Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

H. Rodke: "Ko darīt ar skolas sportu?!"

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

Es iedomājos – ja sporta skolotājam (jebkuram skolotājam) asas konkurences apstākļos būtu skolēniem “jāpārdod” sava stunda – kā uzreiz mainītos attieksme, saturs un pasniegšanas veids! Skolēni varētu veidot skolotāju reitingu… Protams, ir ļoti daudzi skolotāji, kurus bērni mīl, ciena un respektē, un kuru reitings arī šobrīd ir augsts, kurus atceras ar siltumu sirdī. Viss ir atkarīgs no personības.

Pēdējās divas nedēļas es maz gulēju un daudz domāju. Domāju par sava iepriekšējā raksta “Šausmas sporta stundā” rezonansi sabiedrībā. Statistika rāda, ka uz šo brīdi jūs esiet vairāk kā 23800, kas izlasījuši manu rakstu. Tagad, kad esam šajā tēmā satikušies “aci pret aci”, es jums teikšu – paldies! Paldies par komentāriem un 3600 fb like! Atzīšos – negaidīju un esmu patīkami pārsteigts!

Fiziskā kultūra. FIZISKĀ KULTŪRA! Ir tas, kas mums visiem ir vajadzīgs skolas sportā!

Ieklausīsimies katrā vārdā atsevišķi - “fiziskā” un “kultūra”… un viss kļūst skaidrs! Sports lai ir ārpusskolas nodarbību un ģimeņu izvēles kompetencē. Skolā – kustību pamatus, iemaņas, koordināciju, muskulatūras nostiprināšanu, spēles, prieku un izglītotību, bet padziļināti apgūt konkrētu sporta veidu – sporta skolu treniņos.

Ar šo es vēršos gan pie Tevis, izglītības un zinātnes ministre, gan pie tevis – stilīgā 8-klasniece, kura kādreiz grib būt protestā visam, kas notiek skolā!

To es saku Tev, Sporta akadēmijas rektor, un tev – muskuļainais čali no 11. klases. Tev, sporta skolotāj, un arī tev – katra skolēna mamma vai tēvs.

Uzskatu, ka mums ir nepieciešama pilnīgi jauna sporta stundas skolā filozofija, pavisam cits koncepts!

Skolas sporta stunda ir ļoti īpaša. Īpaša ar slodzi, pulsu, elpošanu un vielmaiņu. Īpaša ar to, ka skolas gados bērniem veidojas ķermenis un kustību prasmes, kas viņam saglabāsies visu mūžu. Ja skolēns pavirši mācās fiziku vai mūziku, būtībā tas nekaitē veselībai. Vienīgi inteliģencei. Kļūdas sportā var ietekmēt veselību ļoti ilgi!

Kā sportistu treneris es varu droši apgalvot, ka labu rezultātu fiziskajā attīstībā dod vienkāršība, atkārtošana un tehnika. Labs treniņš ir nevis tas, kurā vairs nav ko pielikt, bet gan tas, kam vairs nav ko atņemt! Ja ir labi izpildīts kaut vai viens uzdevums tas jau ir veiksmīgs treniņš. Tāpat ir ar sporta stundu.

Vienalga vai tu esi liels čempions, vai tikai skolēns, visu tavu fizisko darbību pamatā ir kustību kultūra. Pārvietošanās spējas sportā un ikdienā.

Tā kā esmu vieglatlēts ar 30 gadus aktīva sportista un 18 gadus ilgu trenera stāžu, uzstājos semināros, meistarklasēs, pats mācos un apmācu topošos trenerus funkcionālajā fiziskajā sagatavotībā, atļaušos teikt, ka esmu zināmā mērā “kustību un fiziskās sagatavotības” eksperts.

Kā speciālists varu pavēstīt, ka visiem sporta spēļu pārstāvjiem, kas pie manis ir trenējušies un trenējas ir bijušas problēmas ar skriešanu, atsperīgumu un kopējām kustību iemaņām. Pasīva pēda, nefunkcionāls gurns, vāja mugura un hamstringi, un racionālas tehnikas izpratnes trūkums. Un tie jau ir sportisti ar vairāku gadu stāžu!

