Cigaņiks pārspēj Rubina rekordu un apsteidz Astafjeva grafiku

Kopš Kazakeviča debijas
Cigaņiks izgājis laukumā visās izlases spēlēs kopš 2020. gada septembra, kad pie valstsvienības stūres debitēja Dainis Kazakevičs. Tostarp arī visās 17 pārbaudes spēlēs, no kurām tikai vienā aizvadīja mazāk par puslaiku. Kopumā Cigaņiks sakrājis 86% minūšu, kas labi norāda uz viņa lielo lomu komandā, – rekords nav nopelnīts ar iešanu uz maiņu, bet gan ar regulāriem sākumsastāviem. No 2020. gada septembra pirmā pamatsastāva aizvakar Skopjē sāka seši spēlētāji – ja Cigaņikam šajā laika posmā ir 60 spēles no 60, tad nākamais sarakstā ar 51 ir Roberts Savaļnieks, kuram turpat blakus ar 50 spēlēm ir arī Raivis Jurkovskis.

Lielajā izlasē Cigaņiks debitēja vēl Miksu Pātelainena laikā 2018. gada oktobrī – U21 kvalifikācijas cikla izskaņā – un pamatsastāvā sāka arī Slavišas Stojanoviča debijā 2019. gada martā, taču Skopjē tika noraidīts un atlikušajā gadā spēlēja reti. Līdz ar sava bijušā U21 izlases trenera Kazakeviča stāšanos pie lielās izlases stūres arī Cigaņiks atgriezās sākumsastāvā. Lai ilgāk nekā piecus gadus piedalītos katrā izlases spēlē, futbolistam ir jābūt ar stipru veselību, stabilu klubu karjeru un jāizvairās no kartītēm – nosacītas vaļības var atļauties tikai dažus mēnešus ziemas vai vasaras periodos, kad izlases nespēlē. Un nebūt ne mazsvarīgas ir arī konkurences īpatnības - kreiļi flangos izlasē parasti bijusi deficīta prece, tādēļ Cigaņiks ļoti vērtīgs bijis arī tad, kad klubā minūtes kritušās.

Pēc Vācijas posma Cigaņiks pratis izvairīties no nopietniem savainojumiem (turam īkšķus, lai arī šoreiz nebūtu nekā nopietna), noraidījumus turpmāk vairs nav pelnījis un arī klubu karjeras potenciāli riskantākajā brīdī, kad vēl tikai topošais "Riga" treneris Adriāns Guļa Slovākijā viņu aizsūtīja uz dublieriem, turpināja iet pamatsastāvā Baltijas kausā un ziemā jau nomainīja klubu. Iespējams, arī šoziem būs nepieciešamas pārmaiņas, jo Lucernā viņš nav Lihtenšteinas leģendas Mario Frika favorītu pulkā, tomēr vismaz uz maiņu turpina doties regulāri. Ja nu kādam Cigaņika piecgades sērija šķiet pašsaprotama, tad jāatgādina, ka izlases kapteinis Kristers Tobers šajā pašā laika posmā aizvadījis mazāk nekā 50% minūšu – 31 spēle, 28.9 pilnas spēles. Jaunam rekordam pašlaik neviens nav pat tuvumā - Dmitrijs Zelenkovs Skopjē aizvadīja 21. spēli pēc kārtas, bet Daniels Balodis un Aleksejs Saveļjevs - desmito. Tātad Zelenkovam vajadzīgi vēl četri gadi.

Izlases statistika kopš 2020. gada

Apsteidz Astafjeva grafiku
Cigaņiks aizvadīja 68. spēli Latvijas izlasē. Pašreizējā valstsvienības modelī nedaudz vairāk ir Savaļniekam un Jānim Ikauniekam (pa 71), taču viņi arī ir vairāk nekā četrus un vairāk nekā divus gadus vecāki. Skopjē Cigaņiks laukumā devās 28.59 gadu vecumā – līdz šādam vecumam Savaļnieks, kurš debitēja tikai pēc 23. dzimšanas dienas, paguva aizvadīt tikai 34 spēles jeb tieši divreiz mazāk par Cigaņiku, bet Jānis Ikaunieks tikko bija ticis pāri pussimtam. Jeb Cigaņikam vēl ir liels potenciāls turpināt krāt mačus - ja apstākļi būs lidošanai labvēlīgi, simtam jābūt pavisam reālam mērķim, ko spraust pie sienas.

Izlases vēsturē Cigaņiks ar 68 spēlēm pakāpies jau uz 19. vietu un, pat samazinot tempu, dažu gadu laikā varētu klauvēt pie desmitnieka durvīm (to ar 89 spēlēm noslēdz tikai 24 gadu vecumā debitējušais Kaspars Gorkšs), bet viņa 68 spēles 28.6 gadu vecumā ir sestais visu laiku labākais rādītājs – aiz Rubina (86), Jura Laizāna (83), Imanta Bleideļa (77), Igora Stepanova (72) un Māra Verpakovska (70). Viss piecinieks izlasē debitēja pirms 20. dzimšanas dienas, kamēr Cigaņiks – tikai 21.5 gadu vecumā. Starp citu, izlases leģenda un absolūtais spēļu rekordists Vitālijs Astafjevs 28.6 gadu vecumā bija aizvadījis tikai 63 spēles (tikpat bija arī Marianam Paharam un Andrejam Štolceram). Arī viņš debitēja līdzīgā vecumā kā Cigaņiks, tiesa, tas bija 1992. gadā pret tā brīža Eiropas čempioniem dāņiem (0:0) – ja Latvija neatkarību būtu atguvusi dažus gadus agrāk, kas zina, cik spēļu Astafjevs būtu sakrājis.

