Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Blogs: Šausmas sporta stundā

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

Viņai vēl divas nedēļas sāpēja labās kājas potīte un abi ceļi. Skolā bija jākārto trīssoļlēkšana no ieskrējiena uz atzīmi. Uz asfalta!

Reizēm sporta stundās notiek prātam neaptveramas lietas!
Šī 16 gadīgā meitene diezgan nopietni trenējās tenisā un apmeklēja pie manis vieglatlētikas nodarbības. Pats esmu bijis trīssoļlēcējs un zinu, cik šī disciplīna ir smaga, sarežģīta, kā tai ir jāsagatavojas un kādas slodze ir uz visu ķermeni. Tāpēc man ir skaļš jautājums – KĀPĒC? Kāpēc tas ir vajadzīgs skolā?! Meitene bija traumēta, nevarēja skriet, neaizbrauca uz starptautisku turnīru, vecākiem zaudēta nauda par jau nopirktām lidmašīnas biļetēm…

Man pašam ir trīs bērni un esmu daudz saskāries ar sporta stundu nepilnībām personīgi. Tāpēc šis raksts ir no sirds. Es teikšu tā – es dziļi cienu skolu sporta skolotājus, skolotājus ar lielo burtu! Es zinu, cik sarežģīti ir tikt galā ar visiem dokumentiem, stundu novadīšanu, disciplīnas jautājumiem, utt. Dabīgi, ka skolotāji cenšas. Sporta stundas, protams, ir īpašas. Un esmu pārliecināts, ka ne jau aiz ļauna prāta kāds speciāli moka manu vai tavu bērnu. Tā nav!

Taču man tik bieži pēdējo gadu laikā ir atkal un atkal “uzpeldējis” jautājums – kas ir izdomājis šo sistēmu, šīs ieskaites, šīs prasības, kurām ne tuvu atbilst visu skolu sporta bāzes un kuras izpildes process neatbilst jēdzienam “bērna adekvāta attīstība”.

Kas mani uztrauc? Lūk, kas:
Jebkādas fiziskas ieskaites kārtošana bez adekvātas sagatavošanās. Man meita ir stāstījusi: “Mums jau pirmajā stundā bija jāskrien uz ieskaiti.” Šī ir frāze, ko es dzirdu bieži. Reiz es jautāju vienai sporta skolotājai: “Kāpēc klase gandrīz neiesildās uz trīs apļu izturības skrējienu?” Viņa atbildēja: “Tad meitenes “ņaudēs”, ka viņām ir jāskrien vēl viens aplis.” Vai tad nekādi savādāk tiešām nevar iesildīties?

Izturības skrējieni daudziem ir problēma ar to, ka atzīmes dēļ tiek pārslogots viss organisms. Tajos labi jūtas tikai vieglatlēti un futbolisti. Nesagatavotiem skolēniem tie tikai pasliktina izturību un bojā sirdi. Zinu gadījumus, ka bērniem pēc šādām ieskaitēm ir bijis divas dienas slikti, pat ar vemšanu. Ja atceramies, ne tik sen bija arī nāves gadījums sporta stundā tieši saistībā ar izturības skrējienu. Tāda ir atzīmes cena! Kuram tas ir vajadzīgs?

Kāpēc ir jāmet uz atzīmi basketbola soda metieni? Šakils O’Nīls bija izcils NBA spēlētājs, bet galīgi nevarēja iemest sodiņus. Kāpēc uz atzīmi ir ar kāju jādriblē futbola bumba? Kam šīs specifiskās iemaņas ir vajadzīgas? Futbolisti to tāpat dara treniņos, pārējiem – vienkārši pamēģināt un viss. Lai zina tādu elementu. Volejbola augšējās un apakšējās piespēles ir liela problēma daudziem. Rokas un pirksti ir par vājiem, lai vispār tehniski to izdarītu.

Sporta stundu skaits ir nepietiekams, lai labā kvalitātē iemācītu skolēnam sarežģītus sporta elementus. Un jautājums ir – vai sporta skolotājs var iemācīt, nodemonstrēt, izstāstīt līdz pēdējiem sīkumiem visu apmācāmo sporta veidu visu sarežģīto tehnisko elementu nianses? Neviens no mums nav tāds supervaronis. Tāpēc sporta stundās veicas ņiprākajiem, aktīvākajiem, tiem skolēniem, kas trenējas kaut kādā sporta veidā. Tiem, kas slimo mazāk, kam ir laba anatomiskā un hormonālā ģenētika.

Pārējiem ir problēmas. Pasīvākajiem, slimīgākajiem, arī bērniem ar lieko svaru. Jā, ir labi izkustēties, un katrs bērna vecāks ir priecīgs, ja viņa bērns tiek adekvāti “padzenāts”. Taču patiesībā šie bērni lielākoties izvairās no slodzēm un attīstās mazāk par pārējiem, kaut gan vajadzētu būt otrādi.

