Ļašenko: "Nacionālajam stadionam esam tik tuvu kā vēl nekad"

"Sākot sarunu par stadionu, vispirms vēlos pateikt paldies visai darba grupai, kas paveica ļoti apjomīgu darbu," sacīja Vadims Ļašenko. "Izdarīts ir patiešām ļoti daudz, ir pamatīgi izanalizētas finanses, lai nonāktu pie jau daudz konkrētāk aprisēm par to, kā mēs kopā varētu izveidot stadionu, kas atbilstu visām UEFA prasībām un kas būtu valsts nacionāls objekts. Neslēpšu, ka šim mērķim veltījām darbu vairāku gadu garumā, bet tagad varam patiešām teikt, ka ir izdevies pārliecināt visas iesaistītās puses, ka nacionālais futbola stadions Latvijai ir vajadzīgs. Man ir liels prieks par to. Tagad palikušas diskusijas par to, kāds tieši tas būs, un ari šeit sadarbosimies ar mūsu sadarbības partneri SEP un pazīstamo ārzemju kompāniju “Populous”, kurai ir liela pieredze stadionu projektu veidošanā."

Šonedēļ Ministru kabinets uzklausīja IZM ziņojumu par nacionālā stadiona būvniecības īstenošanas alternatīvām un atbalstīja šī projekta turpinājumu.

"Tagad pāriesim pie nākamās darba fāzes. Valdība ir uzdevusi IZM tagad sagatavot jau konkrētu ekonomisko aprēķinu. Noteikti, ka šajā procesā būs iesaistīta arī LFF," skaidroja Ļašenko.

Ministru kabineta publiskajā paziņojumā ieskicēti stadiona būvniecības un pārvaldīšanas varianti, kuros svarīga loma tiek ierādīta SIA "Latvijas Nacionālajam sporta centram", kura pārraudzībā jau ir Daugavas stadions Rīgā, Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, sporta centri "Kleisti", "Mežaparks" un "Lielupe", kā arī nesen atklātā Komandu sporta spēļu halle.

"Mēs labi saprotam, ka paši nevaram uzcelt šāda mēroga stadionu. Mums ir savi ierobežojumi budžetā, turklāt arī UEFA nostāja ir skaidra un gaiša - UEFA piešķirs līdzfinansējumu tikai tad, ja stadionu cels arī valsts un pašvaldība. Tāpēc tikai loģisks solis, ka šeit tiek iesaistīts LNSC ar savu profesionālo komandu," sacīja LFF prezidents.

Pirms nedēļas stadiona tēmā parādījās citi jaunumi- Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs LTV raidījuma "Viens pret vienu" ēterā izteicās, ka Lucavsala, kurā Rīgas dome piešķīrusi LFF zemi tieši ar domu par stadiona būvniecību, tomēr nav labākais variants šim mērķim. Tā vietā tiek izskatīta iespēja iegādāties "Skonto" stadionu Skanstē un nacionālo stadionu veidot tur. Kas tad noticis ar Lucavsalas variantu, ko LFF jau pusotru gadu piesaukusi kā ticamāko jaunā stadiona vietu?

"Pirmkārt, uzsvēršu, ka "Skonto" stadions vienmēr ir bijis Latvijas futbola galvenais objekts," skaidroja Ļašenko. "Pašā sākumā arī mēs vērsāmies pie "Skonto" īpašniekiem, lai runātu par iespējām veidot tur nacionālo stadionu. Taču šīs sarunas palika bez rezultāta, tā vietā saņēmām signālus, ka īpašnieki nav gatavi īpašumu pārdot, jo vēlas esošo stadionu demontēt un attīstīt citu projektu."

"Tā ka "Skonto" īpašnieki sadarboties nevēlējās, gājām pie Rīgas domes, lai meklētu citus risinājumus. Nonācām pie varianta Lucavsalā, ko joprojām uzskatu par labāko variantu stadionam aiz "Skonto" stadiona," sacīja Ļašenko. "Taču tagad "Skonto" pārdošana atkal parādījusies kā variants. Komunicējam par šo iespēju. Jebkurā gadījumā - man ir prieks, ka mums ir atbalsts šim mērķim no Rīgas domes. Galu galā, ja "Skonto" īpašnieks maina savu lēmumu un darījums nenotiek, tad mums atkal jāatgriežas pie Lucavsalas. Turklāt piebildīšu šādi: tas, ka mēs nepadevāmies un atradām Lucavsalu kā iespēju vietu stadionam, savā ziņā iedeva signālu "Skonto" īpašniekam, ka viņam šāds variants pazūd un tuvojas pēdējā iespēja. Tas tagad novedis pie tā, ka esam pie sarunu galda."

Sīkāk par šo sarunu gaitu un "Skonto" stadiona potenciālo cenu Ļašenko neizsacījās, norādot, ka šeit ir arī citas ieinteresētās puses un potenciālie pircēji. LFF pasūtītajā Lielbritānijas uzņēmuma "Populous" ziņojumā šovasar norādīts, ka "Skonto" īpašnieki par sava īpašuma pārdošanu varētu prasīt 30 miljonus eiro, bet tagad šī cena ir esot krietni nokritusies.

Ļašenko aicināja visus interesentus iepazīties ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu un "Populous" pētījumu: "Tas ir ļoti plašs un argumentēts pētījums par nacionālā stadiona nepieciešamību, apskatot situāciju no vairākām pusēm. Tas ir svarīgs pētījums visam Latvijas futbolam un ne tikai - jāuzsver, ka nacionālais stadions nav tikai un vienīgi futbolam, bet jāizmanto arī plašāk. Sabiedrībai to nevajadzētu uztvert kā ēku, kas būvēta piecām futbola spēlēm gadā, bet gan nacionālas nozīmes objektu arī kultūras pasākumiem, piemēram, koncertiem."

Savukārt par jautājumu, vai LFF ir apmierināta ar tempiem, kādos virzās nacionālā stadiona projekts, Ļašenko izteicās īpaši pozitīvi: "Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka viss virzās pēc plāna. Jāsaprot, ka ir izdarīts fantastisks darbs. Bija nepieciešams pārliecināt cilvēkus, ka šis ir patiešām vajadzīgs projekts, jo saprotams, ka tas ne visiem ietilpst ikdienas aktivitāšu vidū. Latvijā netrūkst jaunu futbola laukumu, bet nacionālais stadions (pareizāk sakot, tā neesamība) vienmēr mums bijis aktuāls jautājums."

"To izveidot mēģināja arī iepriekšējā LFF vadība, bija projekts Barona ielā, kas neizdevās. Tāpēc saprotam, ka tas nav vienas dienas jautājums. Strādājam ar pašvaldībām, klubiem, politiķiem, gan koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem. Viņiem visiem piedāvājam argumentus, ko pamatojam ar pētījumiem. Tas ir ļoti sarežģīti, taču uzskatu, ka ir paveikts fantastisks darbs, lai nonāktu līdz tam, ka kopā ir salicies gan pašvaldības, gan valsts, gan UEFA atbalsts. Šobrīd esam nacionālajam stadionam tuvāk nekā jebkad. Tagad ir pienācis brīdis, kad varam jau sākt spert konkrētus soļus uz priekšu!"