Latvijas biatlons OS atlases sezonas un sporta finanšu sistēmas izmaiņu gaidās

"Starpsezona paskrējusi ātri," intervijā sacīja Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs Juris Pīpkalējs. "Jau aprīlī izlasei bija izstrādāts plāns, kā gatavoties nākamajai sezonai - cik daudz kopā un cik katram individuāli. Skaidrs, ka Andrejs Rastorgujevs, kā jau ierasts, trenējas pēc individuāla plāna, bet pārējā komanda lielāko daļu laika strādāja kopā."

Pasaules kausa jaunajai sezonai Latvijas vīriešu komanda noskaņojas tādā pašā sastāvā kā iepriekšējā sezonā - Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Aleksandrs Patrijuks un Edgars Mise. "Puišiem sastāvs noteikti nemainīsies, jo juniori pagaidām ir patālu no šī līmeņa," sacīja LBF ģenerālsekretārs. "Taču sievietēm gan vēl ir atklāts jautājums par PK sastāvu - skatīsimies, cik gatavas būs jaunās biatlonistes Elza Bleidele un Estere Volfa."

"Piedalīsimies Zviedrijas atklātajā čempionātā novembra vidū un tur aizvadīsim iekšējo atlasi," norādīja Pīpkalējs. "Tāda situācija, ka dāmām konkurence ir lielāka nekā puišiem. Vai rēķinos, ka Estere un Elza šosezon debitēs Pasaules kausā? Redzēsim. Tas atkarīgs no viņām pašām, cik labu sniegumu rādīs pirms sezonas sākuma. Pasaules kausā mūsu noskaņojums ir nemainīgs - izliekam maksimāli labāko sastāvu. Novembra beigās redzēsim."

Latvijas biatlona izlasei jau pāris gadus nebija viena galvenā trenera, tā vietā kopīgi strādājot treneru kolektīvam, kurš šajā starpsezonā nav mainījies. Taču LBF ģenerālsekretārs atklāja, ka ir konkrētāk sadalītas atbildības sfēras: "Kopā nolēmām, ka turpmāk būs tā, ka Ilmārs Bricis būs atbildīgs par sieviešu izlasi, bet Valdis Bērziņš - par kungiem. Tā būs vieglāk strādāt izbraukumos Pasaules kausā, saplānot startus un stafešu sastāvus." Tad Bricis tagad ir biatlona sieviešu izlases galvenais treneris un Bērziņš - galvenais treneris vīriešu izlasei? "Nu, tieši tāds LBF valdes lēmums, apstiprinot amatus un pozīcijas, oficiāli nav pieņemts, bet būtībā - jā, tieši tā."

2024./25. g. PK sezonas rezultāti noteiks valsts kvotu skaitu Milānas olimpiskajās spēlēs. Šeit būs svarīgs tikai un vienīgi Nāciju kauss - pirmā trijnieka valstis tiks pie sešām kvotām, 4.-10. vieta saņems pa piecām kvotām, bet 11.-20. vieta varēs pieteikt četrus sportistus. Savukārt 21. vieta (un zemākas) jau paliek tukšā, taču pēc tam varēs pretendēt uz maksimums divām kvotām pēc IBU individuālā ranga. Jāatgādina, ka Nāciju kauss ir atsevišķā ieskaitē gan vīriešiem, gan sievietēm.

Aizvadītās sezonas rezultāti ļauj uzturēt optimistisku skatu - Nāciju kausā vīriešiem Latvija bija 14. vietā, bet sievietēm 15. vietā. Domāt par pakāpšanās uz vietu labāko desmitniekā principā var, taču tas ir ļoti grūti piepildāms mērķis, un arī LBF ģenerālsekretārs atzina, ka vairāk jādomā par vietas saglabāšanu "Top20".

"Ļoti svarīgi neizslīdēt ārpus labāko divdesmitnieka," sacīja Pīpkalējs. "Bet tāds pats mērķis jau būs arī visām pārējām izlasēm. Protams, lielās biatlona valstis šeit ir citādā situācijā, bet mums tā konkurence ir liela. Iepriekšējā sezonā izdevās uzrādīt labus rezultātus, pateicoties Andreja un Baibas Bendikas rezultātiem, PK punktus guva arī Birkentāls un Sanita Buliņa, bija labs sniegums stafetēs."