Sarežģīts jautājums ir bērna atgriešanās sporta nodarbībās pēc slimošanas. Kā ar slodzes dozēšanu, individualizāciju? Kā ar pakāpenisku sportiskās formas atgūšanu? Viņam, novārgušam tagad ir daudz intensīvākā režīmā jānokārto sporta parādi, citādi dabūs nesekmīgu atzīmi. Vai tas šķiet adekvāti? Kurš sporta skolotājs teiks, ka tas ir veselību un attīstību veicinoši?

Es uzskatu, ka tiem pusaudžiem un jauniešiem, kas jau nopietni trenējas kādā sporta veidā, vispār vajadzētu automātiski likt 10.

Ja mēs pavērojam klases sporta stundu, tad redzam procesu, kurā masveidīgi “viss notiek”. Reizēm kopaina ir iespaidīga! Ja mēs pavērojam vienu atsevišķu audzēkni un speciāli to vārgāko vai apaļāko, tad redzam, ka tieši viņam individuāli šī nodarbība, iespējams, ir “galīgi garām”. Vai ir pieļaujams, ka varbūt tavam bērnam skolas sports gadiem ilgi ir tikai mocības? Tu tiešām ar to samierinātos?

Tavam bērnam IR vajadzīga vispārējā fiziskā sagatavotība. Taču adekvāta viņa spējām. Procesam ir jābūt patīkamam, prieku radošam, un piepūle nedrīkst kļūt par pārpūli. Un tavam bērnam noteikti NAV vajadzīga vispārējā fiziskā kropļošana.

Tā ir mūsdienu realitāte – ļoti daudzi jaunieši neprot pietiekami koordinēti kustēties, soļot, skriet utt. Reti kuram pusaudzim ir pietiekami nostiprinātas pēdas, mugura un vēdera prese. Neticami, vai ne? Taču fakts. Bez stingra ķermeņa un spējas atsperties jaunietis nevienā sportā, nevienā elementā uz ieskaiti nedabūs augstu vērtējumu. Ko nu ieskaites, viņš pat dejot nepratīs stilīgi efektīgi vai izskatīgi.

Bērni un jaunieši ir TIK atšķirīgi gan ģenētikā, gan fiziskajā sagatavotībā, ka, manuprāt, skolā vispār nevajadzētu kārtot uz atzīmi jebkādas ieskaites fiziskajā sagatavotībā.

Nesen vieglatlētikas manēžā novēroju situāciju. Šķiet, kādas arodskolas audzēknes gatavojās skriet atspoles skrējienu 10x10m. Skolotāja viņām lika kārtīgi iesildīt ceļus. Un kas notika? Meitenēm, protams, nebija ne jausmas, kā to izdarīt, savukārt skolotāja bija aizņemta ar puišu skrējieniem. Tā arī viņas pēc tam skrēja nesagatavojušās.

Neadekvātas slodzes, iesildīšanās trūkums, trīssoļlēkšana uz asfalta un tamlīdzīgas lietas nav sīkumi. Tās var radīt ļoti ilgstošus hroniskus cīpslu savainojumus, kas liek sevi manīt gadiem ilgi. Sirds problēmas un riebumu pret sportu, tizlumu un zemu dzīves kvalitāti visu mūžu.

Ja kaut vienam skolēnam sporta stunda nāk veselībai par sliktu nolaidības vai neorganizētības dēļ, tad tā ir neizdevusies stunda. Protams, bērnam var gadīties nokrist, vai nejauši savainoties, tā ir cita lieta, jo ikviena sporta nodarbība tomēr ir neparedzama.

Varbūt es dramatizēju, varbūt man ir arī pārspīlēti augsti standarti. Taču es esmu par progresu. Par sistēmas, attieksmes un kvalitātes nepārtrauktu progresu. Par veseliem un stipriem jauniešiem!

Sporta skolotāji, lūdzu, iemāciet pamatīgāk saviem skolēniem pašus kustību pamatus. Efektīvas pārvietošanās spējas, nevis specializētus sporta elementus. Daudz vairāk iemāciet atsperties un skriet, uztrenējiet ātrumu, reakciju un lokanību, un skolēni varēs izdarīt visu.

Man ir konkrētas programmas dažāda vecuma skolēniem tieši efektīvu kustību spēju attīstīšanai. Strādāsim kopā!

     [+] [-]

, 2015-04-30 22:58, pirms 10 gadiem
kegums rakstīja: Nepiekrītu tam, ka 10 jāliek tiem, kas kaut kur trenējas. Nav jau zināms, kādā kvalitātē viņš trenējas un vispār tas "noplicina atzīmi".
Man ielika 10, jo biju medaļās LJČ
taču vienēr skrēju garos gabalos un visu pildīju
mani štangistu tikai 12 klasē sāka noskriet garajā gabalā

     [+] [-]

, 2015-04-30 23:16, pirms 10 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Kas mani nedaudz tā iesprindzina - nevajag jau tos skolniekus pielīdzināt kaut kādiem vārguļiem, kas NEKO nevar. Nesaku arī, ka visi visu var, taču tas atrisinās ar to modeli, ko piedāvāju, kad katrs jau vidusskolas vecumā saprot ko grib/var un sporta stundās to arī dara (tas ir kompleksas pieejas jautājums, kas jārisina ne tikai sporta stundas ietvaros). Uzdevums nav no skolnieka dabūt tonnu trīscīņas summā. Uzdevums ir iemācīt TEHNIKU. Jā, arī vilkmes, tupiena un pārējo salikto (vairāku locītavu) kustību.

