Izlases pirmais numurs Zviedris: ''Dažreiz rodas sajūta, ka Latvijā ienīst futbolu''
Lasot komentārus sociālajos tīklos, dažreiz rodas sajūta, ka cilvēki Latvijā ienīst futbolu, kaut tieši ar to mūsu valstī nodarbojas visvairāk bērnu, intervijā žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā teica Latvijas futbola valstsvienības pamatvārtsargs Krišjānis Zviedris.
Latvijas futbola izlase 2026. gada Pasaules kausa atlases ciklā septiņās spēlēs nopelnījusi piecus punktus. Četri no tiem par uzvaru un neizšķirtu gūti pret potenciālo pastarīti, bet vēl reizi neizšķirti spēlēts ar 2024. gada Eiropas čempionāta dalībnieci Albāniju.
Tomēr jau kopš 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas Latvijas izlase nav spējusi reāli iesaistīties cīņā par kvalificēšanos finālturnīram, skumju mirkļiem esot daudz vairāk nekā prieka. Krišjānis Zviedris, kurš izlases pamatvārtsarga lomu aizņēma ar šī cikla sākumu, pauž, ka redz arī savu lomu futbola popularitātes celšanā valstī.
“Ja mēs ar izlasi kādu ciklu nospēlētu labi, tas izraisītu ažiotāžu un dotu cilvēku pienesumu. Kāpēc Latvijā futbolu tik ļoti neciena, man nav atbildes,” stāsta vārtsargs. “Ļoti interesanti man ir palasīt, kad tviterī notiek diskusijas par stadioniem. Tik ļoti daudz cilvēku ir pret futbola stadionu, viņi apgalvo, ka mums jau esot desmit stadionu. Tomēr es nezinu pat vienu. Labi, ja “Skonto” būtu izlases stadions, es pat teiktu, ka pietiktu, īpaši, ja varētu uzbūvēt gala tribīni. Tomēr šis stadions nav federācijas īpašums, viņi tajā netaisās ieguldīties, un tas ir tikai normāli,” Zviedris izteicās mirklī, kad vēl nebija sākušās diskusijas, ka, iespējams, tiešām nacionālo futbola stadionu tomēr varētu būvēt tieši “Skonto” stadiona vietā.
2024./2025. mācību gadā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs ar futbolu nodarbojās 13 696 bērni, kam sekoja basketbols ar 9051 bērnu, bet trešajā vietā ar 6777 jaunajiem audzēkņiem atradās vieglatlētika.
“Cilvēki argumentē ar to, ka mums ir slikti rezultāti un Latvijā nav futbola. Tomēr stadionā var būt ne tikai futbols, tur var rīkot koncertus, pasākumus, jebko. Jā, futbols tur būtu primārais, bet tur varētu notikt arī daudzi citi notikumi. Kā tu teici, Latvijā visvairāk bērnu spēlē futbolu, arī tas ir rādītājs, kāpēc futbolam vajadzētu stadionu. Citreiz tiešām internetā rodas sajūta, ka cilvēki futbolu ienīst,” stāsta Krišjānis Zviedris. “Skaidrs, ka fanu rīcība pirms RFS spēles pret Amsterdamas “Ajax” nav attaisnojama, bet tā vienkārši bija attiecīgo iestāžu nolaidība, kas nebija sagatavojušies faniem. Eiropā, kur futbols notiek katru nedēļu, policisti daudz labāk zina, kā viņus ierobežot un savaldīt. Mums nekas nebija izdarīts, un pēc tam cilvēki brīnījās. Atkal futbols cieta.”
Šajā sezonā Krišjānis Zviedris pārstāv “Riga” komandu. Pagājušās nedēļas beigās, pateicoties bezvārtu neizšķirtam 0:0 pret “Tukums 2000” komandu, rīdzinieki divas kārtas pirms sezonas beigām varēja virs galvas celt čempionu kausu. Zviedris šajā mačā aizvadīja jau savu 20. “sauso” spēli šosezon.
Zīmīgi, ka šīs sezonas pirmajās sešās kārtās “Riga” guva vien divas uzvaras, tomēr pēc tam pārliecinoši dominēja turnīrā. “Jau no sezonas sākuma man pašam bija iekšā sajūta, ka mums ir ļoti laba komanda. Tomēr kaut kā nepārliecinātība un uztraukums traucēja sasniegt rezultātu. Es pats uzskatīju, ka vienkārši tas brīdis jāpārvar un viss labi aizies. Labi, ka trenerim ļāva strādāt, neko nemainīja un uzticējās procesam, tas tiešām bija kritiskais mirklis. Ja tagad atskatās uz sezonas sākumu, mēs spēlējām tiešām labi, arī spēlēs, kurās zaudējām punktus, dominējām, bet bumba spītīgi negāja vārtos, kamēr mūsu vārtos tā lidoja iekšā pat mistiskās epizodēs. Kad šo sēriju pārlauzām, tālāk devāmies ar lielu pārliecības vilni,” stāsta vārtsargs.
