Novickis no "Euro 2016": horvāti met petardes un paliek muļķu lomā
Mans ceļojums jau ticis krietni pāri ekvatoram - šodien noraudzījos savu 7. no 11 spēlēm. Tā sanāca karsta, par ko parūpējās horvātu fani.
Vakar izbaudīju "Stade de France" atmosfēru un divu lielu nāciju, vāciešu un poļu, dueli, kas noslēdzās neizšķirti 0:0. Neskatoties uz pirmajām divām nullēm šai turnīrā, kā allaž nevaru pateikt par spēli, ka tā būtu vienmuļa vai kā citādi slikta. Spriedze bija, cīņa notika visas 90 minūtes, un arī tribīnēs gaisotne uzkurināja. Varbūt gribētos vairāk sagaidīt no vācu līdzjutējiem, ņemot vērā viņu skaitu. Poļi bija līmenī, mačam pa vidu vēlreiz uzdziedzot arī savas valsts himnu.
Mans vērtējums par spēli 10 ballu sistēmā (Vācija - Polija)
Parametrs | Atzīme |
---|---|
Skatāmība | 7 |
Ažiotāža/spriedze | 8 |
Atmosfēra | 8 |
Spēles līmenis | 9 |
Pēc mača drīz vien devos mājās. Šodien bija jādodas uz Sentetjēnu un, atceroties iepriekšējo rūgto pieredzi ar gandrīz mača nokavēšanu, nolēmu šoreiz tālajā ceļā doties pēc iespējas laicīgāk. Turklāt arī cenu ziņā plkst.05:50 agrais vilciens bija pārliecinoši izdevīgākais (59.50 eiro), kamēr vēlāko vilcienu biļetes maksāja apaļus 100 eiro. Tā kā nakšņoju tuvu "Stade de France", bet līdz vajadzīgajai stacijai bija 11 kilometri, modos nakts vidū un braucu ar pašu pirmo rīta metro, kurš startēja plkst.05:18. Pareizajā stacijā, "De Gare Lyon", tas piestāja plkst.05:36 - veltas bija bažas, ka 14 minūšu laikā nevarēs izskriet cauri tuneļiem, noskaidrot peronu un pagūt uz vilcienu. Kļūdīties nedrīkstēja, jo šī biļete nebija samaināma un nauda nokavēšanas gadījumā tiktu pazaudēt. Taču viss bija vislabākajā kārtībā.
Lionā, kur notika pārsēšanās, bija vairāki Īrijas izlases fani. Viņu ceļš veda uz citurieni - Bordo, kur rīt spēle pret Beļģiju. Savukārt es Sentetjēnā ierados jau plkst.09:09. Pie pārsēšanās viens misēklītis gan bija - visi pasažieri gaidīja atiešanu, kad pēkšņi sekoja paziņojums (protams, tikai franču valodā), ka tomēr būs jābrauc ar citu vilcienu un jāpārsēžas. Sekoju pūlim. Ja kādam šķiet, ka bieži sūdzos par transporta problēmām, tad teikšu tā - mani viss apmierina, visur esmu ticis un principā ar būtiskiem sarežģījumiem neesmu saskāries, toties citi žurnālisti savos materiālos tam velta vēl lielāku uzmanību un izteiktu kritiku. Šodien pāris šādus rakstiņus no dažādu valstu žurnālistiem izlasīju, un nospriedu, ka viņi gan ir lieli īgņas. :)
Tā kā nākamais saimnieks, pie kura šodien palieku, strādāja, bija jāaiziet līdz viņa darba vietai, lai tiktu pie atslēgām. Amizanti, ka viņš strādā Sentetjēnas galvenajā viesnīcā - tātad ar saviem airbnb.com sniegtajiem pakalpojumiem lielākā vai mazākā mērā mazina savas kompānijas apgrozījumu. Tas tā, bet pašam dienas lielākais prieks bija pie tās pašas viesnīcas, gaidot atslēgas, nedēļas laikā beidzot pirmo reizi izdzirdēt latviešu valodu! Protams, uzreiz viņus uzrunāju, un arī atgriezeniskā saite bija pozitīva.
Izrādījās, ka tie ir bijušo futbolistu, liepājnieku, Intara Kirhnera un Aleksandra Roslova tēvi ar savām dzīvesbiedrēm. Kā pastāstīja Intara tētis, tad savulaik tradīcija ceļot pa ārzemēm un vērot futbolu izveidojās, kad abu dēli spēlēja dažādās Latvijas jaunatnes izlasēs, savukārt kopš "Euro 2004" abi tradicionāli dodas uz lielajiem finālturnīriem, Pasaules kausa izcīņu ieskaitot, tiesa, izlaižot pavisam tālās vietas. Runājot tieši par Eiropas čempionātu, kopš "Euro 2004" finālturnīra nav izlaists neviens.
