja, kā tur jūtos un kā man patīk tā pozīcija. Atbildēju, ka man patīk tur spēlēt. Nikolato daudz reižu teicis, ka viņam patīk tehniski spēlētāji, kuri nebaidās spēlēt ar bumbu. Manas stiprākās īpašības? Tehnika, piespēles, varbūt ātrums."

Zelenkovam rit jau otrā pilnvērtīgā sezona RFS, tomēr vēl pirms divarpus gadiem viņš no "Metta" devās uz Itālijas A sēriju un vasarā RFS sistēmai pievienojās ar amatiera līgumu, profesionālu līgumu parakstot tikai ziemā. "No "Metta" uz D sēriju aizbraucu tādēļ, ka man bija problēmas ar aģentu un nevarēju braukt uz augstāku līgu. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, man jau bija cits aģents, kurš runāja ar Māri Verpakovski un pavaicāja, vai [RFS] vajag kādu spēlētāju. Tobrīd bija izlases pauze, un Māris atbildēja, ka lai droši nāku trenēties. Patrenējos, nekādu citu variantu man nebija, sākām pārrunas, un RFS piedāvāja palikt."

Neskatoties uz veselības likstām un lēnīgo ieiešanu pieaugušo futbolā, Zelenkovs cerības kļūt par Latvijas izlases futbolistu neatmeta: "Nekad nezaudēju motivāciju un ļoti gribēju spēlēt futbolu. Manuprāt, man pašam "Empoli" daudz kas sanāca, bet galvenais mīnuss bija problēmas ar aģentu, kurš nedaudz piemānīja ar līgumu. Citā situācijā varbūt tagad vēl būtu tur. Četrus gadus mācījos itāļu skolā, apguvu valodu un ar izlases treneri runāju itāliski. Pirmās divas nedēļas varbūt bija grūtākas, kad gribējās mājās, bet tad sākās sezona un iedzīvojos. Ja tagad būtu jābrauc vēlreiz, 100% būtu braucis – vienīgi neparakstītu tādu līgumu ar aģentu. Itālijā bija ļoti daudz taktikas – jau uzreiz jauniešu vecumā. Taktika tur ir vissvarīgākā."

RFS sezonas galveno uzdevumu – sasniegt Eirokausu līgas fāzi – jau ir izpildījusi, taču klubs vēlas izcīnīt arī abas lielās pašmāju trofejas un kaut ko paveikt arī Eiropas līgā, kur gan objektīvi tiek uzskatīta par vājāko dalībnieci. "Protams, gribam kaut ko izdarīt arī tur. Jāparāda viss maksimums, ko varam, - katrā spēlē jācīnās par uzvaru. Pirmā spēle [pret FCSB] varētu būt viena no reālākajām, kur to izdarīt, taču jākoncentrējas arī pārējām spēlēm – arī uz nākamo maču pret "Galatasaray", pret ko gribas spēlēt visvairāk," teica Zelenkovs, kurš vēl pirms Viktora Osimena ierašanās izceltu arī Drīsu Mertensu un Mauro Ikardi, kurš pašlaik gan ir savainots."