Kustību pamati atbilstoši vecumam ir jāmāca visus 12 skolas gadus. Tenisists Ernests Gulbis kā bērnībā, tā arī tagad trenē savu sitienu no labās. Gan būdams iesācējs gan arī šobrīd viņš cenšas uzlabot starta uzrāvienu un spēli pie tīkla. Sprinteris Useins Bolts šodien dara tos pašus sprinta vingrinājumus, ko pirms 10 gadiem. Tikai jau citā līmenī. Viņš piestrādā pie zemā starta tehnikas gadiem, gadiem un gadiem…

Ko tad darīt ar skolas sporta stundām? Ko darīt, lai meitenēm pēc sporta stundas būtu laiks ieiet dušā, nevis smirdīgām, lipīgām un nepaēdušām sēdēt un rakstīt matemātikas kontroldarbu? Ko darīt, lai ar pilnu kuņģi pēc pusdienu starpbrīža nebūtu jāskrien kross vai citādi mokoši jāvingro? Ko darīt, lai bērniem būtu gan attīstība, gan prieks? Gan izglītība, gan motivācija?

Daži ieteikumi:

- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā uzlabot sporta skolotāju sagatavošanas programmu.
- Sporta stunda var būt tikai viena nedēļā, bet tai ir jābūt stundu pārim, kurš beidzas 10-20 min. pirms otrās stundas beigu zvana. Izņemot jaunākās klasītes, 45 min. ir parodija un izsmiekls!
- Visus 12 mācību gadus notiek pamata kustību iemaņu uzlabošana – vēziens ar rokām, ar kāju, atspēriens, piezemēšanās, skrējiena tehnikas un vienkāršāko lēcienu pilnveidošana, mešanas kustība, rāpšanās, smaguma pacelšana, prasme ieslēgt darbībā atsevišķas muskuļu grupas.
- Sporta spēļu un to elementu apmācība atkarībā no skolas iespējām un skolotāja kompetences. Nodarboties tikai ar jēgpilnām lietām.
- Iemācīt skolēniem elpot vingrinājumu izpildes laikā, un ko darīt savainojuma gadījumā.
- Dot zināšanas kā racionāli izpildīt spēka vingrinājumus.
- Iemācīt fizioloģijas pamatus, ko ēst pirms, ko pēc sporta, utt.
- Garo pusdienu starpbrīdi ideālā variantā pēc sporta stundas.
- Uzlabot stāju, novērst plakano pēdu, uzlabot lokanību.
- Ieviest sporta video skatīšanos. Veikt kustību tehnikas analīzi.
- Netrenēt izturību! Tas nav skolā paveicams. Tāpēc arī nekādu krosu uz atzīmi!
- Sporta stundas nedrīkst būt nomācoši nopietnas kā smags, drūms treniņš. Jābūt arī regulārai iespējai skolēniem vienkārši izskrieties un papriecāties kādā bumbas spēlē.
- Sporta skolotāji, nekritizēsim bērnus, ka viņi ir tizli, vai ka tikai sēž savos iphone. Viņi to darīs arī turpmāk. Pieņemsim jauno realitāti, vienkārši darīsim, ko varēsim kopējās lietas labā, un sniegsim bērniem maksimālu psiholoģisko atbalstu.
- Un pats galvenais - nekādu vieglatlētikas lēcienu uz asfalta!

Vislabāk būtu, ja mēs, sporta speciālisti, kuriem rūp, aizmirstu visas programmas, “paņemtu baltu lapu” un sāktu ar nepieciešamāko. Ar ģenerālo līniju, kas iet cauri visiem 12 mācību gadiem. Un tad, drosmīgi uzsitot dūri galdā, pavēstītu: “Vajag šitā!”. “Pat ja mēs neizdarīsim daudz ko citu – šo mums vajag obligāti!”

