Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 5.daļa

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 5.daļa
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Kādi vingrinājumi sportistam ir vislabākie, kuri no visiem jāizpilda visvairāk, lai sasniegtu maksimālās spējas sportā? Atbildes uz šiem jautājumiem mēģināsim rast šoreiz.

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

Pirmkārt - jābūt teicamai bāzes sagatavotībai, un maksimāli pilnveidotai kustību kultūrai. Tas nozīmē daudzas stundas gadā veltīt tīri sagatavojošiem un vispārattīstošiem vingrinājumiem, kas pasargā no traumām, trenē koordināciju, un uzlabo vispārējo muskuļu tonusu. Paralēli tehniskajiem treniņiem ļoti daudz laika jāvelta šādiem it kā garlaicīgiem un neinteresantiem vingrinājumiem. Un nav svarīgi - vai esi iesācējs, vai augstas klases sporta meistars- atkal un atkal atgriežamies pie pamata bāzes sagatavotības. Trenējam mazos muskulīšus, lēnās šķiedras, izturību, pacietību. Ja šāda bāzes sagatavotība iztrūkst, vai ir nepietiekama, neprogresē rezultāti, un rodas traumas. Daudzi sporta spēļu pārstāvji, domāju, zina- ko nozīmē problēmas ar ceļiem, vai plīsušas krusteniskās saites. Sagatavojošie vingrinājumi jāizpilda visas sezonas laikā, jāmāk tos sakombinēt, lai pēc iespējas ātrāk ieietu maksimāli labākajā formā, lai ilgāk to noturētu, lai sportiskais sniegums laukumā, kortā vai sektorā būtu stabili labs un prognozējams.

Sportista profesionalitāte nozīmē just savu ķermeni, izprast procesus tajā, un spēt īstajā brīdī pielietot pareizākos vingrinājumus, un slodžu režīmus. Vingrinājumu ir ārkārtīgi daudz. Es savos video materiālos vairāk esmu pievērsies pēdas , ikru muskuļa, vēziena kustības, sēžas muskulatūras attīstīšanai un trenēšanai, un šīs konkrētās lietas vien varētu aplūkot veselu gadu, iztirzājot dažādas nianses. Pēc maniem novērojumiem tieši šo ķermeņa daļu un muskuļu pareizā trenēšanā ļoti daudziem sportistiem ir vislielākā atpalicība, ko nevarētu teikt par bicepsu uzpumpēšanu, vai stieņa spiešanu guļus.

Tikai pienācīga pārvietošanās spēju attīstīšana daudzus basketbolistus, tenisistus, vai jebkura cita sporta veida pārstāvjus padarīs ievērojamus, slavenus, un arī bagātus! Ne jau skaists bicepss nopelnīs tūkstošus, vai miljonus, bet gan drīzāk stipra pēda, veiklas kājas un gudra galva. Divu līdz triju gadu intensīvu un pareizi organizētu fizisko treniņu rezultātā atlēts varēs neticamā līmenī pacelt savu tehnisko izpildījumu un prasmes. Manā skatījumā ikvienā sportistā slēpjas milzīgs potenciāls, un ikviens ar centīgu darbu var sasniegt šobrīd neaptveramus augstumus, ja vien ir motivācija.

1. vingrinājums

Apakšstilba un pēdas muskulatūras trenēšana, pēdas velves uzlabošana. Uzdevums maksimāli pacelt velvi, savelkot pēdu, un tuvinot pirkstus papēdim.Atlaižot censties piespiest pēdas iekšpusi virsmai, atcelt pēdas ārpusi. Jāizpilda 2 reizes nedēļā, 20 līdz 50 atkārtojumi, vismaz 1 piegājienu.

2. vingrinājums

Vēziena kustības trenēšana divās versijās- pieliekot un nepieliekot vēziena kājas pēdu pie virsmas. Svarīga saskaņota roku darbība, un izcelšanās uz atbalsta kājas pirkstgala. Attīsta koordināciju. Jāizpilda 2 – 3 reizes nedēļā, 15 līdz 40 atkārtojumi, vismaz divi piegājieni.

3. vingrinājums

Noliekšanās ar izliektu muguru. Rokas aiz galvas vai pie ausīm, tas sekmē muguras augšdaļas savilkšanos. Pirmā kustība- sasprindzināt jostasvietu, un atvirzīt gurnus, it kā gribētu apsēsties uz tālu aiz muguras stāvoša krēsla. Ķermeņa saliekšana gūžas locītavā, un nedaudz ceļos. Savilkta jostasvieta sekmē arī augšstilba aizmugurējās muskuļu grupas iestiepšanu, un aktīvu pieslēgšanos kustībā, kā arī trenē to. Daudziem sarežģīts koordinācijas ziņā. Augšējā pozīcijā spēcīgi jāsavelk gurni. Trenē muguras atliecējus, sēžas muskulatūru, kāju aizmugures. Sportā ļoti svarīga kustība. Vismaz 1 reizi nedēļā, 7- 20 atkārtojumi, vismaz 2 piegājieni.

4. vingrinājums

Šie it kā vienkāršie vēzieni trenē kopējo kustību koordināciju, spēju noturēt ķermeni līdzsvarā. Jāizpilda vismaz 1 reizi nedēļā, 10 līdz 30 vēzieni turp/atpakaļ, vismaz 2 piegājieni.

5. vingrinājums

Sāniskie vēzieni guļus trenē augšstilba pievelkošos muskuļus, kuru nozīme ir ļoti liela skrienot, lecot vai sāniski pārvietojoties. Svarīgi kāju nenolaist līdz grīdai, lai vajadzīgākajā brīdī nepazustu slodze. Derētu izpildīt vismaz 1 reizi nedēļā, pa 10 līdz 30 atkārtojumiem, vismaz 1 piegājienu.

Slēpts komentārs: NANI27
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2010-07-28 23:38, pirms 14 gadiem
Piekrītu, vingrinājumi ir daudz. Vajadzības un nepieciešamības arī. Bet, ja ņemam par piemēru tradicionālo basketbolu... Kāds pēc Jūsu domām būtu optimālais sadalījums starp fiziskajiem un tehniskajiem treniņiem 12-14 gadu vecuma ? Puse uz pusi ? Bišķi vairāk tomēr fiz attīstošie ? Parasti šim vecumam sporta skolās ir 4-5 treniņi nedēļā. Ja 2-os spiež uz šādiem vingrinājumiem vai tas ir pietiekami ?

     [+] [-]

, 2010-07-30 17:28, pirms 14 gadiem
varbūt varētu ietei9kt kādu treniņu muguras nostiprināšanai un pastiprināšanai!?

  +3 [+] [-]

, 2010-07-31 14:52, pirms 14 gadiem
vingrinaajumi taadi pavieglie, vareetu pielikt veel kaadu klaat..
bet taa norm!

     [+] [-]

, 2010-08-16 14:54, pirms 14 gadiem
Esmu sportists, basketbolists. Trenējos jau vairāk kā 10 gadus. Ir radušies daži jautājumi (noteikti būs vēl) :
1.Vai lēciena augstumu manāmi ietekmē arī vēderpreses muskuļi?
2.Ko tieši vajadzētu ēst, lai muskuļi ātrāk attīstītos, lai tie ātrāk augtu? (apmeklēju trenažieru zāli)
3.Ja vēlos nomest lieko svaru, man jāsamazina piena produktu daudzums uzturā?