Trenažieri vispār lielākajā vairumā nav derīgi cilvēkiem, kuri nav rehabilitācijas procesā, vai arī nav sasnieguši tādu līmeni, kad viņam tikai trenažieris ļauj notrenēt KONKRĒTU muskuli un konkrētā stilā.
Paldies par ļoti izsvērto viedokli.
Pateikšu priekšā, ka kustības var mācīt ar slotas kātu vai rorīti - nevajag pat 20 kg grifu.
Spiežu roku par to, ka trenažieri bērniem ir lieki. Kāda jēga kačāt kvadracepsu, ka muguru un pleci neturēs to brīdi, kad ledusskapis uz 4stāvu būs jāuznes.

     [+] [-]

, 2015-04-30 23:17, pirms 10 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Par trenažieru lietderības koeficentu mums domas sakrīt BET, kā teica Godža - man pagāja + - 2 gadi 3-4 treniņi nedēļā cauru gadu bez pauzēm un tikai tad tehnika daudzmaz bija ok 3 pamatkustībās. Es neredzu iespēju to iemācīt ātrāk visvienkāršākā ir vilkme, bet iedzen nu taisnu muguru, lai velk gar kājām, nerausta trapeci/bicepsu un pats galcenais - lai to darot NENOTRAUMĒJAS, jo muguras muskulatūra vairumam pilsētas bērnu pašlaik ir dirs.ā

Pietupienus esmu mācījis savam sīkajam - viss slikti! Ahilejs īss, papēžus rauj augšā, papēži jāliek uz dēļa vismaz 90% iesācēju. Un jāpaiet laikam līdz iestieps.....pēdas skatās uz āru
Atkal jātur perfekta mugura. Stieni bāž uz kakla, jo nav lokana plecu daļa, galvu kar uz leju, ļurkā ceļgalus bendējot locītavu, nav dziļuma nekāda vairumam, jo apakšējā fāzē saļimst, lejā krīt, augšā mocas šķībi līki - tā lielākā daļa standarta kļūdu iesācējiem, kuras neizdzīsi pāris nodarbībās.
Spiešanā guļ beņķī kā gaļa, kājas nemāk izmanot un nesaprot priekš kam, stabilizējošo muskuļu nav, stienis ļurcīgi staigā, satvēriena nav, par tiltiem, tostarp šķērsenisko es nerunāju, jo tos iesācējam NEVAJAG!
Darot iepriekš minēto pareizi jāelpo, to nemāk, aiztur elpu kas galīgi neder. Ir LIELS risks savainoties, vai savainot citus.
Un pats galvenais - nu nav jāceļ 14-16 gados štanga, ķermenis nav gatavs un tajos gados tas ir pat kaitīgi!
Ne velti spēka sportos juniors ir līdz 23 gv.
SUPER - apraksts par tizlībām. bet laikam tā būs realitāte, jo sadzīvē nekā fiziska vairs nav ne biešu vagas, ne siena talkas, ne malkas zāģēšanas ne kas...

     [+] [-]

, 2015-05-15 18:30, pirms 10 gadiem
Sen senos laikos bija jāizpilda tās GTA normas (gotov k trudu i oboroņe). Varbūt smieklīgi, bet 80% no klases tās izpildīja bez problēmām. Neatceros tos normatīvus, bet puišu vidū tikai retais netika ar to galā. Nekas jau pārmērīgs nebija, Jāpievelkās kaut 5 reizes, jānoskrien dažādas distances noteiktajā laikā, jāmet tenisa bumbiņa jaunākiem ap 30m, vecākās klasēs tā sauktā granāta 700gr, jāslēpo 5 km vismaz 25 minūtēs, utt. utt. Tā kā nebija čipšu un interneta, tad brīvais laiks tika ļoti labi fiziski aktīvi pavadīts. Un nokārtot to visu bija nieks. Atceros, ka skolotājs pirms stundas lika veikt iesildīšanos - 3 apļi(1 km) pa skolas skrejceliņu ap futbola laukumu. Puikas centās jau iesildīšanās skrējienā dabūt 1. vietu. Pēdējie 200m tika veikti sprintā uz izturību.
p.s. gribu teikt, ka laiki mainījušies. Ierindas skolnieks ap 7-8 klasi diezi vai spētu 1km nobizot ap 3 minūtēm. Nu 3 min 25 sek. Drīzāk apēdīs 3 kg čipšus šai laikā. Par distanču slēpošanu ikdienā var aizmirst... daudz kas ir zudis... tefteļu paaudze aug