Un šis “obligāti” varētu būt fiziski funkcionāli spējīgs jaunietis, kuram ir iemācīta kustību kultūra. “Obligāti” ir iedvesmot apaļīgu meiteni pusaudzi, kura nesporto, un nekad arī nesportos, ka viņa var lieliski kustēties, graciozi dejot un ka viņa var būt stipra. “Obligāti” ir pašiem nīkulīgākajiem jauniešiem radīt sajūsmu par fiziskām aktivitātēm, nevis riebumu. Galu galā “obligāti” ir prieks no sporta to bērnu acīs, kuriem ir īpašas vajadzības! Un atmetīsim visu neobligāto.

Uzlabosim programmu, taču uzlabosim arī to, kā mēs “aiznesam mesidžu” līdz skolēniem. Uzlabosim savas publiskās uzstāšanās iemaņas. Bērni nav muļķi, un viņiem ir svarīgi zināt, kādu labumu dos tas, ko liekam mācīties. Vārdu sakot – kāds būs ieguvums no ieguvuma.

Un tagad, kad mums ir jauniešiem (un viņu vecākiem) sakarīgs piedāvājums, teiksim tā – skolas sporta stundas ir obligātās pamata un vidējās izglītības ļoti svarīga sastāvdaļa. Jums tā ir jārespektē!

Skolēn, man ļoti patīk teiciens no vienas filmas: “Vieni piedzimst diženi, bet citiem diženums tiek uzspiests, un viņi par to vēlāk saka paldies!”. Zinu, sporta stundas ir saistītas ar fizisku piepūli, kas nepieradušam var radīt sliktas sajūtas. Nevairies no sportošanas, pamazām pierodi pie slodzes, tu mazāk slimosi, iemācīsies kustības, un tu būsi sajūsmā par to, ko tu vari!

Kurš no jums ir gatavs ieiet vēsturē izdarot mūsu bērnu labā ko paliekošu? Kuram ir drosme sākt būvēt ko jaunu, nevis tikai veikt paviršu kosmētisko remontu? Kurš ir gatavs “bīdīt kontinentus” tā vietā, lai tikai kulstītu putas pa virspusi? Tas noteikti būs ārpus tavas komforta zonas… Atsaucies!

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:26, pirms 10 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Ja kādā diskusijā pamēģina ieteikt, ka mācību vielai jābūt saistošai, tad sabirst atbildes, ka dzīve nav rožu dārzs un ka jāmācās darīt arī to, kas nepatīk. Respektīvi - ja tev interesē tas, ko dari, tad acīmredzot esi vai nu ģēnijs vai sliņķis, kas nemēģina/kam nevajag piepūlēties un pārvarēt sevi. Vismaz es citādi kā par kaut kādu mazohistu mentalitāti to nevaru nosaukt.
Tu tiešām domā, ka mūziķim vai māksliniekam no zinātniskās skaitļošanas vai parciāliem diferenciālvienādojumiem kļūs labāk?

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:32, pirms 10 gadiem
Slavens rokmūziķis rakstīja: Nu var jau būt. Bet nevar noliegt, ka attieksme iet uz augšu.

Bet varbūt es dzīvoju citā vidē, nezinu.
Nu, iespējams, ka pie vainas tas, ka nedzīvoju Rīgā, kur gan jau ir mazliet labāk.

Bet ideja jau paliek tā pati - ja cilvēks, pieaudzis cilvēks, izvēlas kā brīvā laika pavadīšanas veidu fizkultūru, savas fiziskās formas (kā vizuālās, tā praktiskās) uzlabošanu, tad tas tiek uztverts kā kaut kāds ārprāts, no sērijas - vienā vietā bērnība spēlējas.

