Indriksons: Grigorčuks bez miljona nestrādā, bet Starkovs ir tikpat labs

Guntis Indriksons: Pirms es pastāstu par valdes pieņemto lēmumu, vēlējos pateikties Marianam Paharam un viņa komandai par paveikto darbu. Neskatoties uz to, ka rezultāti varbūt arī nebija tik labi kā vēlējāmies, šis jaunais treneris tomēr ir atstājis savu vārdu Latvijas futbola vēsturē.

Kas attiecas uz Aleksandru Starkovu... ziniet, es pats esmu LFF prezidents jau 21 gadu, kas pats par sevi nav īsti pareizi un īsti normāli. Taču šajā laikā nekad neesmu uzstājis uz kāda trenera iecelšanu, arī ne jauniešu izlasēs, jo pats nekad neesmu bijis profesionāls futbolists vai treneris. Vienmēr šis lēmums ir uzticēts Treneru asociācijai, kuru viedoklim uzticējāmies arī šoreiz un viņu rekomendācija bija viennozīmīga - Aleksandrs Starkovs. Es ar ģenerālsekretāru Jāni Mežecki gan uzrunājām arī citus kandidātus, bet - beigās svarīgākais ir tas, ka valde vienbalsīgi (vēlāk gan noskaidrojās, ka balsojums nebija vienbalsīgs. Aut.p.) izvēlējās Starkovu. Cik sapratu, tad Treneru asociācijā "pret" balsoja tikai viena persona, taču šodien šī persona paskaidroja, ka to darījis tikai tādēļ, ka nezinājis atsevišķas nianses, kuras šodien tad viņam arī paskaidrojām.

Aleksandrs Starkovs: Pirmkārt, esmu pateicīgs LFF vadībai par uzticību un uzaicinājumu. Atnācu, lai kopā ar jums, kopā ar futbolistiem sasniegtu panākumus. Zinu, ka tā ir liela atbildība un smags darbs. Galvenais uzdevums ir izveidot stipru komandu, tad arī būs progress un uzvaras. Tikai šodien valde apstiprināja manu kandidatūru, bet mans nākamais solis būs treneru sastāva komplektēšana.

Brīnos, ka tas netika paskaidrots jau pašā sākumā - uz cik ilgu laiku noslēgta vienošanās ar Starkovu?
Indriksons: Līdz šī cikla beigām un arī uz visu nākamo ciklu. Mums nav ne mazākā pamata neuzticēties trenerim Starkovam, viņš to jau pierādījis ar savu darbu visur, kur strādājis. Starkovs ne tikai sasniedz pozitīvus rezultātus, bet arī sniedz ieguldījumu spēlētāju attīstībā. Domāju, ka šobrīd Latvijas futbolā galvenā problēma ir tā, ka mēs diemžēl neesam bagāti ar kvalificētiem spēlētājiem, kas arī neļauj sasniegt cerētos rezultātus. Ceru, ka Starkovs, nepametot savus iesāktos projektus, spēs sagatavot jaunus spēlētājus. Taču teikšu uzreiz - to būs grūti izdarīt. Nelolosim lielas cerības: bez labiem spēlētājiem Eiropas spēcīgākajās līgā mūsu izlase nevar sasniegt to, ko gribētos. Kāpēc mums nav šādu spēlētāju, lūk, tas jau ir cits jautājums, par kuru esmu gatavs runāt un atbildēt, taču šis jautājums varbūt nav tieši šodienai piemērots.

Jānis Mežeckis: Vēlētos papildināt. Mums bija saruna ar Starkovu, kurā viņš apliecināja savu vēlmi turpināt darbu ar talantu programmu, kurā viņš strādā jau četrus gadus.

Indriksona kungs jau pieminēja citus trenera amata kandidātus. Vai varat tos nosaukt un vai ar kādu arī tika uzsāktas neformālas sarunas?
Mežeckis: Pirmkārt, bija tomēr doma izvēlēties treneri no Latvijas. Mums bija saruna ar Romānu Grigorčuku (pašreizējais Azerbaidžānas kluba "Qabala" treneris, divreiz pēc kārtas ticis līdz Eiropas līgas grupu turnīram. Aut.p.), nu, precīzāk sakot, laikam tāda pa pusei saruna. Mēs ļoti cienām Grigorčuku par viņa darbu Daugavpilī un Ventspilī, bet viņš atbildē man teica, ka vairāk uzskata sevi par kluba, nekā izlases treneri.