Viņi biļetēm pieteicās tā sauktajās loterijās, un viņiem laimējās iegūt biļetes praktiski uz visiem mačiem, ko vēlējās. Tas notika vēl pagājušā gada vasarā un, lai gan uzreiz tika norezervētas viesnīcu biļetes, Intara tētis neslēpj - tāpat sanācis sālīti. Vakar viņi bija Marseļā uz Ziemeļīrijas un Ukrainas izlašu spēli, bet šodien viņiem palaimējās redzēt to pašu šovu, ko vēroju es - Horvātija pret Čehiju.
Spriedām, ka Francijā jūtamies droši, taču, runājot par PK2018 Krievijā, gan ir bažas. Intara tētis atcerējās 2005.gadu, kad Latvijas pieaugušo izlase un U-21 izlase spēlēja Sanktpēterburgā. Viņš apgalvoja, ka atmosfēra pret mūsējiem tur bijusi ļoti nedraudzīga, U-21 izlases spēlētāju virzienā lidojušas monētas, bet citā starpgadījumā cieta arī žurnālists Arturs Vaiders.
Saņēmis atslēgas, pa itin kalnaino Sentetjēnu aizstaigāju līdz savai "viesnīcai", pa ceļam satiekot horvātu līdzjutējus un viņu dziedājumu. Tā kā naktī biju gulējis tikai divas stundas un arī vilcienā miegs bija caurs, atļāvos pusotras stundas diendusu. Tālāk ceļš veda jau uz stadionu. Uz ielām horvātu skaitlisko pārsvaru pār čehiem novēroju attiecībā 60%/40%, nekas nevēstīja, ka Horvātijas līdzjutējiem būtu huligāniski nodomi. Piemēram, šī jau tikai tāda nebēdnīga izklaide:
Varēja manīt, ka ļoti daudz horvātu fanu atbraukuši ar auto transportu - regulāri dzirdēju viņus taurējam, virkne mašīnu bija rotātas ar Horvātijas simboliku.
Pie ieejas stadionā atkal mani pārbaudīja diezgan pamatīgi un, skrienot notikumiem pa priekšu, nesaprotu, vai tiešām žurnālistus uzpasē skrupulozāk nekā līdzjutējus?! Mediju centrā noskatījos Itālijas - Zviedrijas spēli un klāt jau bija arī Horvātijas - Čehijas izlašu mačs.
Laukumā valdīja pilnīga Horvātijas izlases dominance, un, lai gan horvāti abus vārtus guva pēc rupjām čehu kļūdām savā laukuma pusē, bija vēl virkne epizožu, kurās horvāti varēja izcelties, tai skaitā pēc pašu veidotām kombinācijām. Luka Modričs spēli diriģēja ārkārtīgi pārliecinoši un izsmalcināti. Viņš bija visur - allaž devās pretī bumbai, lai uzsāktu uzbrukumus, kuros nereti veica pēdējās piespēles. Savukārt, kad Horvātija bumbu zaudēja, no ne-aizsargiem Luka bija pirmais, kurš ieņēma pozīciju dziļā aizsardzībā. Modričs izcili lasa spēli un ar viņu vai bez viņa tās ir divas dažādas izlases. To saku saistībā ar viņa savainojumu, kas var liegt piedalīties turpmākajā turnīra gaitā.
Taču arī šodien tas izpaudās - var, protams, meklēt arī citus iemeslus, taču, Modričam pametot laukumu, rezultāts bija 2:0, un man un daudziem citiem bija 100%, ka šai mačā nekas būtiski vairs nemainīsies. Tomēr bez Madrides "Real" pussarga horvāti brīnumainā kārtā pamanījās izlaist uzvaru un beigās pat varēja zaudēt. Tiesa, ar iegūtajiem četriem punktiem Horvātija var būt droša par iekļūšanu "play-off".
Skaidrs, ka lielāko rezonansi izraisīja horvātu līdzjutēju mestās petardes mača beigās pie rezultāta 2:1. Interesanti, ka neilgi pirms tam pie Horvātijas fanu sektoriem devās specdienesti, tomēr novērst tālāko nespēja - īsti nezinu, bet acīmredzot viņu uzdevums bija nepieļaut, piemēram, fanu izskriešanu laukumā:
Kad sākās petaržu mešana, ķēru pēc fotoaparāta un nofilmēju šo incidentu, tiesa, tajā nav sprādziena (var atrast internetā citus video), kurš notika blakus apkalpojošā personāla pārstāvim...
