Novickis no "Euro 2016": kā žurnālistam iekļūt stadionā?

Jau savā pirmajā blogā minēju, ka pie akreditācijas tikt tādā turnīrā kā "Euro 2016" nav viegli. Nepietiek vienkārši pieteikties un viss - savulaik veicu virkni darbību, lai iekļūtu UEFA FAME sistēmā. Bija jāpierāda, ka esmu futbola žurnālistikā darbojies pietiekami apjomīgi, pierādījumam jāsūta dažādi raksti, kā arī jāaizpilda personas dati, vecāku dati, jāielādē savs foto utt. utt. UEFA mani akceptēja, un iekļūšana šajā FAME sistēmā nozīmē, ka varu pieteikties uz jebkādu UEFA rīkotu sacensību akreditāciju. Taču atkal - tas nenozīmē, ka tā tiek piešķirta allaž, kad piesakos. Jau iepriekš minēju piemēru, kad mans pieteikums tiek atteikts. Neesmu no BBC, lai pamatoti cerētu uz zaļo gaismu ik reizi...

Tālāk šī virtuāli iegūtā akreditācija, uzrādot pasi, ir fiziski jāizņem uz vietas kādā no stadionu Akreditācijas centriem. To izņemot, atbildīgais darbinieks mani nofotografēja (lai uz akreditācijas būtu svaigs foto, nevis, iespējams, jau novecojis no pases vai FAME sistēmas), kā arī lika parakstīties. Nu un tad teorētiski visi ceļi ir vaļā.

Tas vairāk par tehnisko pusi, lai jūs saprastu, ka nejaušu cilvēku te principā nav. Pats arī redzu, ka visi apkārt esošie žurnālisti tiešām nopietni strādā, katrs savā virzienā. Cits gatavo teksta tiešraides, cits kaut ko ierunā audio versijā, citi filmē utt. Bet ne par to šoreiz stāsts. Stāsts par to, ka žurnālists Mediju centrā un arī stadionā var justies droši, jo ir šādi daudzpakāpju pārbaudes mehānismi.

Tālāk ar akreditāciju ir jāizdara pēdējais solis - jāiekļūst stadionā. Arī tas nav tik vienkārši, kā varētu iedomāties - uzrādi un ej. Nē. Pirmkārt, pie ieejas stadiona teritorijā ar skeneri tiek pārbaudīta akreditācija - vai nav viltota, vai viss der. Otrkārt, pat ja tu esi sevi pierādījis žurnālists ar spēkā esošu akreditāciju, nekad nevar zināt, vai pēkšņi viņa galvā neieperinās stulbas domas.

Tad nu visi mediju pārstāvji pirms ieejas Mediju centrā tiek pārbaudīti. Vairumā stadionu ir identiska sistēma kā lidostās - cauri sistēmai tiek laista cauri mugursoma, atsevišķi dators, mobilais telefons, jānoņem siksna un jāiziet cauri tunelim, kas pierāda, ka pie ķermeņa nav kādu metālisku sastāvdaļu (tie, kas ir lidojuši, lieliski saprot, par ko ir runa). Dīvaini, ka tieši pie lielākā stadiona, "Stade de France", nav vis šāda sistēma, bet gan "manuāla". Piemēram, pirms stundas, kad gāju iekšā, kārtīgi tika izkratīta mana soma, lika atvērt fotoaparāta somiņu, lai pārliecinātos, ka tur patiešām ir fotoaparāts, nevis kas cits. Arī pašu pārbaudīja, vai nav kas nelāgs noslēpts kabatās.

Kad arī šim šķērslim tikts pāri, pirms pašas ieejas Mediju centra vēlreiz ar skeneri tiek pārbaudīta akreditācija un tikai tad tu tiec iekšā darba telpās. Bet, lai galu galā iekļūtu pašā stadionā/tribīnēs, arī tas vēl nav viss. :) Jau iepriekš stāstīju, ka akreditācija domāta turnīram kā tādam - tam pašam Mediju centram. Bet uz atsevišķām spēlēm tika piešķirtas atsevišķas akreditācijas/biļetes. Arī šīs biļetes katru reizi jāizņem atsevišķi, turklāt bieži vien vēl citā ēkā stadiona teritorijā, nevis Mediju centrā. Kas svarīgi, tas jāizdara vismaz divas stundas pirms spēles.

Jāsaka, ka šis ir vienīgais punkts, kurā ir "atlaides". Pats pēc "biļetes" jau divreiz ierados vēlāk nekā nepieciešams (vienreiz paša vainas dēļ, otrreiz vilcienu nedienu dēļ), bet abas reizes saņēmu aptuveni tādu tekstu: "Principā jūs esat nokavējis, taču izsniegsim biļeti".

Tālāk stadionā (ņemiet vērā, ka tie ir milzīgi un apiet apkārt tādam "Stade de France" vajag, šķiet, vairāk par 10 minūtēm) jāatrod speciālo ieeju žurnālistiem, kur kontrolieris pārbauda gan akreditāciju, gan "biļeti". Tāds, lūk, ceļš līdz stadionam. Lai gan tas aizņem laiku, drošība ir pirmajā vietā.

Īsti nezinu, kāda kārtība ar tikšanu stadionā ir līdzjutējiem, taču skaidrs, ka arī tur katrs tiek pārbaudīts individuāli. Vienīgi brīnos, kā dažu valstu fani (Albānija, Īrija) pamanījās ienest dūmu sveces. Ja speciāla atļauja, tad viss kārtībā. Ja ienesa nemanot, tad caurumi drošības līmeņos tomēr ir.

Noslēdzot tēmu par drošību, protams, visapkārt ir pilns ar žandarmiem, karavīriem un dažādiem citiem drošības sargātājiem - gan stadionos, gan stacijās, gan fanu zonās, gan vienkārši uz ielām. Pilns! Vēl nereti stadionu "aizmugurēs" ir speciālas zonas, kurās izvietoti Francijas specdienestu autobusi - ne mazāk kā 40(!), katrā sēž specvienību pārstāvji un ir gatavi jebkam. Stadionos, manuprāt, kopumā ir ļoti droši, un lielākā riska zona ir ārpus stadioniem, fanu zonās, vietās, kur ir lielas cilvēku masas. Skaidrs, ka arī tur šo drošībnieku netrūkst, taču viņi slikta scenārija gadījumā varēs reaģēt tikai "Post Factum", jau ar sekām, nevis preventīvi kā stadionos.

Maziņa daļiņa drošībnieku pie stadiona

Kavalērija ārpus stadiona

Specdienestu autobusi (to rinda turpinās vēl tālu aiz "horizonta")