Bija man saruna ar Viktoru Dobrecovu, interesanta saruna, viņš pats piedāvāja savu kandidatūru. Tāpat tika izskatīta Jurģa Pučinska kandidatūra. Šie abi treneri tomēr aizveduši savas komandas līdz Latvijas čempiones titulam. Šo jautājumu jau vispār biju paredzējis - pirms Mariana Pahara apstiprināšanas galvenā trenera amatā mēs uzrunājām vairākus speciālistus no tuvākajām valstīm, taču šobrīd neviens nestrādā nopietnā klubā vai izlasē. Jā, viens ir Zviedrijas izlasē kā palīgs, bet viņam nemaz nebija vajadzīgās licences.

Kāpēc tika noraidītas Dobrecova un Pučinska kandidatūras? Un vai netika izskatīta arī Daiņa Kazakeviča iespēja?
Mežeckis: Kazakevičs pats uzreiz pateica, ka nav gatavs tādam amatam, arī ne kā vietas izpildītājs. Par Dobrecovu - paldies viņam par piedāvājumu, bet domāju, ka viņam tā šobrīd tomēr būtu pārāk liela atbildība. Kaut gan viņš pats būtu gatavs to uzņemties.

Jautājums trenerim - kāds būs sportiskais mērķis pirmajos mačos?
Starkovs: Vispirms vēlētos pateikt, ka uz jautājumiem atbildēšu krieviski (treneris savu pirmo uzrunu veica latviski). Apsolu, ka nākamajā tikšanās reizē jau būs labāk ar atbildēšanu, taču šobrīd prakses problēma, turklāt arī satraucies esmu šādā dienā. Uzdevumu principā jau pateicu - neatnācu šeit, lai tikai ieņemtu vietu. Nezinu pat, vai šī ir silta vietiņa, drīzāk jau pareizi teikt, ka karsta vieta - kā uz oglēm. Tikai gūstot panākumus, iespējams progresēt, tāpēc noteikti ceru uz sasniegumiem. Ņemiet gan vērā, ka šie un visi nākamie mani izteikumi par šo tēmu nekādā gadījumā nav mēģinājums salīdzināt ar trenera Pahara paveikto. Uzskatu, ka Marians ar izlasi paveica ļoti daudz laba, domāju, ka turpināsim satiksies un komunicēt arī turpmāk.

Par sastāvu - arī jau teicu, ka valde mani tikai šodien apstiprināja, un vēl nekas tā īsti par sastāvu nav skaidrs. Piedāvāju, ka pēc dažām dienām varam satikties vēlreiz, un tad man jau vajadzētu būt vairāk atbildēm.

Tika minēts, ka pirms četriem gadiem aptaujātajiem ārzemju treneriem šobrīd nav darba prakses. Kā to vērtēt, ja Starkovs arī pēdējos gados nav strādājis profesionālajā futbolā kā kluba vai izlases galvenais treneris?
Mežeckis:Redziet, ja kāds no jums ir bijis treneris un sēdējis kaut vienā spēlē uz rezervistu soliņa, tā ir pavisam cita sajūta un atmosfēra. Kā teica arī pats Starkovs, šo četru gadu laikā viņš ir atpūties gan morāli, gan fiziski.

Jautājums trenerim - kādēļ tad šo četru gadu laikā nestrādājāt par treneri augstākā līmenī?
Starkovs: Nu, augstākais līmenis, kas tieši tas ir? Madrides "Real", Rostova vai "Liepāja"? Es strādāju ar jaunajiem futbolistiem. Neesmu cilvēks, kam patīk sasolīt lietas, tāpēc kārtīgi apdomāju šo darba piedāvājumu un tikai tad arī piekritu.

Indriksons: Treneris Starkovs ir kautrīgs, taču es piebildīšu, ka viņam šajā laikā bija vairāki piedāvājumi no ārzemēm, tikai viņš nevēlējās atstāt Latviju. Arī es izteicu aicinājumu palikt šeit, jo zinu, cik daudz viņš ar savu pieredzi var dot Latvijas futbolam. Zinu, ka jūs visi esat kritiski noskaņoti Latvijas izlases rezultātu dēļ, bet mums nav ne mazāko šaubu par Starkova profesionālajām īpašībām un viņa zināšanām, kā arī spējām izveidot saliedētu izlasi.