Tik augstas vietas Nāciju kausa ieskaitē Latvijas biatlona izlasei pēdējos gados nebūt nebija ierastas, un atrašanās ārpus "Top 20" iepriekšējā desmitgadē bija biežs liktenis gan vīriešu, gan sieviešu izlasei. Pekinas olimpiskajās spēlēs biatlonā Latviju pārstāvēja tikai Baiba Bendika, bet 2018. gadā Latvijai bija trīs OS biatlonisti - Bendika, Rasturgujevs un Oskars Muižnieks. Iepriekšējā reize, kad Latvija olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties ar astoņiem sportistiem (un attiecīgi startēt abās stafetēs), bija nu jau visnotaļ tālajā 2010. gadā.

Latvija IBU Nāciju kausa ieskaitēs

Izceltas pirmsolimpiskās sezonas

"Šogad jārēķinās ar daudz lielāku konkurenci nekā iepriekš," sacīja LBF ģenerālsekretārs. "Tikai un vienīgi loģiski, ka visi vēlēsies kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Mūsu uzdevums ir saglabāt savas iepriekšējās pozīcijās. Jāstartē visās stafetes sacensībās, jācenšas paņemt maksimums no tām, jo arī tās visas tiek rēķinātas Nāciju kausa ieskaitē."

"Protams, patīkami, ka latiņa ir tik augstu uzlikta, un ne tikai ar Nāciju kausu, bet arī ar Rastorgujeva sudrabu pasaules čempionātā," turpināja Pīpkalējs. "Ceram uz līdzīgiem panākumiem, bet federācijas uzdevums jau ir nodrošināt sportistiem visu vajadzīgo un sagatavot startiem, trasē visu izšķir sportisti paši."

LBF iepriekšējā sezonā piesaistīja plašāku uzmanību ar savu aicinājumu palīdzēt finansiāli un ziedot, lai biatlona izlase varētu sekmīgi piedalīties PK posmos Ziemeļamerikā. Šosezon Pasaules kausa kalendārs ārpus Eiropas teritorijas neiziet.

"Tas, protams, priecē," pasmējās LBF ģenerālsekretārs. "Federācijai finansiālu izaicinājumu gan tāpat būs daudz. Strādājam pie finansējuma un sponsoru piesaistes, bet neslēpšu, ka iet grūti. Jā, šosezon ceļojumu izmaksas nebūs tik lielas kā iepriekš uz Amerikas posmiem, bet tāpat."

Biatlona federācija 2024. gadā nav starp prioritāri atbalstāmajām no valsts budžeta. Vēl vairāk - pēc IZM kritērijiem Biatlona federācija no šī statusa ir visnotaļ tālu. LBF šogad no valsts bija 26.6 tūkstošu eiro finansējums, kas ir mazāks nekā, piemēram, Latvijas Džudo federācijai (34.6), Dambretes federācijai (55.1) un Makšķerēšanas sporta federācijai (40.7). Interesanti atzīmēt, ka abu biatlona pamatelementu pārstāvošās federācijas (Slēpošanas federācija un Šaušanas federācija) ir prioritāro sporta veidu sarakstā un abām 2024. gadā piešķirts attiecīgi sešas un septiņas reizes lielāks valsts finansējums.

"Mans personīgais viedoklis? Šī sistēma ir jāmaina, viennozīmīgi," teica Pīpkalējs. "Pie tā tiek strādāts, saprotu, ka tiek gatavotas izmaiņas jaunajā sporta likumā, noris debates gan LOK, gan LSFP gaiteņos. Jā, mēs neesam priecīgi par šādu sadalījumu, jo mums piešķirtais finansējums, salīdzinot ar citiem, ir mazs, taču biatlona sacensību pārraidēm skatītāju ir daudz un atļaušos teikt, ka popularitāte ir lielāka. Bet to šajos kritērijos neskaita."

"Biatlons ir specifisks sporta veids, jo tajā ir ieroči - tajā nekad nebūs tādas bērnu masveidības kā basketbolā vai futbolā. Strādājam pie biatlona popularizēšanas, dodamies uz skolām, kā alternatīvu izmantojam lāzerieročus, cenšamies piesaistīt interesi no reģioniem. Mūsu mērķis ir dubultot bērnu skaitu, kas nodarbojas ar biatlonu, bet tādu masveidību, kā prasa IZM kritēriji, vienkārši nevaram iegūt. Latvijā ir talanti, pavisam noteikti, Ogrē aktīvi strādā Biatlona klubs ar Jēkabu Nākumu, arī citur, bet nu tie nekad nebūs tūkstoši."

"Nevēlos tikt pārprasts - par situāciju neraudam. Izklāstu faktus, ar kuriem darbojamies. Ja netiks mainīta pati sistēma, tad arī mums valsts finansējuma ziņā, visticamāk, nekas nemainīsies," noslēdza LBF ģenerālsekretārs.