Iepriekš “Riga” par Virslīgas čempioni bija kļuvusi 2018., 2019. un 2020. gadā. Kopš tā laika trīs titulus izcīnīja RFS komanda un vienreiz “Valmiera”. Jau trešdien “Riga” cīnīsies par vēl viena titula iegūšanu, Latvijas kausa finālmačā sacenšoties ar “Auda” futbolistiem.
Visu interviju ar Krišjāni Zviedri lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā, kas tirdzniecībā pieejams vēl šonedēļ.

RFS un Riga FC ir budžets
1. Bērnu skaits vislielākais un turpina pieaugt.
2. Reģistrēto spēlētāju skaits vislielākais.
3. Vietējo (sacensību) čempionātu skaits ir vislielākais.
4. Skatītāju skaits vietējās sacensības ir vislielākais.
5. Sekotāju skaits soctiklos vislielākais.
Faktiski uz futbola budžetu var necerēt neviena cita federācija Latvijā, bet viņi kaut kā izspiež no saviem resursiem kādus augstākā līmeņa talantus un/vai panākumus (vieglatlētika gan būs zem katras kritikas, bet tā ir izņēmums, jo viņiem arī trūkst atlētu resursu).
LTV šovasar translē sieviešu fucha Eiropas cempi,bet piem. tādu BMX Eiropas cempi no Valmieras vispār neviens Lv kanāls neparādīja..
Bai iedomāties izlases likteni, ja agrāk nebūtu Koļinko, Vaņins, Šteinbors un Piedels.
Cilvēki, kuriem ir kaut mazākā kritiskā domāšana, saprot, ka cēlonis slēpjas visas Latvijas futbola sabiedrības darbošanās ne tajā pozitīvākajā nozīmē, un līdz ar to ir sekas, ka Latvijas sabiedrība uz Latvijas futbola sabiedrību skatās ne pārāk pozitīvi.
tizlumu, kuru pēc 2004.gada aizsāka Starkovs ar spārnoto frāzi: "Eiropā vāju komandu nav"...
tiešām Sanmarino, Lihtenšteina, Andora, Gibraltārs, Fēru salas, Moldova ir mūsu līmeņa komandas? tās ir komandas kurām ar kurām mums jācīnās kā līdzīgs ar līdzīgu? pret šīm komandām mums jābūt tikai un vienīgi uzvarām...
Šādas domas mums jau saknē vajag izskaust. Jā, mēs gribam tikai uzvaras, bet pieņemt to kā pašsaprotamu , ka mums piemēram Fēru salas vai Andora vienmēr jāuzvar. No kurienes tāda domāšana. Bilance pret visām šīm komandām, visticamāk, mums ir pozitīva. Neesmu skatījies, nezinu precīzi. Mēs neesam futbola lielvalsts un arī vidēja līmeņa futbola valsts neesam un arī nebūsim. Var būt kādi uzplaiksnījumi pozitīvā ziņā, bet tie būs izņēmumi nevis norma. Vismaz tuvākā pārskatāmā nākotnē 10-20 gadu robežās. Varbūt kādreiz tiekam uz EČ, bet nevajag uztvert to kā normu. Mums ir vēlme pārspīlēt krist galējībās. Zaudējam basketbolā bulgāriem - viss ir slikti , basketbols ir miris utt. Šeit pretēja galējība. Basketbolā tik zeme līmenis nav mūsu norma. Futbolā atkal tik augsts līmenis kā EURO-2004 nav mūsu norma.
Kad uzvaram Andoru, Gibraltāru, tad nejūtu sabiedrības atbalstu, prieku, jo to uztver kā normu, kā kaut ko pašsaprotamu. Izaugsme atkarīga no daudziem faktoriem. Arī sabiedrības attieksme, atbalsts ir viens no tiem. Bet, ja pēc vājām spēlēm kritika pārvēršas apsaukāšanās, izsmiešanas līmenī, tad ar šādu attieksmi mēs izlasei palīdzam grimt.
Statistika lielajiem Latvijas hokeja fanātiem, kuri uzskata, ka LV ir hokeja valsts - olimpisko spēļu statistika (neskaitot pirms okupācijas periodu): 22x spēles; 3x uzvaras 2x neizšķirti un 17x zaudējumi. Tā lūk ir patiesā Latvijas hokeja realitāte. Un būsim atklāti, ja PČ visas izlases spēlētu ar labākajiem spēlētājiem kādi viņiem ir, tad LV izlase jau sen būtu izlidojusi laukā no augstākās divīzijas!
Par ledus hokeju piekrītu tādā mērā, ka mūsējie pie labākajies sastāviem knapi cīnītos par tikšanu 1/4 finālā. Kopumā profesionāli ledus hokeju spēlē pārāk maz valstu, lai mūsējie lidotu ārā no Elites.
p.s. Stadiona diskusijas ir zelta bedre SC futbola sadaļā, kārtējais komentāru lietus.