Šajā ziņā jānovērtē arī trenera Pahara paveiktais. Man nepatīk lielīties, taču pirms pagājušā LFF kongresa pirmoreiz tā kārtīgi izrunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš pateica paldies federācijai un it īpaši Robertam Mežeckim, un visam ap izlasi strādājošajam kolektīvam. Viņi esot izveidojuši visu sistēmu tuvu pasaules līmenim. Tie nav mani vārdi, tie ir izlases kapteiņa vārdi. Tā ka Starkovs neatnāk uz pilnīgi tukšu vietu, viņš atnāk uz sistēmu, kura šobrīd vienkārši jāpiepilda ar saturu.

Atceroties trenera Starkova aiziešanu no amata 2013. gadā, kas bija ļoti negatīvās nokrāsās, arī ar ļoti negatīvu līdzjutēju viedokli, kā Jūs raugāties uz līdzjutēju viedokli jaunā trenera iecelšanā?
Indriksons: Ja mēs ar Mežecki domātu, kā mēs labāk izskatītos un kā panākt, lai kāds par mums labāk uzraksta, tad varbūt darītu citādi. Taču šodien valdes sēdes sākumā tika skaidri pateikts: zinām, ka reakcija būs ļoti kritiska un skaļa, bet esam pārliecināti, ka mūsu lēmums ir pareizs. Vēlreiz jāuzsver - tas nebija Mežecka lēmums, tas nebija Indriksona lēmums, tas bija Latvijas labāko treneru sapulces lēmums, kas principā arī sakrīt ar mūsu redzējumu.

Cik grūts bija lēmums par atgriešanos izlases trenera amatā un cik ātri to pieņēmāt?
Starkovs: Pārāk grūts tas nebija, jo iepriekš jau biju izlases treneru kolektīvā, biju jau visam blakus un zināju situāciju. Protams, saprotu, ka tā ir liela atbildība un mani gaida liels darbs, tāpat zinu, ka mana dzīve ļoti mainīsies. Atgriežos izlasē otro reizi, arī 2007. gadā situācija nebija lieliska, netrūka negatīvā. Vispār trenera maiņa vienmēr liecina par kaut ko negatīvu, drūmi ir spēlētāji, līdzjutēji, prese. Taču jāstrādā un tad var kaut ko mainīt. Iepriekšējā atgriešanās reizē 2009. gadā jau bijām trešajā vietā grupā un pretendējām uz tikšanu "play-off". Tā ka tikai jāstrādā un jāsapņo. Varbūt runāju banālas lietas, taču tā tas ir.

Pieminējāt, ka jūsu vīzija sakrīt ar Starkova plāniem. Vai raksturot šo vīziju par tuvāko nākotni?
Indriksons: Nav noslēpums, ka futbols Latvijā ir pamatīgā bedrē. Daudz tika diskutēts, kādā veidā izlase spēlē un kā nespēlē. Mans arguments bija tāds: "Petrovič, tu jau esi kāpis vienreiz tādā upē, tātad tev jau vajadzētu zināt, kā tikt ārā no šīs bedres." Manuprāt, galvenais bija tas, ka Starkovs zina situāciju un zina problēmas, un neviens ārzemju treneris šobrīd to nezina un attiecīgi arī uzreiz labot nevarētu. Vai Starkovam tas sanāks, vai nesanāks, tas jau ir cits jautājums. Vakar, piemēram, Čempionu līgā "Real" bija krietni labāks par Minheni, bet bija ļoti tuvu izkrišanai.

Otrā lieta: visi mēs gaidām izlases augstākus rezultātus, bet vēl būtiskāk ir, lai Starkovs ar savu pieredzi un savu treneru kolektīvu dotu jaunajiem futbolistiem maksimāli daudz, lai viņi varētu iekarot arī augstāka līmeņa čempionātus nekā Latvijas Virslīgu. Virslīgas čempionāts nav slikts, bet tomēr spriedze un intensitāte ir ļoti tālu no Anglijas un Itālijas čempionātiem, bet tieši šīs lietas ir nepieciešamas.

