H.Rodkes efektīvie treniņi 18.daļa - uzturs un sportista enerģija

Uzdod savu jautājumu Helmutam Rodkem!
Iepriekšējos H.Rodkes efektīvo treniņu materiālus un atbildes uz jautājumiem meklē ŠEIT!

Ikviena cilvēka iekšējās enerģijas plūsmas nosaka viņa dzīves un sasniegumu kvalitāti, un spēju piesaistīt apkārtesošās universālās enerģijas. Sportista ikdienas - treniņu, mācību, attiecību, darba, izklaides un citu aktivitāšu enerģijas, kā arī veselības pamatā ir organisma šūnu vielmaiņas kvalitāte un efektivitāte. Katrai organisma dzīvai šūnai ir savs noteikts dzīves ilgums un dalīšanās skaits. Dzīvās šūnas ir sarežģītas fabrikas, ar atšķirīgām funkcijām, un to visu kopdarbība nosaka cilvēka veselību, pašsajūtu un spējas. Sports, kā cilvēka fizisko spēju augstākā pilotāža prasa visu organisma šūnu iespējami labāku kopdarbību. Ikvienā sportā aktīvi iesaistās smadzeņu, muskuļu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru, gremošanas orgānu, kaulu, ādas, maņu orgānu, un citu sistēmu šūnas. Jo veselīgāki visi posmi, jo labāks gala rezultāts.

Sūnas spēj normāli funkcionēt konkrētos iekšējās vides apstākļos. Visi dzīvības procesi notiek ūdens vidē ar noteiktu ūdeņraža atomu koncentrāciju. Vielas, kuras atdot ūdeņraža atomus, sauc par skābēm, bet tās, kuras tos savāc – sārmiem. Noteiktu skābju un sārmu attiecību kādā no šķīdumiem, sauc par skābju – sārmu līdzsvaru. To raksturo ar speciālu rādītāju pH (power Hydrogen ‘’ūdeņraža spēks’’), kurš norāda ūdeņraža atomu skaitu dotajā šķīdumā. Rādītāja vērtība pH ir atkarīga no attiecības starp pozitīvi lādētiem joniem ( skābu vidi veidojošie) un negatīvi lādētiem joniem (sārmainu vidi veidojošie). Cilvēka organisms nepārtraukti cenšas uzturēt stingri noteiktu pH līmeni. PH skalā no 1 līdz 7 ir skāba vide. 7 ir neitrāa. No 7 līdz 14 – sārmaina. Ja asiņu pH ir konstants (nemainīgs lielums, ko uztur organisma bufersistēmas), turpretī limfa un starpšūnu šķidrums lielākai daļai mūsdienu cilvēkiem ir skābi. Asinīs pH ir 7,4, tā bieža nobīde uz skābo pusi veicina iekaisuma procesus, bet nobīde uz sārmaino pusi veicina ātrāku izveseļošanos un atjaunošanās procesus. Siekalu ph 6,0 – 7.0, tievās zarnas sekrēti – 7,7 – 8,0, kuņģa sula – 1,0 – 3,7, urīns – 4,5 – 8,0, žults 7,8 – 8,2, asinīs 7,3- 7,4.

Uzturs, ko lietojam vistiešākajā veidā ietekmē starpšūnu vidi un ķermeņa šķidrumus. Skābi veicinoši produkti piesārņo starpšūnu saistaudus, tie sabriest, un apķep ar šlakvielām, līdz ar to tiek traucēta šūnas apgāde ar skābekli un barības vielām, kā arī sliktāk no šūnas izvadās dzīvības procesos radušies metabolīti uz asinīm. Tā rezultātā jūtam enerģijas trūkumu, nespēku un miegainību. Skābāka starpšūnu vide patīk dažādiem mikroorganismiem, kas tad sāk pastiprināti vairoties, un izdalīt dažādus toksīnus. Tie padara vidi vēl skābāku, kā rezultātā strauji pazeminās treniņu efektivitāte, krītas imunitāte, un sportists saslimst. Tīra starpšūnu vide= laba imunitāte, piesārņota vide= vāja imunitāte! Viss vienkārši! Šie toksīni uzkrājas gan saistaudos, gan taukos. Jo vairāk toksīnu, jo vairāk liekā svara. Jo vairāk tauku uzkrājam- jo vairāk toksīnu cilvēks varēs nēsāt ikdienā sev līdz, un neizvadīt ārā. Jo vairāk liekā svara - jo biežāk mocīs dažādas saslimšanas, un īsāka dzīve.