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:32, pirms 10 gadiem
PuLVeris rakstīja: Tu tiešām domā, ka mūziķim vai māksliniekam no zinātniskās skaitļošanas vai parciāliem diferenciālvienādojumiem kļūs labāk?
Pirmkārt, manā laikā tik specializētus priekšmetus visiem un visās skolās jāmācās nebija. Ja tagad ir, tad kādam jādod pa tāsi.
Otrkārt, to cilvēku, kas jau pamatskolā, kad sāk mācīt eksaktās zinātnes, skaidri zina, ka būs liriķi un nevis fiziķi, nav tik daudz, kā varbūt liekas. Cik nav bijis, ka kāds tieši iemīl pavisam citu jomu un atklāj sevī talantu, ko nemaz nav nojautis. Un ja nu mūziķis un mākslinieks neko nesasniedz? Tad ir tas pats variants, kas ar sportistiem, kam viena neveiksmīga trauma un attopies, ka miljonus ar muskuļiem nenopelnīt, bet izglītības nav.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:34, pirms 10 gadiem
Prussian2 rakstīja: Tu par daudz pōrspīlej , ar sovu porspieliešonu tu vīn pador sevi par apsmīkla objektu itimā diskusijā un tevi najam nūpītni vārā tovu raksteitū. Tev kaids Riezeknī ir uz īlis pascejs ,ka tu esi kompleksains impotents , kod tu ej uz svoru zōli?
Runojūt par skriejiejim - Rēzeknī bie 2 zāni ,kas skraideja -10 , -15 grādūs plōnā apģierbā - vot tī gon ir trokī. Jī vairs naskraida ju jūs pīmeklēja veseleibys problēmis.
Mani visādi ir saukuši (gan tieši gan netieši), tāpēc es tiešām zinu kas un kā. (ja jautājums ir vai es par to uztraucos - nē, nemaz )

Ja esi normāli saģērbies (un biezums/plānums te ņipričom), tad var skriet -15 grādos, mierīgi. Vai vajag? Nezinu. Ja tas ir tikai tāpēc, lai pierādīt, ka var noskriet, tad tiešām nevajag.

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:35, pirms 10 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Pirmkārt, manā laikā tik specializētus priekšmetus visiem un visās skolās jāmācās nebija. Ja tagad ir, tad kādam jādod pa tāsi.
Otrkārt, to cilvēku, kas jau pamatskolā, kad sāk mācīt eksaktās zinātnes, skaidri zina, ka būs liriķi un nevis fiziķi, nav tik daudz, kā varbūt liekas. Cik nav bijis, ka kāds tieši iemīl pavisam citu jomu un atklāj sevī talantu, ko nemaz nav nojautis. Un ja nu mūziķis un mākslinieks neko nesasniedz? Tad ir tas pats variants, kas ar sportistiem, kam viena neveiksmīga trauma un attopies, ka miljonus ar muskuļiem nenopelnīt, bet izglītības nav.
Jā, jā. Tāpēc jau mēs arī sakām, ka izglītības sistēma Latvijā ir jāmaina, jo šī sistēma neatklāj talantus (nav radošuma), tā rada, veido izpildītājus.

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:36, pirms 10 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Pirmkārt, manā laikā tik specializētus priekšmetus visiem un visās skolās jāmācās nebija. Ja tagad ir, tad kādam jādod pa tāsi.
Otrkārt, to cilvēku, kas jau pamatskolā, kad sāk mācīt eksaktās zinātnes, skaidri zina, ka būs liriķi un nevis fiziķi, nav tik daudz, kā varbūt liekas. Cik nav bijis, ka kāds tieši iemīl pavisam citu jomu un atklāj sevī talantu, ko nemaz nav nojautis. Un ja nu mūziķis un mākslinieks neko nesasniedz? Tad ir tas pats variants, kas ar sportistiem, kam viena neveiksmīga trauma un attopies, ka miljonus ar muskuļiem nenopelnīt, bet izglītības nav.
Lielaka dala, kas jau pamatskola saprot, ka bus lirikis nevis fizikis, to "saprot" tikai tapec, ka tas ir vieglakais cels pec vinu domam.