Starp citu, tieši to pašu, horvātu petardes, klātienē redzēju arī pirms četriem gadiem "Euro 2012", šķiet mačā pret Spāniju, ar kuru arī šeit, Francijā, grupu turnīrā būs jātiekas. Bet, atgriežoties pie šīs dienas incidenta, mēģinot savaldīt horvātu nekārtības raisītājus, arī tribīnēs notika kaut kāda grūstīšanās un konflikti:
Smieklīgākais, ka Horvātija nopelnīja nejēdzīgu pendeli uz saviem vārtiem un nospēlēja 2:2 - horvātu varoņi, petaržu metēji, varēja justies, pēdiņās, apmierināti. Pēc finālsvilpes tribīnēs bija vērojama fantastiska aina - čehu līdzjutēji, kuri pie 0:2 bija pavisam sabēdājušies, ālējās kā negudri, dejoja uzvaras deju (tas nekas, ka tikai neizšķirts - toties kāds!), un Čehijas izlases spēlētāji ilgi pateicās viņiem. Mazliet atgādināja "Euro 2004" un Latvijas svinības pēc neizšķirta ar Vāciju. Arī čehu futbolisti apzinājās iegūtā punkta svarīgumu un viens otru apskāva.
Savukārt horvātu fani palika muļķu lomā. Tieši viņi ar savām dumjajām izdarībām saraustīja spēli un palīdzēja Čehijai atgūties. Pirms petardēm horvāti dziedāja uzvaras dziesmas, bet pēc finālsvilpes stāvēja klusējot, it kā astes kājstarpēs iežmieguši. Kāds tur augšā horvātus sodīja.
Pats vēl esmu Mediju centrā un vēroju Spānijas - Turcijas spēli. Rīt man atkal jādodas atpakaļ uz Parīzi, kur vēlais mačs Portugāle - Austrija. Šoreiz, taupot līdzekļus, izmantošu kāda Latvijas futbola līdzjutēja un arī Erika, pie kura nakšņoju iepriekšējās divas naktis, draudzīgo ieteikumu - "BlaBlaCar.fr" pakalpojumus. Neieslīgstot detaļās, izveidota ērta sistēma, kurā var pieteikties braukt par pasažieri automašīnā pie pieredzējušiem (ja tādus izvēlies kā es...) šoferiem. Trīs stundu vietā sanāks piecas, toties iznāks 2-3 reizes un automašīnā varēs pagulēt. Tā ka līdz rītam, kad jauna diena un jauni futbola prieki!
Mans vērtējums par spēli 10 ballu sistēmā (Horvātija - Čehija)
Parametrs | Atzīme |
---|---|
Skatāmība | 9 |
Ažiotāža/spriedze | 8 |
Atmosfēra | 6 |
Spēles līmenis | 7 |
+14 [+] [-]
-3 [+] [-]
GER-POL mačam skatāmības ziņā atzīmi es liktu - 3!
Vakardienas spēle bija garlaicīgākā līdz šim šajā turnīrā, Vācija izskatījās ļooti švaki, šodien tai spēlei pievienojās ITA-SWE spēle!
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
cik lasīju komentāros, tie ultras bija pret vadošo kārtību horvātu futbolu federācija, kam galvgalī ir mafijas darboņi un nesakārtotā sistēma. viņi izrādīja protestu.
[+] [-]
100% šobrīd var dot tikai par to, ka Ukrainai čempis ir beidzies, visas pārējās izlases, pat Turcija (protams ir jāsakrīt daudz apstākļiem) var izkļūt no grupas, no trešās vietas.
-1 [+] [-]
un attiecībā uz tēvu bažām par 2018 - diezgan droši ka organizatori jau saknē novērsīs daudzas problēmas un sūdzības drīzāk būs ka menti pārāk agresīvi pret visiem šiem iereibušajiem faniem un huligāniem ..
+2 [+] [-]
Dēļ faniem spēle beidzās kā beidzās. Spēlētāju vietā būtu ļoti vīlies. Horvātija ir stabila 1/4 komanda. Var arī līdz finālam aizspēlēties, tiešām ceru, ka fani nenoraka šo fantastisko iespēju.
Un jā, francūžiem būtu jākaunās par drošības līmeni turnīrā. Pilnīgs haoss. Labi, ka nekas traģisks nav noticis.
[+] [-]
Ceru, ka tehniskajam darbiniekam nenorāva pirkstus!!!!