Organismā ir 4 bufersistēmas, kuru uzdevums ir noturēt iekšējās vides nemainību jeb homeostāzi noteiktās robežās. Tās ir: hidrogēnkarbonātu - asinīs, fosfātu- audos, olbaltumvielu- audos un asinīs, hemoglobīna- asinīs. Skāba starpšūnu vide būtiski pazemina darbaspējas tieši izturības sporta veidos, jo ir novājinātas organisma bufersistēmas, un to samazinātā kapacitāte vājāk neitralizē pienskābi un citus metabolītus, līdz ar to ātrāk iestājas nogurums.
Skābu vidi rada: gaļa, zivis, desas, olas baltums, sieri, kafija, cukurs, saldumi, saldināti dzērieni, alkohols, melnā tēja, maize, pupas, zirņi, dzīvnieku tauki, margarīns, rieksti, kakao, un citi. Šie produkti jāierobežo, vai jālieto kopā ar
sārmainu vidi veicinošiem: auksti spiestas augu eļļas, dārzeņi – burkāni, kāposti, ziedkāposti, ķirbji, bietes, ķiploki, gurķi, redīsi, sīpoli, zaļie lapu salāti, dilles, pētersīļi, diedzēti graudi, paprika, olas dzeltenums, žāvēti augļi, avokado, bumbieri, melones, auzu pārslas, pilnpiens un citi. Katram produktam vai dabas veltei gan ir savs skābuma vai sārmainības koeficients. Var, protams, ēst visus produktus, jautājums ir – cik daudz, un tie ir pareizi jāsakombinē.

Plašāka informācija par produktiem ir pārpārēm pieejama, tāpēc šeit sīkāk neiedziļināšos. Mans mērķis ir tikai vērst uzmanību uz svarīgu tēmu. Galvenais, ko atcerēties-jāēd daudz dārzeņu un zaļumu, it īpaši kopā ar gaļu, mazāk balto miltu izstrādājumus, mazāk dzert saldinātos dzērienus, bet vairāk tīru ūdeni, kā arī svaigi spiestas dārzeņu un augļu sulas, nepārēsties uz nakti, nelietot alkoholu, un visu pārējo- sabalansēti! Ja kāds vēlas pie šī jautājuma vērsties padziļināti, var, piemēram, noteikt savu tipu pēc ajurvēdas, tādā veidā vēl smalkāk sastādīt savu ēdienkarti.

Skābā vidē veidojas kaitīgie brīvie radikāļi, kas bojā šūnu membrānas, kā arī stipra un ilgstoša starpšūnu piesārņojuma rezultātā var tikt bojātas DNS UN RNS struktūras, radot mutācijas. Šīs mutācijas noved pie labdabīgiem un ļaundabīgiem audzējiem. Tātad brīvie radikāļi- šūnu nāve! Brīvie radikāļi ir nestabilas molekulas, kas veidojās cilvēka organismā no nesabalansēta uztura, stresa, pesticīdiem, apkārtējās vides piesārņojuma, elektriskā lauka smoga no dažādām sadzīves tehnikas ierīcēm un arī dabiskiem organisma bioloģiskiem procesiem dzīves gaitā. Organismā brīvie radikāļi pievienojas stabilai molekulai, atņem tai elektronu un tāda veidā pārvērš stabilo molekulu par brīvo radikāli. Šī nepārtraukta ķēdes reakcija bojā šūnas, attīstās slimības un priekšlaicīgas deģeneratīvas izmaiņas. Palielinoties brīvo radikāļu skaitam iespējami vairāk nekā 80 veselības traucējumu veidi .

Antioksidanti neitralizē brīvos radikāļus, atdodot tiem vienu savu elektronu. Taču paši kļūst par brīviem radikāļiem jau ar vājākām īpašībām un arī vēlas atgūt pazaudēto elektronu- tā ir ar visiem zināmiem antioksidantiem- C, E vitamīni, selēns, karotinoīdi, Q10, un citi, kas ir lieliski arī ar citām, veselībai svarīgām īpašībām. Izņēmums ir mikrohidrīns, kurš, atdodot elektronu nepārvēršas brīvā radikālī. Mikrohidrīns uzlabo starpšūnu bioloģisko vidi raksturojošos rādītā¬jus: pH, virsmas spraigumu, impulsu vadāmību, tam piemīt antibakteriāla aktivitāte.