Vai iepriekš Pahara iecelšanu trenera amatā nevar saukt par sava veida ietaupīšanu?
Indriksons: Es tādu vārdu nelietotu. Kā jau jūs zināt, es LFF naudai nemaz nepieskaros, tāpēc šis jautājums droši vien Mežecka kungam. Godīgi sakot, nemaz nezinu, cik Pahars pelnīja, un nemaz nezinu, cik ir runāts par Starkova algu. Protams, tas, ka ārzemju treneris būtu daudz dārgāks, ir skaidrs fakts, viņam būtu jāmaksā arī dzīvošana un cita veida iekārtošanās, to visu esmu jau pieredzējis "Skonto" klubā ar Antonu Jori, un LFF netrūkst vietu, kur šo naudu izmantot lietderīgāk.

Par naudu runājot - vai pieminētais treneris Grigorčuks, kurš strādā Azerbaidžānā, vispār LFF būtu pa kabatai?
Mežeckis: Grigorčuka algas grāmatiņu neesmu pētījis, bet tādu summu, par kādu esmu dzirdējis, nē, mēs nevarētu atļauties. Tas ir desmitreiz vairāk nekā mēs maksājam šobrīd. Summa, par kuru esmu dzirdējis, ir apmēram miljons sezonā.

Indriksons: Bez miljona sezonā Grigorčuks nestrādā, jā. Taču esmu pilnībā pārliecināts, ka Petrovičs ar neko nav sliktāks, pilnīgi ne ar ko. Mēs varam iztērēt miljonu gadā trenera apmaksai, bet tas nebūtu prāta darbs.

Kurš bija pirmais brīdis, kad tika piedāvāta Starkova kandidatūra, un kurš šo piedāvājumu izteica?
Indriksons: Bija tā, ka komanda atgriezās no Gruzijas, un man pazvanīja ģenerālsekretārs, pavaicājot domas. Manas domas bija tādas, ka trenerim jābūt no Latvijas, bet nu lai lemj Treneru asociācija. Tobrīd Mežeckis jau bija runājis ar Starkovu naktī pēc spēles, bet pēc tam runāja ar citiem kandidātiem. Es arī runāju ar treneri Polu Ašvortu, bet ne kā ar izlases trenera kandidātu. Viņš vairāk piedāvāja savu kritiku, ko es varu saprast - Ašvorts tomēr pārstāv citu futbola pasauli un visu redz citādi, viņa brālis ir Anglijas Futbola federācijā sporta direktors. Tā ka jā, mums bija nepatīkama saruna, bet tā lai paliek pie mums. Varu tikai atkārtoties: valde, kurā netrūkst arī izteiktu opocizionāru - šo vārdu es saku pozitīvā nozīmē - varēja izteikties un bija vienprātīga, vienbalsīgi lemjot par Starkova iebalsošanu.

(seko iebildums, ka LFF valdes pārstāvis Māris Verpakovskis balsojumā tomēr atturējās).

Indriksons: Jā, taisnība. Taču man pašam liekas, ka Mārim vienkārši bija žēl vēlreiz uzlikt trenerim Starkovam tādu atbildību savā vairs ne gluži jaunībā (smaida) Tas gan ir tikai mans minējums, īstā atbilde jāprasa Mārim pašam.

Nedaudz par citu tēmu - kā palika ar pagājušajā kongresā teikto par nepalikšanu LFF prezidenta amatā uz visu pilnvaru termiņu?
Indriksons: Kā jau teicu toreiz kolēģiem - ir laiks iet prom. Labi saprotu, ka jau 15 gadi ir par daudz vienā postenī, nav svarīgi, vai tas ir LFF prezidenta amats vai kāds cits. Jau toreiz uzsvēru, ka iešu prom, kad vietā nāks kāds, kurš varēs tikt galā ar pieciem lielajiem punktiem, kurus tagad te nesaukšu. Tādu kandidātu neatradu. Uzrunāju veselus septiņus kandidātus. Parādījās Krišjāņa Kļaviņa kandidatūra - viscaur cienījams cilvēks, bet, manuprāt, futbola sabiedrībai tomēr nepieņemams. Man nekas cits neatlika kā pašam atkal iet uz vēlēšanām, lai LFF nenonāk tāda cilvēka rokās, par kuru mums nav līdz galam viss nav zināms.

