IBU kausa pirmajā posmā labākais no mūsējiem - Bricis
Šodien Norvēģijas pilsētā Beitostelenā notika IBU kausa pirmais posms biatlonā. Vīri sacentās 10 kilometru sprinta distancē, par uzvarētāju kļuva Norvēģijas biatlonists Vetle Sjastds Kristiansens. Ilmārs Bricis izcīnīja sešdesmito vietu.
Kā pirmais distancē no latviešiem ar desmito starta numuru devās Ilmārs Bricis. Tūlīt pēc Briča ar vienpadsmito numuru startēja vēl viens Baltijas valstu biatlonists, Igaunijas pārstāvis Rolands Lesings. Pēc pirmās kontrolatzīmes (1,9 km) Bricis līderim Dmitrijam Malijško zaudēja nedaudz vairāk kā divdesmit sekundes.
Pirmajā šaušanā pieredzējušais latvietis kļūdījās divos šāvienos, tādējādi zaudējot vēl pāris pozīcijas. Tiesa, arī jau pieminētajam Krievijas sportistam pirmā šaušana izrādījās pagalam nesekmīga, tajā viņš pieļāva četras kļūdas, un jau tobrīd kļuva skaidrs, ka par augstu vietu viņam būs grūti cīnīties.
Distancē Ilmāram Bricim solis bija gana raits un jau līdz otrajai ugunslīnijai viņš spēja atgriezties starp pirmajiem desmit biatlonistiem, ierindojoties astotajā pozīcijā. Diemžēl arī otrajā šaušanā Ilmāram sevišķi labi neveicās, tika pieļautas trīs kļūdas, un rezultātā atpalicība no līderiem kļuva arvien ievērojamāka.
Līderis pēc divām šaušanām bija jaunais norvēģu biatlonists Vegards Gjermundsaugs. Arī pēc pieveiktiem deviņiem kilometriem norvēģis atradās drošā līderpozīcijā, tobrīd savu tuvāko konkurentu Artjomu Tijšenko apsteidzot par pusotru minūti. Pēc deviņiem kilometriem Bricis atradās astotajā pozīcijā, līderim zaudējot nepilnas trīs minūtes, taču bija skaidrs, ka piecas kļūdas šautuvēs ir par daudz, lai cerētu uz vietu labāko desmitniekā. Finišu Ilmārs sasniedza atrodoties sestajā pozīcijā, Gjermundsaugam zaudējot trīs minūtes un vienpadsmit sekundes.
Vēlāk notika izmaiņas arī pirmajā trijniekā. Norvēģi Vegardu Gjermundsaugu uz pagaidu otro vietu nobīdīja cits Norvēģijas biatlonists- Vetle Sjastds Kristiansens, kurš šāva bez kļūdām. Trešo vietu ieņēma Austrijas sportists Lorencs Vēgers. Tikmēr Ilmārs Bricis bija noslīdējis uz trīsdesmit ceturto vietu. Norvēģiem gan dubultuzvaru neļāva svinēt vācu biatlonists Romāns Ress, kas pieļaujot vienu kļūdu šautuvē prata izcīnīt otro vietu.
Tikmēr citiem Latvijas pārstāvjiem veiksme smaidīja vēl mazāk. Ingus Deksnis ar septiņām kļūdām šaušanā uzvarētājam zaudēja nepilnas sešas minūtes un ierindojās deviņdesmit septītajā vietā. Vladislavs Ņedaivodins, līdzīgi kā Deksnis šaujot kļūdījās septiņas reizes, rezultātā ierindoties labāko simtā nespēja, finišējot simtu trešajā pozīcijā.
IBU kausa pirmais posms (Beitostelena, Norvēģija)
10 kilometru sprints vīriešiem
V | Sportists | Valsts | Laiks | (kļūdas šaušanā) |
---|---|---|---|---|
1. | V.S.Kristiansens | Norvēģija | 26:56:6 | (0) |
2. | R.Ress | Vācija | + 16.7 | (1) |
3. | V.Gjermundsaugs | Norvēģija | +47.7 | (3) |
4. | L.Vāgers | Austrija | +51.7 | (2) |
5. | V.Iļijevs | Bulgārija | +58.3 | (5) |
5. | J.Šopins | Krievija | +58.3 | (3) |
60. | I.Bricis | Latvija | +3:59.3 | (5) |
97. | I.Deksnis | Latvija | +5:59.6 | (7) |
103. | V.Nedaivodins | Latvija | +6:30.0 | (7) |
Finišēja 122 sportisti.