Mikrohidrīns satur ar ūdeņradi bagātinātu silīciju, t.i. silīcija savienojumu ar ūdeņraža atomiem, kas ir modificēts tā, ka uz ārējā apvalka orbītas atrodas vāji saistīti papildus elektroni. Šis elektrons viegli tiek atdots brīvo radikāļu neitralizācijai. Šī ir vienīgā antioksidanta forma, kas, pati atdodot elektronu, nepārvēršas par brīvo radikāli, bet sadalās par asimilē¬jamām minerālvielām - silīciju, kāliju, magniju, ūdeņradi un ūdeni. Mikrohidrīns spēj strukturizēt ūdeni un organisma šķidrumus, tas samazina ūdens virsmas spraigumu, padarot to bioloģiski asimilējamāku, veicinot ātrāku šūnu hidratāciju, kas ir svarīgi šūnu funkcionēšanas uzla¬bošanā. Tāpēc produkts ir iekšējās enerģijas ražošanas stimulators, šī enerģija veicina organisma atjauno¬šanos un palēnina novecošanās procesus.

Kā vēsta ražotājs: “ Mikrohidrīns ir unikāls preparāts, par kuru tā radītājs Patriks Flanagans 1994. gadā tika nominēts Nobeļa prēmijai. Tas ir visiedarbīgākais no visiem mūsdienās zināmajiem antioksidantiem, turklāt dabisks un absolūti nekaitīgs. Mikrohidrīns neitralizē pienskābes radikāļus. Mikrohidrīns dod bāzi augstu sportisku rezultātu sasniegšanai visos sporta veidos, sevišķi sporta veidos, kas prasa augstu izturību. Tas dod kolosālu enerģijas daudzumu. To lieto daudzi olimpisko spēļu dalībnieki.Mikrohidrīns paaugstina asins sārmainību, tādēļ asinis tiek bagātīgāk piesātinātas ar skābekli, paaugstinot cilvāka fiziskās un garīgās darbaspējas. Sportisti sasniedz optimālos rezultātus, vieglāk iztur pārslodzes. Mikrohidrīns ir sertificēts antidopinga komitejā un nekādā gadījumā nav pieskaitāms dopingu kategorijai. Mikrohidrīns: • paaugstina tonusu; • palielina organisma enertiskās rezerves.”

Skābākā vidē tiek traucēta hormonu producēšana, fermentu aktivitāte pazeminās vai apstājas, paātrinās šūnu novecošanas procesi.Pastiprināts skābums tāpat izraisa osteoporozi, zobu kariesu, porodontozi, starpskriemeļu disku bojājumus, krampjus kājās, sāpes locītavās, trauslus nagus, uretrītu, cistītu, nierakmeņus, disbakteriozi, enterītu, kolītu, helikobakteriozi, kuņģa čūlu, biežas saaukstēšanās, laringītus, depresijas, nervozitāti, agresivitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes, reproduktivitātes problēmas, personības degradāciju un daudzas citas saslimšanas un organisma funkcionālās novirzes. Piemēram- nepareiza uztura rezultātā ir paaugstināts skābums kuņģī, un ir izveidojusies helikobakterioze. Tipiska ārstēšana ir ar omeprozolu un antibiotikām, ja vien nav čūla. Omeprozols nobloķē liekā skābuma novadīšanu no iekšējās vides uz kuņģi. Rezultātā vēl vairāk pieaug starpšūnu vides skābums un rodas citas problēmas. Antibiotikas arī skābina vidi. Veidojas apburtais loks.