Jau toreiz teicu, ka visus četrus gadus amatā nepalikšu, un tagad varu pateikt, ka es strādāju pēdējo gadu. To pateicu valdei un kongresā paziņošu oficiāli, ka 2018. gada pavasarī aiziešu no amata. Visiem kandidātiem tagad ir gads laika, lai sakopotu savas spējas un pārliecinātu LFF biedrus, ka ir gatavi ieņemt šo cienījamo amatu. Būšu ļoti priecīgs, ja būs vairāki nopietni kandidāti. Savu kandidātu esmu jau atradis, ceru, ka viņš nepārdomās un piedalīsies vēlēšanās. Vēlēšanas notiks nākamā gada kongresā, valde šodien to apstiprināja. Mēs nevaram pieļaut visādu mistisku kandidātu parādīšanos tagad steigā, mums ir savas augstāk stāvošas institūcijas un statūti, kas jāievēro, tāpēc būs laiks tagad meklēt jaunus kandidātus, kas vedīs uz jauniem panākumiem. Domāju, ka manā vadībā federācija ir paveikusi vairāk nekā vispār ir prātam aptverams. Saprotu, ka jums ir cits viedoklis, taču atceros, kāda LFF bija 1996. gadā, un redzu, kāda tā ir tagad. Spēcīga, solīda un labi funkcionējoša organizācija, patīk jums tas vai nepatīk. Taču ir lietas apmēram piecas lietas, kas jāmaina, un diemžēl es to šobrīd nevaru paveikt.

Ja gadījumā Kļaviņš atkal nolems kandidēt, vai jūs nepārdomāsiet un nekandidēsiet, lai tikai nepieļautu viņa uzvaru? Vai ticat, ka nākamgad vēlēšanās uzvarēs jūsu favorīts??
Indriksons Pilnībā. Nešaubos arī ne mirkli, ka nākamajās vēlēšanās, ja Kļaviņš tajās nolems kandidēt, mūsu kandidāti viņu pārspēs. Jā, šeit arī jāpiemin, ka ir arī otrs LFF prezidenta amata kandidāts, taču esam novienojušies viņa vārdu neminēt pirms viņa paša. Uzskatiet to par mājasdarbu, jums būs interesantāks vakars.

Jautājums trenerim - cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs par izlases rezultātiem Pahara vadībā, jo tomēr arī bijāt treneru kolektīvā kā viņa palīgs?
Starkovs: Tā ir visu kopējā atbildība, par to nav šaubu. Gan treneru, gan spēlētāju, gan federācijas. Vienmēr esmu uzskatījis, ka kopā gan jāuzvar, gan kopā jāzaudē.

Vai tādā gadījumā kopā ar treneri Paharu nebija jāatkāpjas arī visam treneru kolektīvam?
Starkovs: Nu, ziniet... nezinu, vispār labi vārdi, paldies par jums tādu piedāvājumu. Vispār ar Marianu pēc viņa atkāpšanās vairākas reizes satikāmies, atklāti parunājām par pozitīvo un negatīvo. Viņš apmēram zināja, kā tas viss var izvērsties un kas var notikt. Ko viņš par to domā un vai nav apvainojies, tas jāvaicā Paharam pašam, bet man liekas, ka nav gan.

Ja šodien Jums būtu jānosauc kandidātu saraksts, cik ļoti tas atšķirtos no iepriekšējā Pahara sasaukuma?
Starkovs: Grūti atbildēt. Nevaru un vispār negribu atbildēt. Sastāvu izvēlējās galvenais treneris, bet es biju treneru kolektīvā kopā ar Marianu, tāpēc vēlos solidarizēties ar viņu par pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt uz izlasi jau neizsauc uzvārdus, bet konkrētus spēlētājus, kuriem ir konkrēts stāvoklis un situācija. Traumas, spēļu prakse, vēl vairākas lietas - tas tiek ņemts vērā katrā reizē, tāpēc nav korekti tagad konkrēti kādu izcelt. Ir viens vēlamais saraksts, kuru Pahars sastādīja 2-3 mēnešus pirms spēlēm, un ir īstais kandidātu saraksts, kas beigās tika paziņots - tie ļoti bieži atšķīrās pat par 20-30 procentiem.

