Ikaunieks: "Anglija grib būt labākā komanda pasaulē un kļūdas nepiedeva vispār"

"Rezultāts varēja būt daudz, daudz labāks, bet tajā pašā laikā angļi ir tik meistarīgi, ka kļūdas mums vispār nepiedeva. Viņi tiešām redz visu un izmanto katru kļūdu. Angļi grib sevi asociēt kā labāko komandu pasaulē, Pasaules kausa ieguvēju un gribēja iesist vēl un vēl – viņi neapstājās. Var just, ka angļi ir daudz labāki, piemēram, par tiem pašiem serbiem. Mandrāžas man pirms šādām spēlēm nav. Drīzāk ir saviļņojums un liela vēlme. Gribu spēlēt un darīt visu, kas ir iespējams, bet tas nav tāda veida uztraukums, kas nāktu par sliktu.

Pirmie vārti bija pēc mūsu pašu kļūdas. Varējām pāriet un paši labi izskriet uzbrukumā, bet aizskrēja viņi un iesita. Man ļoti nepatika, kā ielaidām otros vārtus. Jau bija puslaika izskaņa, bet veidojām saspēli [tuvu soda laukumam], kur šķita, ka labāk varējām nospēlēt ar garāku piespēli, un viņiem trīs četri spēlētāji gāja presingā. Gribējām iziet, nenovērtējām situāciju.

Plāns bija spēlēt ļoti cieši un neļaut viņiem caur centru dot piespēles starp līnijām. Aizsardzības līnijā bija pieci spēlētāji, vidējā līnijā četri – kolīdz bumba nonāca flangos, bija divatā jāiet klāt. Ja viņi no turienes gāja atpakaļ, tad mums visiem atkal bija jāsašaurinās. Līniju gribējām turēt 15-16 metrus virs soda laukuma, bet viņi, protams, ar malu maiņām mūs iedzina drusku zemāk.

Piespēle Gutkovskim? Kad atdevu, ticēju, ka viņš aizskries, bet aizsargs [Konsa] ļoti labi noskrēja un uztaisīja tik labu izklupienu – cepuri nost. Zaudētā bumba pirms piektajiem vārtiem? Divcīnā noliku abas kājas, viņš – tāpat, bumba atleca viņam. Varēju iet asāk, bet arī negribējās iet taisnām kājām. Varbūt viņš kājas nolika labākā leņķī un tādēļ bumbu ieguva, grūti saprast – nedomāju, ka tur bija muskuļu spēka jautājums. Atleca viņam, viņš aizskrēja – jau sapratu, ka būs brīva zona, un [Eze] labi noslēdza.

Vai nav sajūtas, ka izaugsmē visu laiku mētājamies šurpu turpu – tad divus soļus uz priekšu, tad atkal divus soļus atpakaļ? Ir, ir. Nacionālo izlašu līmenī bieži nākas spēlēt pret krietni spēcīgākām komandām. Epizodiski pretestību izrādīt izdodas, bet kopumā mums trūkst stabilitātes – tam noteikti ir jāpiekrīt. Gribētos nobriedušākas, vienlīdzīgākas spēles.

Netikšana pamatsastāvā pret Andoru? Treneris iemeslus īsti neskaidroja – viņš tādu lēmumu pieņēma. Izlasē braucam tikai uz deviņām dienām – ja ir tāds lēmums, tad gatavojos tik ilgam laikam, cik man būs. Zem deguna par to nebubinu – jau esmu vecāks, tas arī nebūtu taisnīgi pret citiem, jo spēlēt grib visi. Ir piemēri, kuri apvainojas un bubina, bet man šķiet, ka bubināšana neko labu nedod nedz pašam, nedz komandai. Pirms spēles visiem novēlēju veiksmi un izdošanos. Protams, bija sāpīgi, jo gribēju spēlēt jau no sākuma, bet šādas situācijas ir jāizmanto, lai sevi motivētu vēl vairāk un saprastu, ka kaut kas ir jāparāda.

Pēcgarša pēc šā loga būs ar mīnusa zīmi. Mūsu minimums šajā apakšgrupā bija divreiz uzvarēt Andoru, bet, lai ciklu vērtētu pozitīvi, bija jāsavāc 9-10 punkti. Ticu, ka arī no šīm spēlēm var paņemt ko pozitīvu, var paņemt kādu pieredzi, bet Andoru vajadzēja uzvarēt. Patīkami beidzot šeit spēlēt pilnu tribīņu priekšā, taču tas skrejceļš un fons – gribētos, lai tribīnes būtu tuvāk laukumam. Liels paldies skatītājiem, kuri atnāca lietū un, ceru, guva arī kādu baudu."