Cigaņiks pašlaik apsteidz 167 spēles aizvadījušā Astafjeva rekorda grafiku, taču tas, protams, ir visai optimistisks paziņojums, jo Astafjevs apbrīnojami daudz spēļu nospēlēja tieši karjeras otrajā pusē. No Cigaņiku apsteigušā piecinieka pēc 28.6 gadu vecuma visvairāk spēļu aizvadīja Verpakovskis (34), kamēr Astafjevs aizvadīja vēl…104! Neaptverama atšķirība! Karjeru izlasē Astafjevs beidza Ķīnā 39.6 gadu vecumā – izlases karjeras pēdējos 10.5 gados viņš izlaida tikai 15 no 117 spēlēm, bet pēdējos 5.4 gados izlaida tikai piecas no 59 spēlēm. Agri debitēt izlasē – tas ir labi, bet vēl svarīgāka ir stabilitāte un ilgtspēja, gan Astafjevam, gan Cigaņikam vēlāku debiju lieliski kompensējot ar maz izlaistām spēlēm.

Izlases statistika kopš neatkarības atgūšanas

Lēverkūzenes "Bayer" U19 komandas labākais vārtu guvējs
ŠFS un "Skonto" audzēknis Cigaņiks pusaudža gados devās uz Lēverkūzenes "Bayer" akadēmiju, 2013. gada novembrī UEFA Jaunatnes līgā guva vārtus pret "Manchester United", bet 2015./16. g. sezonā bija "Bayer" U19 komandas labākais vārtu guvējs. Kamēr "Bayer" savā zonā ieņēma septīto vietu starp četrpadsmit komandām, latviešu uzbrūkošais pussargs (par uzbrūkošu malējo aizsargu pārkvalificējās pie Viktora Skripņika) 25 spēlēs guva 14 vārtus un dalīja devīto vietu zonā – tikpat vārtu guva arī pusotru gadu jaunākais Bohumas centra uzbrucējs Vangelis Pavlidis, kurš 2024. gada vasarā no Nīderlandes AZ uz Lisabonas "Benfica" pārgāja par 18 miljoniem eiro un Grieķijas izlasē sakrājis 52 spēles un 10 vārtus.

Astoņus no četrpadsmit vārtiem Cigaņiks guva pret Ķelnes komandām (tostarp pokeru 4:0 uzvarā pār Ķelnes "Fortuna") un pirmajā pieaugušo sezonā nokļuva tieši Ķelnē – īrē 4. līgas komandā Ķelnes "Viktoria". Kamēr klubs tika uz 3. līgu, Cigaņiks jau vasarā iedzīvojās nopietnā savainojumā, visā sezonā piedalījās tikai piecos mačos un nokļuva Gelzenkirhenes "Schalke" otrajā komandā Vācijas 5. līgā. Lūk, arī atbilde, kādēļ 18.5 gadu vecumā U21 izlasē debitējušais Cigaņiks lielajā izlasē debitēja tikai pēc trim gadiem - pusotru divus gadus vēlāk, nekā viņa līmeņa talantam tas būtu jādara (kaut gan jāatgādina arī tas, ka jaunietim ar lielām minūtēm Virslīgā agrāka debija ir ticamāka nekā ārzemju akadēmiju jaunietim, arī pārbaudes spēļu mūsdienās ir mazāk, taču, no otras puses, sacensību mačos pieaudzis maiņu skaits).

Andrejs Cigaņiks Lēverkūzenes "Bayer" kreklā. Foto: DFB.de

No "Bayer" U19 komandas, kuri 2015./16. g. sezonā aizvadīja vairāk par 1000 minūtēm, lielajā futbolā palikuši tikai daži un Cigaņiks sasniedzis vienu no labākajām karjerām. Izcilnieks, protams, ir labais aizsargs Benjamins Henrihss, kurš jau tās pašas sezonas sākumā debitēja pieaugušo Bundeslīgā un sezonā pie lielās komandas aizvadīja deviņas spēles. 2018. gadā viņš uz "Monaco" pārgāja par 20 miljoniem eiro, 2021. gadā Leipcigā nokļuva par 15 miljoniem, Vācijas izlasē ir aizvadījis 19 spēles, taču Ahilleja cīpslas plīsuma dēļ nav spēlējis kopš decembra. Grieķijas augstākajā līgā spēlē centra aizsargs Joels Abu Hanna, kurš Izraēlas izlasē aizvadījis sešas spēles un kopā ar Cigaņiku spēlēja arī Ukrainā, no kurienes devās uz Poliju un Izraēlu. Cits centra aizsargs Lūkass Bēders spēlē 2. Bundeslīgā, taču tur nonācis tikai tagad – caur 3. līgu, kurā finišēja aiz Roberta Uldriķa komandas. Tolaik "Bayer" U17 komandā spēlēja 2000. gadā dzimušais latviešu izcelsmes spēlētājs Čebrails Makreckis.