Par šo PK atlases ciklu - ko Jūs vēlaties sasniegt?
Starkovs: Ļoti svarīgi ir šajās atlikušajās spēlēs izveidot spēcīgu komandu. Izveidot stabilu sastāvu, varbūt iespēlēt kādu svaigu, jaunu spēlētāju. Par Fēru salu apsteigšanu kopvērtējumā... Redziet, katram trenerim ir savas "Fēras". Tādu treneri Ranjēri taču vēl atcerieties, vai ne? Viņš arī kopā ar Grieķijas izlasi zaudēja Fērām un aizgāja no amata, bet pēc gada jau tika atzīts par Anglijas Premjerlīgas sezonas labāko treneri. Tā ka nedrīkst Fēras nenovērtēt. Protams, Latvijai palikt tabulā zem Fērām būtu ļoti slikti, darīsim visu, lai tā nenotiktu. Taču tas nebūs pats galvenais uzdevums.

Jautājums LFF vadībai: kādai ir jābūt darba valodai izlasē? Vvai tam vispār ir nozīme, vai tomēr tai būtu jābūt valsts valodai?
Indriksons: Ideālā gadījumā treneris ar spēlētāju var runāt futbolistu dzimtajā valodā. Bija tāds FIFA prezidents Blaters, par kuru visi kaifoja, ka viņš uznāca tribīnē un varēja septiņās valodās ar katru parunāt. Lieliski, vai ne? Bet būsim reālisti - esam tādā valstī, kuras izlasē visi spēlētāji nezina latviešu valodu un ne katrs prot krieviski. Ideāli būtu, ja treneris perfekti zinātu abas valodas. Esmu pilnībā pārliecināts par Starkova krievu valodas zināšanām, bet viņa latviešu valoda pilnveidojas. Tā ka uzskatu, ka šajā jautājumā problēmu nebūs.

Starkovs: Pilnībā piekrītu, un apsolu, ka nākotnē ar medijiem sarunāšos tādā valodā, kādā tiks uzdots jautājums. Gribu piebilst tikai, ka 2003. gadā, kad tikām uz finālturnīru, priecājās visi, kas dzīvo Latvijā - latvieši, krievi utt. Un mans uzdevums ir to atkārtot.

Pagriežot laiku atpakaļ uz 2013. gadu, vai vēlreiz apstiprinātu Paharu izlases trenera amatā?
Indriksons: Jā, protams, nešaubos, ka pieņēmām toreiz pilnīgi pareizu lēmumu. Toreiz nebija tāda vienprātība kā šoreiz, bet gribas ticēt, ka lēmums bija pareizs un ka Pahars kā treneris ir daudz ko ieguvis un varēs Latvijas futbolam palīdzēt arī nākotnē. Es gan neesmu sapratis dažas viņa izvēles, dažreiz pat ļoti, taču paturēšu to pie sevis - kritizēt tomēr ir daudz vieglāk nekā izdarīt pašam. Darīt jā, taču tieši izdarīt ir grūtāk.

Kur izlase spēlēs pret Portugāli? Ar kādu domu notiks sagatavošanās?
Starkovs Sāksim domāt par treniņiem, bet nu spēlēsim "Skonto" stadionā, tā es sapratu.

Pēc preses konferences Indriksons un Mežeckis apstiprināja, ka plānota tiek "Skonto" stadiona izmantošana. "Šonakt naktī pabeidzām sarunas un vienojāmies, ka "Skonto" stadiona izjaucēji ļaus spēlei tur notikt, neliks šķēršļus un arī šodien ir pārtraukuši demontāžas darbus. Tā vismaz no rīta vēl tika teikts," norādīja Indriksons. Viņš arī uzsvēra, ka "Skonto" stadions pilnīgi noteikti nebūs izlases nākotne, bet šobrīd situācija ir tāda, kāda ir. Taču jebkurā gadījumā - LFF kā rezerves variantu sagatavos arī Liepājas stadionu, lai varētu tur aizvadīt spēli, ja tomēr "Skonto" stadions nebūs pieejams vai spēlei gatavs.