Izmantotie resursi:
IBU DATACENTER
+3 [+] [-]
Sapuvusi ir visa biatlona domāšana.
Par katru cenu kkāds īstermiņa mērķis jāsasniedz. Kkāda mākslīga ilūzija par progresu. Redz ar Briča pūlēm aizkratīsies uz koreju par vienu čuvaku ar plinti plecos vairāk kā Sočos, biatlona vadība varēs sist pie krūts - redz lēnām ejam uz attīstību. Reāli ir jāapskatās kas ir un kas nav. Un ja nav, tad nav - lai uz PK posmiem brauc viens pats Andrejs un viss. Un ja čaļi IBU kausos neprogresē jau gadu no gada, tad tādiem ir jābeidz karjera un ja vēlas jāturpina ar bitlonu nodarboties amatieru, hobija līmenī. Jākoncntrē spēkus uz to kas ir - Andreju, un uz jaunaiem nevis jāvadā pa pasauli džeki, kur ebkuram ir skaidrs, ka nekas no viņiem nebūs...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Atradu atlases kritēriju nolikumu:
comiteolimpicoportugal.pt
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tu laikam nezini vai nesaproti, ka jo vairāk sportisti piedalās pasaules mačos, jo lielāks finansējums ir federācijai no pasaules biatlona federācijas + visi citi finansējumi arī palielinās? Reāli Latvijas valsts no mūsu nodokļiem šobrīd federācijai iedod ap 20t eur (neesmu baigi pārliecināts, bet +/- tā vajadzētu būt).. ar to pieteik (ja vispār pietiek), lai nosegtu ofisa izmaksas.
Ar šo es gribu pateikt, ka biatlons ļoti zaudē ja nav pilna komanda, jo pazūd $.. OK, šobrīd mums nav nekas dižs tajā izlasē, bet ja necīnīsies par pilnu komandu tad arī nekad nebūs nekas vairāk par vienu Andreju, jo vienkārši nebūs naudas, lai attīstītu nākošo paaudzi... Protams, vienmēr var uzrasties viens lielais sponsors, bet šaubos vai LV tas ir reāli..
[+] [-]
Un par to naudu, ko maksā IBU - tāpat tā ir jāiztērē uz tiem sportistiem, kas piedalās PK un citam (tai skaitā jaunās paaudzes trenēšanai!) jau no tā neatliek, plus vēl jāmeklē papildus nauda viņu uzturēšanai. Ja tā - tas kur tad ir tas labums no viņu dalības?
p.s. Protams, vienmēr var uzrasties viens lielais sponsors, bet šaubos vai LV tas ir reāli.. - nepareiza pieeja jau pēc definīcijas: ir vajadzīgi 10 mazie sponsori nevis viens lielais, jo tad, ja kāds atbirst vēl nav katastrofa.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Katram sportistam vajag ap 100-150t eur/gadā, lai pilnvērtīgi trenētos. Šobrīd federācijai kopējais budžets ir kā vienam sportistam. Par to naudu ir jāuztur ofiss, jārīko LV čempionāti, jāatbalsta jaunieši u.tt. Protams, ka Andrejam vajag sponsorus. Arī visiem citiem vajag sponsorus. Andrejs savu līmeni ir sasniedzis tīri ar saviem/ģimenes un viņa trenera līdzekļiem (pieļauju, ka bija arī kāds mazais labvēlis..) Pēc tam, kad bija kaut kāds rezultāts parādījās arī lielāki sponsori, bet es domāju, ka viņš joprojām grūž iekšā ārī savu $.
No viņu dalības labums ir viens- Latvija pilnībā nepazūd no biatlona. Es pats personīgi ticu, ka visi, kas šobrīd ir izlasē ir spējīgi skriet pa top 40 pasaulē (domāts no 1-40 t.i. punktos. Kaut vai visu laiku 40. vieta, kas uz šī brīža fona būtu kosmoss). Viņi nav vainīgi pie tā, ka federācija viņus nevar nodrošināt ar tiem 100+t EUR gadā. Šobrīd tas ir kā koks ar diviem galiem. Nav rezultātu un nav sponsoru/naudas.