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:36, pirms 10 gadiem
Prussian2 rakstīja: Un ko darīt sporta stundās bērniem ,kas mācās lauku skolās ,kur ir maz skolēnu? Skolēnu ierobežots skaits arī ierobežo lietas ,ko var darīt sporta stundās, ja iet runa par komandu sporta veidiem.
Komandu sporta SPĒLES. Tās ir SPĒLES.
Vai stundā vajag spēlēties? Var jau, taču nevis spēlēties vajag mācīt, bet daudz noderīgākas lietas un spēles ir tikai kā ekstra bonuss.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-12 15:37, pirms 10 gadiem
Prussian2 rakstīja: Un ko darīt sporta stundās bērniem ,kas mācās lauku skolās ,kur ir maz skolēnu? Skolēnu ierobežots skaits arī ierobežo lietas ,ko var darīt sporta stundās, ja iet runa par komandu sporta veidiem.
Ja skolēnu maz, tad taču taisni var ar katru pastrādāt individuāli un iemācīt praksē noderīgas, praktiskas ar fizisko sagatavotību saistītas lietas. Variantu ir daudz. Piemēram, cīņas sportā visus iesācējus māca, kā pareizi krist. Vai tā prasme nevar noderēt ikdienā kaut vai uz slidenas ielas?

  +1 [+] [-]

, 2015-05-12 15:39, pirms 10 gadiem
Prussian2 rakstīja: Un ko darīt sporta stundās bērniem ,kas mācās lauku skolās ,kur ir maz skolēnu? Skolēnu ierobežots skaits arī ierobežo lietas ,ko var darīt sporta stundās, ja iet runa par komandu sporta veidiem.
Rodke kā reizi runā par to, ka nekādi sporta veidi bez īpašas vajadzības, jo vairāk normatīvi (metienu, driblu, piespēles, u.c.) skolā fizkultūras laikā nav vajadzīgi.

ja nelasīji:

Daži ieteikumi:

- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā uzlabot sporta skolotāju sagatavošanas programmu.
- Sporta stunda var būt tikai viena nedēļā, bet tai ir jābūt stundu pārim, kurš beidzas 10-20 min. pirms otrās stundas beigu zvana. Izņemot jaunākās klasītes, 45 min. ir parodija un izsmiekls!
- Visus 12 mācību gadus notiek pamata kustību iemaņu uzlabošana – vēziens ar rokām, ar kāju, atspēriens, piezemēšanās, skrējiena tehnikas un vienkāršāko lēcienu pilnveidošana, mešanas kustība, rāpšanās, smaguma pacelšana, prasme ieslēgt darbībā atsevišķas muskuļu grupas.
- Sporta spēļu un to elementu apmācība atkarībā no skolas iespējām un skolotāja kompetences. Nodarboties tikai ar jēgpilnām lietām.
- Iemācīt skolēniem elpot vingrinājumu izpildes laikā, un ko darīt savainojuma gadījumā.
- Dot zināšanas kā racionāli izpildīt spēka vingrinājumus.
- Iemācīt fizioloģijas pamatus, ko ēst pirms, ko pēc sporta, utt.
- Garo pusdienu starpbrīdi ideālā variantā pēc sporta stundas.
- Uzlabot stāju, novērst plakano pēdu, uzlabot lokanību.
- Ieviest sporta video skatīšanos. Veikt kustību tehnikas analīzi.
- Netrenēt izturību! Tas nav skolā paveicams. Tāpēc arī nekādu krosu uz atzīmi!
- Sporta stundas nedrīkst būt nomācoši nopietnas kā smags, drūms treniņš. Jābūt arī regulārai iespējai skolēniem vienkārši izskrieties un papriecāties kādā bumbas spēlē.
- Sporta skolotāji, nekritizēsim bērnus, ka viņi ir tizli, vai ka tikai sēž savos iphone. Viņi to darīs arī turpmāk. Pieņemsim jauno realitāti, vienkārši darīsim, ko varēsim kopējās lietas labā, un sniegsim bērniem maksimālu psiholoģisko atbalstu.
- Un pats galvenais - nekādu vieglatlētikas lēcienu uz asfalta!

