Rastorgujeva smaida terapeiti no Norvēģijas

Jānis Freimanis

@JanisFreimanis2 2017-05-05 12:14

Rastorgujeva smaida terapeiti no Norvēģijas — Pērs Ūlavs Treteru, Andrejs Rastorgujevs un Ūle Bjērns Treteru pēc Latvijas sportista pirmās medaļas Pasaules kausa izcīņā.
Foto: Facebook

Pirms gada Latvijas labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs bija tuvu tam, lai mestu plinti krūmos. Tiešā un pārnestā nozīmē. Taču tad viņam apkārt sāka pulcēties cilvēki, un izrādījās, kā arī individuālajā sporta veidā komandai ir milzīga nozīme. Tieši līdzās esošie cilvēki piespiedu dīkstāves laikā (pleca operācija) izvilka Andreju no emocionālās bedres. Mainījās viņa domāšana un attieksme pret sportu. Iespējams, tas palīdzēja piesaistīt arī divus norvēģu vīrus, bez kuriem Team Rastorgujevs aizvadītā sezona ir grūti iedomājama.

Ūle Bjērns Treteru ar Andreju bija pazīstami jau trīs gadus. Viņš kā „Swix” pārstāvis nodrošināja Latvijas biatlonistu ar sporta apģērbu, un abu starpā bija izveidojies labs kontakts. Tas palīdzēja, kad pirms pagājušās sezonas Rastorgujeva aptverē bija tikai viens servisa cilvēks, kurš turklāt nevarētu būt klāt visās sacensībās. „Nav problēmu, esmu to darījis arī iepriekš, varu tev palīdzēt,” teica Ūle Bjērns, kurš jau pirms tam bija palīdzējis mazajām biatlona nācijām.

Viņš aprunājās ar „Swix” uzņēmumu, kuram nebija iebildumu pret palīdzīgas rokas sniegšanu Andrejam, turklāt Ūle Bjērns talkā aicināja arī savu jaunāko brāli Pēru Ūlavu. Protams, Norvēģijas izlasei ir seši septiņi servisa cilvēki, taču divi vismaz ir vairāk nekā viens. Par sadarbības finansiālo pusi runāt nav jēgas. Andreja menedžeris Normunds Putns norvēģu atalgojumu sauc par salīdzinoši smieklīgu. Finansiālais aspekts noteikti nav tas, kas liek viņiem apstrādāt mūsu sportista slēpes.

Dzīves uztvere. Abi brāļi izbauda biatlonā pavadīto laiku. Iepriekšējā vakarā pirms sacensībām Ūle Bjērns un Pērs Ūlavs labprāt iedzer alu, bet nākamajā dienā spēj sagatavot slēpes, kas reizēm slīd pat labāk nekā viņu tautiešiem. Par to viņi jau izpelnījušies pārmetumus, lai gan paši par to runāt nevēlas. Tomēr pagaidām nav skaidrības, vai norvēģu brāļu sadarbība ar Andreju turpināsies. Tas būšot atkarīgs no sarunām ar „Swix”, kas plānotas nākamnedēļ.

Brāļi izmantojuši savus kontaktus biatlona ģimenē, lai piesaistītu Andrejam arī šaušanas treneri. Par 90% tā būšot kāda norvēģu speciāliste. Pērs Ūlavs piekrīt, ka Rastorgujevs trasē ir gana ātrs un šaušanā guļus ir gana precīzs, taču šaušana stāvus liedz biežāk kāpt uz pjedestāla. „Šobrīd biatlonā ir ļoti augsts līmenis. Viena kļūda sprintā – tas jau ir par daudz. Vari nebūt pats ātrākais trasē, taču, ja gribi tikt uz pjedestāla, jāšauj precīzi,” uzskata Pērs Olavs.

„Pie tā smagi strādāsim,” saka Ūle Bjērns, bet viņa brālis piebilst, ka Andrejam jātic saviem spēkiem. Vai šobrīd Rastorgujevs tic? Pērs Ūlavs ietur pauzi un saka: „Tas ir šīs vasaras svarīgākais darbs. Ir jānotic. Viss ir iespējams.” Vai arī medaļa Phjončhanas olimpiskajās spēlēs? Kāpēc ne, domā norvēģi. „Phjončhanas trase Andrejam ir parocīga. Tā ir fiziski grūta, bet pirms šaušanas trasē ir iespēja atvilkt elpu,” skaidro Ūle Bjērns.

Pozitīvisms. Iespējams, viena no svarīgākajām mehānisma skrūvītēm, kas pie vieglākiem vai smagākiem satricinājumiem parasti izkritusi no labi ieeļļotās sporta mašīnas. Arī iepriekšējie servisa cilvēki savu darbu veica godam, taču viņos jau bija iezagusies nolemtības sajūta, ko nevarēja nepamanīt arī pats Andrejs.

„Pagājušajā sezonā Andrejs beidzot smaidīja. Esmu dzirdējis, ka iepriekš viņš arī attiecībās ar masu medijiem ir bijis ļoti ieturēts, bet tagad tas ir mainījies,” saka Pērs Ūlavs. „Viens no mūsu netiešajiem pienākumiem ir likt Andrejam smaidīt. Ja būs smaids, būs arī rezultāti.”