Gelzenkirhenē Cigaņiks atguva spēļu garšu un tālāk devās uz Nīderlandes otrās spēcīgākās līgas klubu "Cambuur", drīz vien arī debitējot izlasē. Pēc sezonas atgriezās Latvijā un pievienojās RFS, bet pēc pussezonas devās uz Luhanskas "Zorya", kur spēlēja bijušā "Riga" trenera Viktora Skripņika vadībā. Pielicis roku trešās vietas iegūšanā, Cigaņiks izlases sākumsastāvā Kazakeviča vadībā gan atgriezās, vēl nebūdams sākumsastāva spēlētājs Ukrainā. Šo statusu viņš ieguva pavisam drīz pēc septembra izlases spēlēm, sākot pret Doneckas "Shakhtar" (2:2) un vēlāk sākot arī četras no sešām spēlēm Eiropas līgas grupu turnīrā (trešā vieta aiz Lesteras un Bragas, priekšā Atēnu AEK). Pusotru gadu spēlējis "Zorya", Cigaņiks pārgāja uz Slovākijas ungāru klubu DAC, pēc pusotra gada nokļuva Lodzā un vēl pēc pusotra gada – Lucernā. Ziemā atkal būs pagājis pusotrs gads (atgādinājums par Friku).

Vajag arī uzvaras
Cigaņiks sasniedzis izlases rekordu, pret Gibraltāru skaisti guvis savus pirmos vārtus izlasē, iesitis uzvaras vārtus pret Fēru salām, panācis neizšķirtus pret Islandi un Kipru, taču Andreja intervijās dzirdams izsalkums pēc kā daudz vairāk. Ja citi mēdz samierināties ar mūsu pašlaik objektīvo vietu uz Eiropas kartes, tad Andrejs grib uzvarēt un grib ar Latvijas izlasi spēlēt finālturnīrā – tāpat kā to darīja iepriekšējais rekordists Rubins, kura sērija bija no 1999. gada aprīļa līdz 2004. gada septembrim.

Arī Rubina sērijas laikā netrūka sarežģītu brīžu – ja mūsdienās izlase smagi mokās ar Andoru, tad tolaik pat tik talantīgi sastāvi mocījās pret Sanmarīno. Rubins sērijas laikā pat piedzīvoja vairāk zaudējumu – 29 pret 27 (49% pret 45%). Taču Rubins arī piedzīvoja daudz spožu uzvaru kā spēlēs (atlasē pārspēta Turcija, Grieķija, Zviedrija, Polija, Ungārija, pārbaudes spēlēs arī Slovēnija, Somija un Igaunija), tā arī turnīru tabulās un aizbrauca uz Eiropas čempionātu, kad tajā spēlēja vēl tikai 16 komandas (mūsdienās tas nozīmētu nevis aizbraukt uz finālturnīru, bet gan izkļūt no grupas).

Cigaņika sērijas laikā Latvijas izlase ir izcīnījusi tikai 14 uzvaru (14-19-27) jeb uzvarējusi retāk nekā katrā ceturtajā spēlē. 23% uzvaru pret 32% uzvaru Rubina sērijā (19-11-29), un tolaik objektīvi bija sarežģītākas pretinieces, jo mūsdienās ļoti daudz spēlējam pret C līgas apakšgala un D līgas izlasēm. Ja par atskaites punktu ņemam FIFA oktobra rangu, tad šo 60 spēļu laikā pret pirmā simtnieka izlasēm esam spēlējuši 27 spēles, bet neesam uzvarējuši nevienā (0-7-20). Stiprākā uzveiktā izlase ir Armēnija (104.), bet 10 no 14 uzvarām gūtas pret valstīm, kuras rangā pašlaik ir zem mums (jeb zemāk par 139. vietu). Rubina laikā bilance pret 2004. gada augusta ranga pirmo simtnieku bija 8-7-27. Tolaik gan reģionu sadalījums ranga simtos bija atšķirīgs, arī Eiropas apakšgals bija būtiski augstāk, nekā tas ir tagad, bet tad varam salīdzināt kaut vai bilances pret Top 60 (Rubinam 6-3-16, Cigaņikam 0-2-15) vai pret Top 25 (Rubinam 3-3-6, Cigaņikam 0-0-7).

Ja viss būs kārtībā ar veselību, Cigaņikam ir visas iespējas ar darbu nopelnīt vēl pietiekami daudz ciklu, lai loterijas biļetes tik drīz vēl nebeigtos un pagūtu sagaidīt arī "Metta" audzēkņu paaudzes brieduma gadus. No visas sirds vēlam piepildīt sapni par finālturnīru – par to sapņojam mēs visi.

Izlase sveic Andreju Cigaņiku ar rekordu. Foto: LFF