     [+] [-]

, 2015-05-12 15:55, pirms 10 gadiem
Bronsons rakstīja: ""
nu tas ar bik pa traku "kačalka"...kāds sīcis saskatīsies uz vidusskolnieka paku ar sev tādu (vēl lielāku)gribēs un sačakarēs veselību ātri...pietiktu ar fiziskokultūru un kas gribēs tas apmeklēs ,kas nerūpēsies par savu veselību nedarīs to ar pēc skolas beigšanu ar turpmākā dzīvē...
Tieši tapēc skolotājam jau ir jābūt pietiekamai gudrībai ,lai pastāstītu nākamajam ,kas grib 6paku sev,vai to var uz esošās skolēna trenētības panākt un ja pagaidām nevar ,tad kas ir jādara,lai līdz tam nonāktu.

  -2 [+] [-]

, 2015-05-12 15:59, pirms 10 gadiem
PuLVeris rakstīja: Rodke kā reizi runā par to, ka nekādi sporta veidi bez īpašas vajadzības, jo vairāk normatīvi (metienu, driblu, piespēles, u.c.) skolā fizkultūras laikā nav vajadzīgi.
Šitam gan es nepiekrītu. Dribls, serve, piespēle - tas ir pamats. Un no pamata cilvēks aug tālāk. Vienā skolā, piemēram, volejbolā bija vērtējums: māki pārservēt tīklam - sešinieks. Jo tas ir pamats. Un tālāk visas saspēles, bloki utt. lai paaugstinātu atzīmi. Bet ja nepārservēsi, spēle vairs nav Tavās rokās. Tevi pārbauda uz atzīmi un pierodi, ka arī spēlē, cīņā par uzvaru, būs uztaukums.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-12 16:06, pirms 10 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Man jau liekas, ka fizikas/ķīmijas interesantumus ir jārāda nevis vidusskolā (tad jau ir par vēlu), bet sākot no... nu pamatskolas sākumā toč būtu jābūt (iespējams sākumskolā, ik pa laikam), kas arī paredzētu fizikas/ķīmijas agrāku iekļaušanu programmā.
Nekorekti uzrakstīju, vidusskolu biju domājis kā iestādi (kurā iekš. ir pamatskola utt.). No mazpilsētas nācis, tur tā man bija, apvienots.

     [+] [-]

, 2015-05-12 16:07, pirms 10 gadiem
kegums rakstīja: Šitam gan es nepiekrītu. Dribls, serve, piespēle - tas ir pamats. Un no pamata cilvēks aug tālāk. Vienā skolā, piemēram, volejbolā bija vērtējums: māki pārservēt tīklam - sešinieks. Jo tas ir pamats. Un tālāk visas saspēles, bloki utt. lai paaugstinātu atzīmi. Bet ja nepārservēsi, spēle vairs nav Tavās rokās. Tevi pārbauda uz atzīmi un pierodi, ka arī spēlē, cīņā par uzvaru, būs uztaukums.
Cik cilvēkiem ir vajadzīga serve, piespēle, dribls?
Tiem kam tāda ir vajadzīga, tie iet uz spec. treniņiem. Pārējiem tas viss ir tā - ļoti opcionāli.

Savukārt vispārējā fiz. forma, pareizas kustības, atbilstoši vecumam attīstīti muskuļi ir vajadzīgi visiem.

Ja noliek vienu pret otru šīs divas lietas, tad, piedošanu, bet visas bumbošanas smagi zaudē (jo bez nopietnas sagatavošanās pirms tam, tās ir spēlītes, kas, tieši otrādi, attīsta visādas kaites un asimetrijas).