Apburtais loks ir arī, kad skābas reakcijas rezultātā spazmējas asinsvadi, un sāp galva. Pretsāpju tabletes- noņem spazmas, bet ir ar skābu reakciju... Situāciju atrisina vienīgi sabalansēts uzturs, atslodzes dienas, vai attīrīšanās kūres starpsezonā. Ja, piemēram, paaugstināta skābuma rezultātā tiek noārdīta kuņģa gļotāda, ir traucēta arī olbaltumvielu sagremošana. Rīta kafija arī nav nekas labs, jo stipri paskābina iekšējo vidi, rada dažādas sāpīgas sajūtas muskuļos un locītavās, un izskalo kalciju no kauliem un zobiem. Tā ir kā pātaga smadzenēm, neļaujot tām normāli atmosties un strādāt, jo tiek traucēts CNS viļņu dienas ritms, ātrāk iestājas nogurums, rodas vajadzība pēc nākamās tasītes, kas bieži tiek dzerta dienas vidū, kad smadzenēm tieši vajadzētu mazliet atpūsties, lai pēcpusdienā atkal darbotos ar pildu jaudu. Tam pietiktu pat ar 5- 10 minūtēm miera. Šādas, enerģētiski nepareizi strukturētas dienas, ar laiku vienkārši sagrauj organismu. Pašam sava, iekšējā enerģija, sāk no rītiem pilnvērtīgi funkcionēt tikai pēc atteikšanās no šādiem mākslīgiem stimulatoriem.

Cik daudzi no mums spēj lauzt savus paradumus? Piekrītu, kādreiz tiešām vajag iedzert kafiju, bet tie ir atsevišķi gadījumi, nevis ikdienas rituāls. Par kafiju ir tikai viens piemērs no neskaitāmiem, kas pierāda, ka cilvēks- “radības kronis” īstenībā ir fantastiska pašiznīcināšanās mašīna. Šādi neveselīgi paradumi, garšas atkarības, modificēta un “uzlabota” pārtika cilvēkam nepārtraukti “nosēdina baterijas” radot slimības, atņemot enerģiju, un dažkārt notur cilvēku savās važās visu apzinīgo mūžu. Pie kaitīgiem droši var ierindot visus mākslīgos garšas uzlabotājus- E vielas. Tas ir arī ļoti izdevīgi šo atkarību un paradumus veicinošo vielu ražotājiem un izplatītājiem. Skaidrs, ka var jau kādreiz pagrēkot ar ēšanu, bet visam jāzina mērs, jo visam ir sava cena.

Ja sportistam trauma vai pēcoperācijas periods, tad ,kā treneris, varu pilnīgi droši apgalvot- viņam uzturā lieliski noderētu aminoskābe glutamīns, daudz svaigu dārzeņu un zaļumu, pilnībā nekādu mākslīgo saldumu, kafijas, alkohola, ēst mēreni, kā arī dzert tīru ūdeni vai dārzeņu sulas. Tas labi veicinās dzīšanas procesus. Sakārtojot pašam savu iekšējo vidi, sportists var ievērojami uzlabot veselību, atjaunošanos pēc smagām slodzēm, kā arī panākt augstāku treniņu efektivitāti. Tiesa, tas nenotiek vienā dienā, te ir runa jau par dzīvesveidu. Konkurences cīņā ilgtermiņā uzvarētājs, kā arī morāls un materiāls ieguvējs būs tas atlēts, kuram uztura un sportiskā režīma prasības nebūs par grūtu ievērot. Jautājums - kādā līmenī katrs no mums spēj “lidot”?

1.vingrinājums

Kājas pacelšana no sēdus stāvokļa ar papildus atsvaru. Attīsta galvenokārt muskuļa ilipsoas darbību amplitūdas augšējā daļā. Sekmē aktīvu vēzienu pārvietojoties. Šāda versija būtu pietiekama vienu reizi nedāļā, 1- 3 piegājieni pa 5- 20 reizēm, atkarībā no mērķa.

2.vingrinājums

Noliecieni ar svaru stieni rokās, jeb stājas vilkme sekmē augšstilbu aizmugurējās muskuļu grupas attīstīšanu, trenē sēžas muskulatūru, kā arī muguras atliecējus visā garumā. Smagāks svaru stienis jau iedarbojas uz ļoti daudziem muskuļiem, bet mērķis tomēr ir jau iepriekšminētās grupas. Svarīgi iztaisnojoties sasprindzināt sēžas muskulatūru, atliecoties nepāriet vertikāli, turēt muguru visu laiku izliektu. Ja ir nepietiekama lokanība sēžas rajonā, parasti ir zināmas problēmas ar tehnisko izpildījumu. Vingrinājumu pietiek, ja izpilda 1 reizi 7- 10 dienās. Jo tas ir smagāks, jo lēnāk tiek izpildīts, it īpaši kustībā uz leju. Ar vieglākiem svariem var strādāt arī tempā. Atkārtojumu skaits no 2- 10, un 3 – 6 piegājieni, atkarībā no svara un mērķa.