Visiem nav tādu vecāku/draugu/palīgu kā Andrejam. Zinu divus džekus no izlases kuriem pašiem nav vispār nekādu $. Viņi tāpat mauc ar visiem 110% gan treniņos, gan sačos. Domāju, ka citiem nav diži savādāk (nezinu par attieksmi treniņos, bet runāju par $) Tā lielā atšķirība ir tajā, ka lielajām izlasēm pēc treniņiem ir masieri/fizio/ārsti, kas palīdz atjaunoties 100x ātrāk, lai atkal nākošajā treniņā mauktu tālāk un paliktu labāki, bet LV nav nekā. Viņi dzen sevi tikai lielākā bedrē un viss. Tas vien ir apbrīnas vērts, ka viņi notur un cerams šogad arī mazliet uzlabos savu varējumu (teiksim nezaudēs tīrajā slēpošanā 3, bet 2 vai 2,5min līderiem)
Labums tajā, ka būtu komanda OS-> no LV (LOVa vai kkā tāda) biatlona federācijai pienāktos lielāks finansējums. Protams, arī ar to nepietiek, bet uz tā visa bāzes garā periodā var vismaz mēģināt izaudzināt divus, varbūt trīs Andrejus/Bričus... un tad jau tālāk būtu jābūt gan rezultātiem, gan $, lai audzinātu nākošos Andrejus/Bričus. Ja šī laika federācijas vadībai būs prāts/vēlēšanās- tas sanāks.
No malas skatoties viss iet uz augšu biatlona federācija.. vismaz viņi cīnās. Ja šogad kāds no visiem bez Andreja kaut reizi ieskries top 60 sprintā un tiks iedzīšanā- es redzēšu jēgu viņiem turpināt arī tālāk! Ja nē- lai strādā un taisa savus biznesus dodot labumu mūsu sačakarētajai valstij vai vismaz savām ģimenēm Nav jau tā, ka tur biatlonā tikai duraki mauc.. ir pat pabeiguši augstskolas līdz ar to kaut kāda nākotne viņiem ir.
Tas, protams, būtu ļoti labi- atrast 10 mazos sponsorus, kas katrs var nolikt 50t EUR federācijai. Manas personīgās domas ir tādas, ka lielākā daļa no tiem, kas varētu kaut ko iedot nesaprot situāciju. Viņi redz tikai to, ka nav rezultātu. Viņiem nav diža jēga sponsorēt, jo nevar uztaisīt reklāmu, kas viņiem dotu labumu. Tie daži, kas iedod mazumiņu visticamāk paši ir baitlona fanāti vai draugi/pietuvinātas personas federācijas vadībai vai kādam no sportistiem.
Ja man būtu $$$, es uzreiz viņiem iedotu pilnvērtīgu gada budžetu. Diemžēl esmu parastais ierindnieks.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Jā, ja komanda būtu vienota tas viss būtu lētāk, bet tāpat tie ir vismaz 50-70t EUR/ gadā sportistam. Kāpēc tad Norvēgiem ir budžets ar sešām 0? Un pirmais cipars nav 1. Tikai tāpēc, lai pa labi un pa kreisi tērētu vinu vai tāpēc, ka visi spečuki savās jomās prasa normālu algu?
+1 [+] [-]
Ģenerāldirektors (Lattelecom, Latvenergo, u,c.): 128K
Latvijas Bankas prezidents: 93K
Ģenerāldirektors (uzņēmuma apgrozījums > 10 mlj EUR): 87K
LR Ministru prezidents: 33K
utt.
Es saprotu, ka supertalantiem būs sponsori un finansējums. Bet tā, ka viduvējs sportists "pelnīs" 100K, pie mums nebūs vēl ilgus gadus. (Nu, izņemot basketbolu un Dinamo).
[+] [-]
Alga trenerim, trenera palīgam, masierim, ārtsam, smērētājiem, nometnes, medicīna, sporta uzturs...u.tt. + protams, neaizmirstam, ka jebkurš sportists ir arī parasts cilvēks, kuram iespējams ir auto/dzīvošanas vieta u.c. par, ko arī ir jāmaksā rēķini.
+1 [+] [-]
Bez tam Norvēģijā slēpošana un biatlons ir nacionālais sporta veids. Latvijā tas tā nav.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Viņam priekšā ir kādi 10 futbolisti, 10 basketbolisti, 10 hokejisti+ viens, otrs OS medaļnieks, bet Rastorgujevam nav ne medaļu, ne biatlons ir profesionāls sports- ar ko var miljonus pelnīt!
Tas par interesi pasaulē un Rastorgujevu!
[+] [-]