     [+] [-]

, 2015-05-12 16:09, pirms 10 gadiem
kegums rakstīja: Šitam gan es nepiekrītu. Dribls, serve, piespēle - tas ir pamats. Un no pamata cilvēks aug tālāk. Vienā skolā, piemēram, volejbolā bija vērtējums: māki pārservēt tīklam - sešinieks. Jo tas ir pamats. Un tālāk visas saspēles, bloki utt. lai paaugstinātu atzīmi. Bet ja nepārservēsi, spēle vairs nav Tavās rokās. Tevi pārbauda uz atzīmi un pierodi, ka arī spēlē, cīņā par uzvaru, būs uztaukums.
Pamats - un pie tam ārkārtīgi svarīgs - ir tad, kad cilvēks zina, kas ir veselīgs dzīvesveids un, ja kādreiz izdomā sportot sistemātiski, pirmajā dienā nesāk ar nto kilometru krosu, kad mēle pār plecu un sirds stājas, vai tādiem svariem, ko pats knapi var pacelt.

     [+] [-]

, 2015-05-12 16:09, pirms 10 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Cik cilvēkiem ir vajadzīga serve, piespēle, dribls?
Tiem kam tāda ir vajadzīga, tie iet uz spec. treniņiem. Pārējiem tas viss ir tā - ļoti opcionāli.

Savukārt vispārējā fiz. forma, pareizas kustības, atbilstoši vecumam attīstīti muskuļi ir vajadzīgi visiem.

Ja noliek vienu pret otru šīs divas lietas, tad, piedošanu, bet visas bumbošanas smagi zaudē (jo bez nopietnas sagatavošanās pirms tam, tās ir spēlītes, kas, tieši otrādi, attīsta visādas kaites un asimetrijas).
Uz sporta stundu videjais skolnieks jau iet tikai, lai uzmestu pa grozu/ iespertu pa bumbu. Nonemam to nost - apmkeletiba bus 0.

     [+] [-]

, 2015-05-12 16:12, pirms 10 gadiem
Un tagad visas šīs idejas uzgrūžam uz sporta skolotāju, kuram alga neto varētu būt ~500 euro. Pateiks - da nu, ejat tak....!

Uj tur, lai kko kardināli mainītu vajag laiku un resursus.

     [+] [-]

, 2015-05-12 16:12, pirms 10 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Uz sporta stundu videjais skolnieks jau iet tikai, lai uzmestu pa grozu/ iespertu pa bumbu. Nonemam to nost - apmkeletiba bus 0.
Pie šodienas reālijām - jā.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -2 [+] [-]

, 2015-05-12 17:42, pirms 10 gadiem
Sporta stundas normālas notiek mazajās klasēs, tur īsti neko nevajadzētu mainīt.. Bet domāju, ka no 5. klases vairāk jāsāk vērtēt padarītais, nevis vērtēt dinamiku. Jāmaina vērtēšanas sistēma, uzskatu, kamēr nebūs atpakaļ sistēma, kad par konkrētu noskrietu laiku, vai konkrētu pievilkšanās reižu skaitu neliks atzīmi, tikmēr nekas nebūs, tāpēc arī sporta stundās attieksme ir nekāda.. Strikti piedomāt arī par apmeklējumu, ja nokavē stundu bez attaisnojuma - papildus darbs... Darbu neizpilda atzīmi samazinās.. Katrā ziņā ir daudz, ko varētu mainīt manā skatījumā.. Jo pašreizējā sistēma it kā ir pamatota, bet vajadzīgo rezultātu tā nedos.!!!

     [+] [-]

, 2015-05-12 18:26, pirms 10 gadiem
Kvalitatīvu sporta stundu trūkums ir redzams, kad jaunieši atnāk dienēt armijā. Situācija ir ļoti bēdīga... Bieži vien meitenes ir morāli noturīgākas un motivētākas par džekiem. Vistrakākais ir ar skriešanu- skolā reti kurš ir skrējis vairāk par 3 km, bet, vai viņam ir iemācīts, kā pareizi skriet, kā trenēt izturību?? Turklāt armijā tieši uzsvars ir uz ilgstošu izturību, veiklību, mazāk uz eksplozīvo spēku- atnāk puisis 2m bez galvas, spiež stieni 150 kg, bet ko tas dod, ja nevar noiet maršu ar 25 kg mugursomu. Daudz tādu piemēru, bet armijas fizisko normatīvu atlasē, tas izpaužas visskaudrāk.

Tāpēc, mans uzskats ir tāds, ka atzīmes jāliek arī sportā, tikai pēc citādas sistēmas, jo kāpēc sportā atzīmes nedrīkstētu būt, bet, piemēram, matemātikā, ķīmijā, literatūrā bez vērtējuma nu nekādi nevar iztikt???

  +1 [+] [-]

, 2015-05-12 18:43, pirms 10 gadiem
Pilnīgi piekrītu, ka LV sabiedrībā tiek kultivēts "anti-sporta, fizkultūras" bacilis, tāpat tiek propagandēts "Dakter, man viss sāp, iedod kādu tabletīti", nesaprotot ,ka vispirms labu veselību nodrošinās regulāra sportošana/ sabalansēta ēšana. Tad nevajadzēs ne dakteri, ne ko citu. Protams, tas viss ir jādara ar galvu, bez pārpūles.

Tas pats, ko pats redzu vasarā bērnu rotaļu laukumos, kur pieejami arī pievilkšanās stieņi/līdztekas. Atnāk sencis un savam sīkajam, kurš grib kustēties, liek atspiesties balstā guļus, pat neparādot, kā to pareizi darīt, jo visdrīzāk, ka pats to neprot. Vai vēl labāk aizliedzot bērnam, kāpt, skriet, lēkāt.

Tāpēc vairāk piekrītu tēzei- ja ģimenē nebūs ielikta mīlestība pret sportu, kustībām, tad skolā to ar varu neiedzīsi. Jo bērni pirmkārt skatās un grib līdzināties saviem vecākiem. Ko darīt, ja abi vecāki ir norijušies tefteļi, kuriem sports labākajā gadījumā ir hokejs ar aliņu un čipsu paku rokā pi...ot dīvānā...
Attieksme mainīsies, ja sabiedrība mainīs attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-12 19:49, pirms 10 gadiem
Prussian2 rakstīja: Ja tu nauztrauktūs un par tū nacaptūs - tod napīminātu.

Man napateik kai reālu dzimumbrīdumu nasasnīguši zāni lītoj anaboliskūs steroīdus kas aptur un traucej pusaudžu augšonys procesu.Pusaudža godūs lītojūt tys var atstot lelys un nūpītnis sakis

Nu tī zāni skrēja eisūs šortūs un parostos plonōs maikos - vnk as jūs pazeistu. As eisti nazinu vai ir baigi labi dieļ plaušom raut īkšā tik soltu gaisu, ju plaušu būjojumi naatjaunojous.

Uz heiteru izlēcieniem nereaģēju, zin kā...

Es tik līdz galam nesaprotu kādā sakarā AS tiek pieminēti, turklāt skolas vecuma jauniešiem.

Un jā, man tas arī nepatīk un es esmu kategoriski pret!

     [+] [-]

, 2015-05-14 11:47, pirms 10 gadiem
PuLVeris rakstīja: Tu tiešām domā, ka mūziķim vai māksliniekam no zinātniskās skaitļošanas vai parciāliem diferenciālvienādojumiem kļūs labāk?
Lielākoties visi mūziķi ir labi matemātiķi
Bet ja par rakstu, tad pozitīvi ir tas, ka autors piedāvā risinājumu nevis tikai kritiku!

     [+] [-]

, 2015-05-20 11:17, pirms 10 gadiem
Es vispār butu sporta nodarbības dalījis divās grupās – vājo grupa un spēcīgo grupa. Nu, riebjas nesportiskai meitenei, kurai ir teicamas sekmes citos prieksmetos, skriet garās distances, un klases puišu acu priekšā atskriet pēdējai, nu, neprot Kārlis pievilkties (kaut gan es uzskatu, ka vīrietim, kaut vai mazam vīrietim, ir jābut kauns, ka vins sevi noveda līdz tādai pakāpei, ka neprot pievilkties ne reizi), pakārties tagad, vai?
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.